Kā pārvērst metāna enerģiju pienā

Siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas un metāna emisijas samazināšana slaucamo govju ganāmpulkos kuru katru brīdi būs realitāte katrā saimniecībā. Kamēr Latvijā pētījumos vēl tikai tiek gatavota informācija par dažādu pasākumu efektivitāti emisiju samazināšanā, ieskatīsimies pasaules valstu pieredzē.

Govīm, sagremojot barību, gremošanas traktā veidojas metāns. Ir aprēķināts, ka 4–10% no enerģijas, ko govis uzņem ar barību, tiek pazaudēta metāna formā. Pēc pēdējo pētījumu datiem 17% no kopējā pasaules metāna un 3% no kopējā siltumnīcefektu radošo gāzu daudzuma ir tieši metāns, kas veidojas gremošanas traktā. Tas veicina globālo sasilšanu. Metāns, ko atraugājoties govis izvada gaisā, īstenībā ir pazaudēta enerģija, ko varētu izmantot piena ražošanai. Tāpēc stratēģiju un darbību atrašana, kas samazinātu metāna emisiju, būtu gan ekonomisks ieguvums saimniekiem, gan arī atbalsts vides saglabāšanai. Zinātnieki Kanādā ir aprēķinājuši, ka, govij samazinot izdalītā metāna daudzumu dienā par 20%, papildus iegūtā enerģija ļautu augstražīgajām govīm saražot vēl 0,6 kg piena dienā. Eksperti lēš, ka tikai ar izmaiņām govju ēdināšanā izdalītā metāna daudzumu var samazināt par 2,5–15% uz katru piena vienību.

Vairāk cietes, mazāk metāna

Govju spurekļa mikroorganismi, sagremojot kokšķiedru, kā primāro enerģiju govīm veido acetātus un buturātus. Pārējais ir ūdeņradis, kas veidojas šajā procesā un tiek pārvērsts metānā. No otras puses, mikroorganismiem sašķeļot cieti, veidojas propionāti, bez būtiska ekstra ūdeņraža un metāna. Zinātniskos pētījumos, palielinot cietes daudzumu slaucamo govju barības devā no 20 uz 29% (sausnā), metāna emisija tika samazināta par 17% (no 648 uz 538 gramiem govij dienā).

Kādā pētījumā Lielbritānijā, palielinot graudu devu slaucamajām govīm, papildus ganību zālei (2, 4, 6 vai 8 kg govij dienā) metāna emisijas apjoms uz saražotā piena vienību samazinājās, bet izslaukums palielinājās. Augstražīgajām govīm, palielinot sagremojamās cietes daudzumu, palielinās uzņemtās enerģijas daudzums un arī izslaukums. Savukārt optimālais cietes daudzums ir atkarīgs no daudziem faktoriem: izslaukuma, laktācijas fāzes, rupjās lopbarības kvalitātes, tauku daudzuma barības devā un citām barības vielām (proteīna, cukuriem) un ēdināšanas kārtības saimniecībā. Zems cietes līmenis barības devā rada situāciju, ka spureklī veidojas nepietiekams daudzums propionātu, laktozes, enerģijas un mikrobiālā proteīna. Savukārt cietes pārbagātība barības devā govīm veicina spurekļa acidozi, laminītu, tauku procenta samazināšanos pienā, samazina barības uzņemšanu, pasliktina kokšķiedras sagremojamību vai veicina govju aptaukošanos.

Tauki – balansēšana uz naža asmens

Palielinot tauku daudzumu barības devām par 2–3 procenta desmitdaļām, metāna daudzumu iespējams samazināt par 5,6% uz katru desmitdaļu. Tauki samazina metānu ražojošo baktēriju aktivitāti un organisko vielu sagremošanos, tādējādi samazinot metāna veidošanos. Lopbarības taukus barības devā parasti pievieno augstražīgajām govīm kā enerģijas avotu. Ar puskilogramu tauku var nodrošināt aptuveni 2,25 reizes vairāk enerģijas nekā ar puskilogramu ogļhidrātu. Taču ar tauku izēdināšanu ir jābūt uzmanīgiem. Pārāk liels daudzums spureklī noārdāmo nepiesātināto taukskābju barības devā var būt par cēloni vairākām problēmām. Liels tauku daudzums var noārdīt priekškuņģa baktērijām šūnu membrānas, īpaši jau tām baktērijām, kas šķeļ kokšķiedru. Tas savukārt nozīmē kokšķiedras sagremojamības pasliktināšanos. Spurekļa mikroorganismi pārveido nepiesātinātās taukskābes par piesātinātajām. Bet liels daudzums nepiesātināto taukskābju un zems spurekļa pH var izsaukt nenormālus fermentācijas procesus spureklī. Spureklī daudz vairāk sāk veidoties konjugētās linolēnskābes izomēri, kuri no spurekļa nonāk tālāk gremošanas traktā.  Svarīgi saprast, ka pat pavisam niecīgi daudzumi konjugētās linolēnskābes izomēru izkļūšana no spurekļa izsauc tauku procenta samazināšanos pienā.

Augstāki izslaukumi no govs procentuāli samazina enerģijas daudzumu, kas nepieciešams organisma uzturēšanai (elpošanai, staigāšanai, barības sagremošanai, utt.) un samazina arī govju sakaitu tā paša piena daudzuma saražošanai. Pasaulē daudzi lauksaimnieki saražotā metāna daudzumu uz katru piena kilogramu samazina, gatavojot un izēdinot govīm kvalitatīvu rupjo lopbarību ar augstu sagremojamību, tādējādi palielinot izslaukumus un ražošanas efektivitāti. Svarīgi ir arī labi auglības rādītāji un govju veselība, jo tad ir mazāk brāķēto dzīvnieku un attiecīgi ganāmpulkā ir nepieciešams mazāk jaunlopu ganāmpulka atražošanai. Eksperti ir aprēķinājuši, ka ganāmpulka menedžmenta un veselības uzlabošana saražotā metāna apjomu var samazināt par 9–19%, rēķinot uz piena vienību.

Pašreizējie dati par pasākumu efektivitāti metāna emisijas samazināšanai, kas ir apkopoti ASV, Lielbritānijā un Īrijā, liek secināt, ka visefektīvākais veids metāna emisijas samazināšanai ir govju ražības kāpināšana. Visticamāk, ka arī Latvijā tas izrādīsies efektīvākais veids, kā pierādīt emisijas samazināšanu; un, protams, svarīga kvalitatīva rupjā lopbarība.

Avots: Hoard’s Dairyman

Sagatavoja Silvija Dreijere, LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja