Izvērtē 2016. gada izmēģinājumu rezultātus lopkopībā

Šī gada 12. janvārī Ozolniekos, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā bija pulcējušies lauksaimnieki, konsultanti, ierēdņi, nevalstisko organizāciju pārstāvji, lopkopības profesionālo organizāciju eksperti, kā arī kompāniju pārstāvji, lai apspriestu un izvērtētu izmēģinājumu rezultātus lopkopībā par 2016. gadu.

Pasākuma ievadā Gita Jansone, Latvijas Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lopkopības un ciltsdarba nodaļas vadītāja, iepazīstināja ar aktualitātēm saistībā ar Dzīvnieku audzēšanas regulu (regula (ES) 2016/1012), kura stāsies spēkā no 2018. gada 1. novembra. Šīs regulas mērķis ir veicināt tīršķirnes dzīvnieku audzēšanu. Runātāja iepazīstināja ar SEG emisiju samazināšanas iespējām. Lauksaimniecības sektors sastāda 30% (2014. g.) SEG emisiju īpatsvaru no visām nozarēm. Patlaban SEG emisiju samazināšanas potenciāla vērtēšanu veic ar pasākumiem, lopkopības nozarē vairāk plānojot barības devas visām dzīvnieku grupām pēc fizioloģiskās vajadzības un plānotās produkcijas ieguves. Iespējas varētu pastāvēt lopbarības kvalitātes uzlabošanā, kūtsmēslu apsaimniekošanā, lopu pareizā, intensīvā ganīšanā, kā arī saimniekojot lopkopībā ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm. Pašlaik zinātniskās institūcijās norit vairāki pētījumi, lai veiktu analīzi un SEG emisiju samazināšanas pasākumu ekonomisko novērtējumu. Līdz šim lauksaimnieki, pretendējot uz ES atbalstu, ievēroja Latvijas likumdošanā noteiktās prasības, gan mēslojumu lietošanas ierobežošanā, gan augsnes apstrādē, gan kūtsmēslu apsaimniekošanā.

Seminārā Antra Gražule, atgremotāju ēdināšanas eksperte, iepazīstināja ar pieļauto kļūdu saimniecisko nozīmi slaucamo govju ēdināšanā un norādīja, ka uzmanība jāvelta skābbarības kvalitātes uzlabošanai, ikdienā saimniecībā jāanalizē gan pārraudzības rādītāji, gan visa veida lopbarības analīžu rādītāji. Skaitļu valoda norāda uz saimniekošanas veiksmīgumu, jo vairāk saimniecībā mācēs pielietot skaitļus, jo mazāk kļūdas.

Iepriekšējā periodā lopkopības konsultanti, sadarbojoties ar lopkopības saimniecību vadītājiem, zinātniekiem, strādāja izmēģinājumos gan piena lopkopībā, gan gaļas liellopu saimniecībās, gan aitkopības un kazkopības saimniecībās. Izmēģinājumi tika izveidoti ar mērķi demonstrēt ražošanas pieredzi, ieviest zinātnieku sniegtās atziņas ražošanā, kā arī jaunas saimniekošanas metodes.  Šajā gadā tika prezentēti rezultāti pētījumiem, kuri tika aizsākti 2014. gadā. Šāda pieredze konsultantiem pavērās pirmo reizi, tas bija pozitīvi, jo aktualitātes tika saistītas ar piena lopkopībā saistītām tēmām un tēmām, kas ir saistībā ar dzīvnieku izaudzēšanu vaislas ganāmpulka papildināšanai kazkopībā. Strādāt aitkopības izmēģinājumos konsultantiem ir savdabīgs izaicinājums, jo arvien vairāk gaļas aitu šķirnes iegādājas vietējie aitkopji. Kopumā 2016. gadā lopkopībā darbs noritēja 14 izmēģinājumos, kuri tika ierīkoti piena lopkopībā – Riebiņu, Viesītes, Alojas, Dobeles, Tukuma novados, kā arī LLU MPS “Vecauce” Auces novadā, gaļas liellopu saimniecībās – Jēkabpils, Aizkraukles, Kuldīgas, Skrundas, Burtnieku novados, aitkopības izmēģinājumi noritēja Kandavas novadā un Amatas novadā, un izmēģinājums kazkopībā tika veikts Talsu novadā.

Semināra dalībniekus lopkopības konsultanti iepazīstināja ar iegūtajiem rezultātiem izmēģinājumos, sniedzot arī izklātu par pētāmā faktora ekonomiskās efektivitātes izvērtējumu. 2016. gada pabeigtajos izmēģinājumos tika aprēķināta dažādu ekonomisko modeļu efektivitāte, kas izmēģinājuma tīkla saimniecībām vairoja ieņēmumus, kā arī tika noskaidroti faktori, kas saimniecībās kavē ražošanas apjoma palielināšanos, kā rezultātā tika apzinātas izmēģinājuma saimniecību līdz šim neapzinātās iekšējās rezerves. 

Izmēģinājumu rezultāti apkopoti izdevumā “Izmēģinājumi augkopībā un lopkopībā 2016”.

Seminārā noslēgumā Andris Miglavs, norādīja, ka, neskatoties uz tirgus svārstībām, lopkopības nozarei ir tirgus perspektīva, bet lauksaimnieki nedrīkst atslābināties, jo Latvija nav ideāla zeme lopkopībai, tādēļ lopkopības saimniecībām būtu jāpieturas pie atzītām saimniekošanas pamatvērtībām, jo nestabilās politiskās situācijas dēļ atsevišķi sektori vai pat valsts var tikt ierauta pasaules skarbajā turbulencē.

 Izmēģinājumi piena lopkopībā, gaļas liellopu audzēšanās nozarē, aitkopībā, kazkopībā tika ierīkoti Valsts Lauku tīkla pasākuma “Ilgtspējīgu lauksaimnieciskās ražošanas pilotprojektu īstenošana lopkopībā” ietvaros.

LLKC Lopkopības kompetenču centrs