Jo precīza zīdītājgovju izaudzēšana - jo kvalitatīvāki dzīvnieki

SIA “Lāses AM” novietnē “Kolumbi” ierīkotajam LLKC demonstrējumam par gaļas tipa vaislas teļu audzēšanas īpatnībām 15. jūlijā notika lauku dienas pasākums.

SIA “Lāses AM”

• Galvenais darbības virziens – tīršķirnes liellopu audzēšana: Šarolē, Simentāles, Limuzīnas, Wagyu, Angus.
• Saimniecībā kopā ir 499 liellopi, no tiem 95 liellopi ir Limuzīnas šķirnes (kas tika izraudzīta demonstrējumam).
• Ganāmpulks sastāv no 18 neradniecīgām mātes ģimenēm.
• 2020. gada ražības rādītāji Limuzīnas šķirnes vaislas telēm: dzīvmasas pieaugums diennaktī 1 kg, starpatnešanās intervāls 362 dienas, 1. atnešanās vidējais vecums 30 mēneši.
• Starpatnešanās intervāls telēm: 2018. gadā – 380 dienas, 2019. gadā – 348, 2020. gadā – 342, 2021. gadā (uz 15.07.) – 355 dienas.
• 96 % gadījumu viegla atnešanās, 98 % saglabāto teļu skaits.
• Ģenētiskā potenciāla uzlabošanai, sadarbojoties ar Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas staciju, bioprodukts tiek iegādāts no Francijas.
• Kopējās apsaimniekotās platības bioloģiskajā sistēmā 500 ha (t. sk. 210 ha sētie zālāji, 150 ha ganības, 50 ha lucerna, 50 ha kukurūza, 20 ha āboliņš, 20 ha graudaugi).

Demonstrējuma tēma: “Dažādu ēdināšanas sistēmu ietekme uz gaļas šķirņu vaislas teļu atbilstību līdz lecināšanas uzsākšanai bioloģiskās saimniekošanas sistēmā”. Demonstrējuma vadītāja un vienlaikus LLKC Lopkopības kompetenču centra  vadītāja ir Anita Siliņa, bet zinātniskā konsultante – Daina Jonkus, Dr. agr., LLU profesore. Par minerālvielu nozīmi gaļas tipa liellopu audzēšanā savā pieredzē dalījās Antra Gražule, kura ir pieredzējusi atgremotāju ēdināšanas konsultante.

Šī demonstrējuma trešā atkārtojuma galvenie secinājumi, veicot ekonomiskos  aprēķinus, ir tādi, ka teles, kurām audzēšanas periodā piebarošanā izmanto graudu barību, iespējams lecināt vidēji 23 dienas ātrāk, nekā teles, kuras bija iekļautas grupā, kur neveica graudu barības piebarošanu un tās tika ēdinātas vienīgi ar rupjo zāles lopbarību. Pirmās grupas ēdināšanas modelis uzlabo teļu izaudzēšanas kvalitāti, tā samazinot uzturēšanas izmaksas potenciālajai zīdītājgovij izaudzēšanas laikā.

Novietnē “Kolumbi” ierīkotais demonstrējums ir viens no  šogad aktuālajiem, ko organizē LLKC, tajā skaitā viens no trim, kas notiek gaļas lopkopībā, lai konsultanti un zinātnieki sadarbībā ar lopkopjiem apgūtu praktiskās lietas, kas aktuālas arī citiem lauksaimniekiem, kuri labprāt piedalās šādās lauka dienās, lai uzzinātu jaunāko informāciju nozarē, kā arī praktiskos secinājumus no konkrētajām saimniecībām. Anita Siliņa atzina, ka ir būtiski atrast saimniecības – demonstrējumu partnerus. Tādas, kurās ir ne tikai labi organizēta saimniekošana, bet arī saimnieki atsaucīgi dalās ar pieredzi un saviem saimniekošanas knifiem, kā arī ir gatavi ieklausīties rekomendācijās, diskutēt par to lietderību un, reizēm arī īsti nepiekrītot konsultantu viedoklim, tomēr eksperimentēt un veikt nepieciešamos uzdevumus, ieklausoties ieteikumos. Turklāt, kā prasa projekta noteikumi, šīm saimniecībām jābūt  likumpaklausīgām un ar nevainojamu vēsturi labas lauksaimniecības prakses nosacījumu izpildē un nodokļu nomaksas jomā.

Gaļas liellopu izmantošanas mērķis pamatā notiek trīs virzienos: dzīvnieku audzēšana vaislai; dzīvnieku audzēšana, lai realizētu dzīvus teļus pēc atšķiršanas pamatā tālākai nobarošanai un gaļai; tiek audzēti kaušanai paredzēti liellopi.

“Kolumbos” demonstrējums turpinās jau trešo gadu, un nozīmīgi ir tas, ka šajā laikā saimniecība ir realizējusi vērienīgu projektu, ir uzbūvēts īpaši moderns liellopu audzēšanas komplekss, tā kļūstot par  mūsdienīgu un dzīvnieku labturībai ļoti piemērotu saimniecību.

Demonstrējuma termiņš 39 mēneši ir pozitīvs ar to, ka tā trīs teļu audzēšanas atkārtojumos ir iespēja, iegūstot lielāku datu bāzi, izdarīt objektīvākus secinājumus

Saimniecība kā paraugs rezultatīvai sadarbībai

“Kolumbu” saimniece Dace Meldere, pati ciltslietu zootehniķe, ļoti plašā, uzskatāmā un izsmeļošā prezentācijā izstāstīja par vaislas teļu audzēšanas un ēdināšanas uzraudzību  tīršķirnes gaļas liellopu saimniecībā. Viņa uzsvēra, ka gaļas liellopu audzēšanā, tāpat kā citās ar lopkopību saistītās nozarēs, saražotās produkcijas kvalitāte un kvantitāte ir atkarīga no mērķtiecīga ciltsdarba, kas nozīmē augstvērtīga vaislas materiāla ieguvi un piemērotu ēdināšanas un turēšanas apstākļu nodrošinājumu – respektīvi, pasākumu kompleksu, kurā nav mazsvarīgu lietu.

Saimniecībā tiek pievērsta liela uzmanība dzīvnieku selekcijai un brāķēšanai, tādēļ ka prioritāte ir kvalitatīvs ģenētiskais materiāls. (Tiek piebilsts, ka no audzējamajām telēm vaislai tiek brāķēti ap 50 % dzīvnieku. No zīdītājgovju ganāmpulka visvairāk govis tiek brāķētas tesmeņa problēmu dēļ.) Tāpēc ganāmpulkā vaislai audzējamajiem dzīvniekiem tiek regulāri analizēti augšanas rādītāji diennaktī, pārmantotās kvalitatīvās īpašības no tēva puses un mātes pienīguma rādītāji, auglība (vecums pirmo dzemdību laikā, intervāls starp dzemdībām), mūža ilgums, eksterjers,  temperaments. Dace smaidot nosaka, ka, lai to fiksētu, katram saimniecības dzīvniekam iekārtota paprāva “grāmata”, neskaitot Lauksaimniecības datu centram (LDC) sniegtos ziņojumus par atnešanos un apzīmēšanu. Dace atzīst, ka arī šis uzskaites darbs ir svarīgs, jo veido audzētāja pieredzi un sniedz informāciju secinājumu izdarīšanai.

Pamatinformācija par saimniecības rādītājiem apkopota vizītkartē.

Ik sezonu saimniecībā tiek mākslīgi sēkloti  30–50 % no kopējā zīdītājgovju skaita. Šajā sezonā apsēklotas tiek 10 Limuzīnas šķirnes zīdītājgovis jeb 27,78 % (no kopējā LI zīdītajgovju skaita) un 12–15 vaislas teles. Teles apsēklojas vidēji ar 1,6. reizi, savukārt govis ar 2. reizi. Vidēji telēm pirmā grūsnība iestājas 17,4 mēnešu vecumā. Mākslīgā apsēklošana tiek pielietota, lai nodrošinātu ģenētisko progresu, vienlaikus optimizējot izaugsmes tempus teļu ieguvei. Limuzīnas šķirnes liellopiem ganāmpulkā ir atbilstīgs eksterjers – laba funkcionalitāte, spēcīgas kājas, izturīgas locītavas un nagi, tesmenis un pupi veidojas tā, lai teļiem nevajadzētu palīdzību zīšanā. Iegūtie eksterjera vērtējumi ir ļoti tuvi optimālajiem rādītājiem, kas parāda, ka augstvērtīgi vaislas dzīvnieki spēj realizēt savu ģenētisko potenciālu labas ēdināšanas un turēšanas apstākļos. Turklāt interese par šīs šķirnes izmantošanu gaļas lopkopībā pieaug, šādas tendences vērojamas arī citviet Eiropā.

“Kolumbos” tiek piekopta precīzā ēdināšana, kas tika uzsākta ar barības miksera iegādi. Saimniecībā notiek regulāra lopbarības analīžu veikšana, barības devu sastādīšana un izēdināmās barības daudzuma kontrole atbilstoši dzīvnieku grupai, ņemot vērā augšanas rādītājus. Jo viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dzīvmasas pieaugumu, ir barības kvalitāte, kā arī ēdināšanas organizācija (turēšanas apstākļi, klimats). Barības mikserī var samaisīt dažādu rupjo lopbarību, pievienojot arī minerālbarību, kas tiek darīts katru dienu. Barības maisījums demonstrējuma grupai sastāv pamatā no skābsiena un siena, kur sausna 66 %, kopproteīns 13,2 %, NEM, MJ kg 6,9, NEG, MJ kg 3,9, sausnas sagremojamība – 67 %, Ca – 1,7 %, P – 0,4 %, K – 1,7 %, ciete – 3,1 %. Miksētā barība nodrošina to, ka sagatavotā barība netiks šķirota, dzīvniekiem nevajadzēs patērēt papildu enerģiju, barību uzņemot nesmalcinātu, jo rupjās lopbarības garums mikserī svārstās no 5 līdz 15 cm. Līdz ar to samazinās rupjās lopbarības zudumi, un dzīvnieki labi uzņem visu piedāvāto. Katru dienu barojot dzīvniekus ar mikserī gatavotu barību, tiek ietaupīti 12–15 % no barības apjoma, kas tika patērēts iepriekš, kad vēl nebija miksera.

Daces Melderes ieteikumi citiem saimniekiem, kas apgūti pašas praksē: nodarbojoties ar gaļas šķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanu un pat iegādājoties izcilus vaisliniekus, vajag nodrošināt dzīvniekiem piemērotus turēšanas un ēdināšanas apstākļus; ganāmpulka īpašniekiem ir būtiski izprast termina “ciltsdarbs” nozīmi, sistemātisku tā veikšanu, un censties to īstenot ganāmpulkos, veicot pareizu uzskaiti, pārraudzību, izlasi, atlasi un ģenētiskās kvalitātes noteikšanu.

Izdarot secinājumus par līdzdalību demonstrējumā, Dace atzīst, ka tas ne tikai ir papildu darbs, bet arī pozitīvs sadarbības rezultāts, jo iegūtas jaunas zināšanas, kas balstītas uz projektā iesaistīto speciālistu viedokli un regulāru komunikāciju ar viņiem. Iegūtas plašākas zināšanas saimniecības attīstībai par ēdināšanu, būvniecību, citiem aktuāliem jautājumiem.

Demonstrējuma uzdevumi un gaita

Anita Siliņa pastāstīja, ka, lai nodemonstrētu ēdināšanas sistēmu ietekmi uz vēlamo rezultātu, tika izveidotas  divas vaislai audzējamo teļu grupas – bez un ar piebarošanu pēc teļu atšķiršanas – katrā 10 audzējamās teles. Regulāri tika veiktas rupjās un graudu barības analīzes, sastādītas barības devas. Tika veikta teļu dzīvmasas kontrole, augšanas un attīstības novērtējums, dzīvniekus regulāri sverot. Daļa lopkopības praktiķu uzskata, ka 16–18 mēnešu vecumā teli sēklot ir par agru, neanalizējot audzējamā dzīvnieka dzīvmasu. Bet labāko Eiropas, arī pašmāju audzētāju pieredze, kā arī zinātnieku atzinumi norāda, ka vaislas tele būtu jāsāk lecināt tad, kad tā sasniegusi 65 % no pieaugušas zīdītājgovs dzīvmasas. Ja Limuzīnas šķirnes tele no pieaugušās govs svara šos procentus sasniedz 460–480 dienās, tad optimāli labākā atnešanās varētu tikt plānota no 25 līdz 29 mēnešiem. Šajā saimniecībā tas tiek ievērots. Lai sasniegtu nepieciešamos augšanas rādītājus, jāpanāk atbilstošs  dzīvmasas pieaugums diennaktī, kas nodrošinās labu zīdītājgovs ilgmūžību arī turpmāk. Taču – jābūt ļoti modriem un jāizvairās no telīšu pārbarošanas audzēšanas laikā. Lielās saimniecībās var nodrošināt vaislai audzējamo dzīvnieku barošanu atsevišķi, mazākās tas būs grūtāk, bet nav neiespējami.

Lai sagatavotu kvalitatīvu un piemērotu rupjo lopbarību saviem dzīvniekiem, “Kolumbos” regulāri rūpējas par zālāju atjaunošanu, ielabošanu, kaļķošanu un citiem kvalitatīvas rupjās lopbarības ieguves priekšnoteikumiem.

Pieredze un galvenie mērījumu dati

Saimniecībā “Kolumbi” vaislas teles audzēšanas cikls ir sekojošs: no dzimšanas līdz atšķiršanai – 200 dienas, kas ir piena periods (kad līdz 8. nedēļai jādubulto dzimšanas svars), tālāk seko piena periods + zāles lopbarība + ganībās nodrošinātā neliela graudu barības piebarošana (jāsasniedz 700–950 g pieaugums diennaktī), pēc 365. dienas jāiegūst 700–900 g dzīvmasas pieaugums, bet jāizvairās to pārsniegt vairāk par 1 kg pieaugumu. Tas stingri jākontrolē, lai nepieļautu lieku tauku uzkrāšanos, lai telei pirmajā atnešanās reizē nebūtu apgrūtinātu dzemdību risks, bet skeleta un muskuļu attīstība notiktu proporcionāli.

Demonstrējuma grupu teļu vidējais dzīvmasas pieaugums audzēšanas laikā

Teorētiski pirmā atnešanās varētu notikt, kad vaislas tele sasniegusi 85 % no pieaugušas govs dzīvmasas. Lai to panāktu, jānodrošina, lai audzējamie dzīvnieki uzņemtu 2 kg barības sausnas uz katriem100 kg savas dzīvmasas, bet lai to panāktu, būtiska loma ir rupjās lopbarības kvalitātei, apsaimniekošanai un barības sausnas sagremojamībai 60–65 %, jo šāda barība, kas labi sagremojama, dzīvniekam arī labi garšos.

A. Siliņa arī pastāstīja, kā notiek audzējamo vaislas teļu ķermeņa kondīcijas vērtējums 5 ballu sistēmā. Šāda vērtēšana tika pielāgota arī demonstrējuma grupu telēm. Vidēji vaislas telēm ķermeņa kondīcija 14 mēnešu vecumā bija ap 3–3,5 punktiem, kas liecina, ka teles attīstās proporcionāli.

Daina Jonkus piezīmēja, ka aprēķini par dzīvsvara pieaugumu abās grupās pierāda to, ka vides maiņa un stress pēc teļu atšķiršanas no mātes ietekmē dzīvmasas pieaugumu, grupā, kurā papildus tika izēdināta graudu barība, atšķiršanas ietekme samazinājās ātrāk nekā grupā, kurā dzīvnieki ēdināti tikai ar rupjo lopbarību, taču dažu nedēļu laikā šī atšķirība samazinās un svara pieauguma intensitāte izlīdzinās.  

Demonstrējuma grupu teļu vidējā dzīvmasa no 2019. līdz 2021. gadam

Vidējā dzīvmasa 1. grupas (ar piebarošanu) telēm 68 % no pieaugušas govs dzīvmasas un 132 cm krustu augstums sasniegts 14 mēnešos, bet 2. grupas telēm 66 % no pieaugušas govs dzīvmasas un 130 cm krustu augstums – 14 mēnešos. Pēc gada vecuma sasniegšanas no 365. līdz 420. dienai 1. grupas dzīvmasas pieaugums ir augstāks – attiecīgi 844 un 772 g. Tieši šajā periodā būtiski ir regulāri un precīzi veikt dzīvmasas kontroli audzējamajām telēm jo telēm pastāv iespēja ļoti ātri aptaukoties, kas nav vēlams.

Barības kvalitāte regulāri jākontrolē

Antra Gražule stāstīja, cik ļoti vajag kontrolēt audzējamo teļu barības kvalitāti, aprēķinot nepieciešamo makro  un mikroelementu daudzumu tajā, – gan par augsnes nodrošinājumu ar barības vielām un augšņu analīžu nepieciešamību, lai izdarītu secinājumus, kā labāk pabarot vispirms augus, veicot zālāju augšņu uzlabošanu.

Protams, var pievienot nepieciešamās mikro un makro vielas gatavo papildbarību veidā, ko var izvēlēties no dažādu kompāniju piedāvājuma, tā dzīvniekiem nodrošinot nepieciešamo, bet, jo kvalitatīvāki būs zelmeņi, jo ar minerālvielām un vitamīniem tie būs bagātāki. Antra izskaidroja, kādi ir svarīgākie elementi, kas nodrošina kvalitatīvu dzīvnieku izaudzēšanu. Tie pamatā ir kalcijs, nātrijs, magnijs u.c. Vara deficīts, kā arī vitamīnu trūkums var traucēt dzīvmasas cerēto pieaugumu.

Informācija par demonstrējumu

Darbs demonstrējumā tiek turpināts, noslēgumā rezultāti un secinājumi tiks publicēti LLKC mājaslapā.

Demonstrējumu LLKC ierīkojis sadarbībā ar SIA “Lāses AM” novietni “Kolumbi” (Rumbas pagasts, Kuldīgas novads), GLAB un AREI LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD160419/P21, 6. lote. Atbalsta ZM un LAD.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Sagatavoja Dace Millere,
LLKC Apgāda redaktore    

Daiņa Arbidāna foto