Griķi – lopbarības alternatīva

Vai griķus var tīt skābbarībā un gatavot sienu?

Griķi ir sūreņu dzimtas augs, radniecīgs skābenēm un rabarberiem. Latvijā tos audzē gan putraimu ražošanai, gan zaļmēslojumam. Griķi ir arī iecienīts nektāraugs biškopības saimniecībās.

Katru gadu palielinās griķu platības, 2017. gadā griķu sējumi sasniedza 30,9 tūkst. ha. Tā kā šovasar lielākajai daļai zemnieku nav izdevies ievākt pietiekami daudz barības, radies jautājums – vai griķus varētu izmantot lopbarības gatavošanai?

Griķi ir ogļhidrātiem bagāti, satur arī svarīgas aminoskābes lizīnu un metionīnu, kas nepieciešamas vairākām dzīvnieku sugām. Izpētot literatūru, ārzemju pētījumos var lasīt, ka griķi ir laba lopbarības alternatīva, ja trūkst skābbarības, govis ar lielu apetīti tos ēd.

Ja pļauj griķus agrīnā ziedēšanas periodā (5–6 nedēļas pēc sēšanas), proteīna saturs ir 15–20%, sagremojamība ir laba. Pensilvānijā, ASV, veiktā pētījumā griķus nopļāva ziedēšanas laikā, barības sausna bija 30%, proteīna saturs 16,4%, ADF 32,9%, NDF 41,8%, K 1,93%, relatīvā barības vērtība 141, tā ir augsta kvalitāte. Citā pētījumā 3–4 nedēļas pirms griķu nogatavošanās vāktai barībai proteīna saturs bija vidēji 9%, ADF 36%, NDF 43%, dNDF 34%. Tas parāda, ka arī griķiem novākšanas laiks ietekmē kvalitāti. Vidējā sausnas raža no ha ir 1,94 t, agrākiem pļāvumiem līdz pat 2,5 t sausnas no ha. Griķu skābbarības proteīna saturs ir līdzīgs kukurūzas skābbarībai, šķiedrvielu daudzums un sagremojamība ir līdzīga labas kvalitātes lucernas sienam. No griķiem tiek gatavots arī siens.

Griķi varētu būt līdzvērtīgi mums pazīstamajiem lopbarības kultūraugiem, jo, lai gan proteīna saturs ir svārstīgs, tiem ir laba sagremojamība. Bioloģiskajās, kā arī konvencionālajās saimniecībās griķi varētu perspektīvā aizstāt citas dārgās izejvielas. Priekšrocība, audzējot griķus, ir tāda, ka tie ir ātraudzīgi un labi aug arī ne tik labās augsnēs. Jau augustā beigās vai septembra sākumā var redzēt, kāda būs potenciālā griķu graudu raža – ja graudi ir mazi, tad lopbarības vērtība varētu būt lielāka par graudu vērtību. Sējot griķus jūnijā un lietojot kūtsmēslus vai slāpekļa mēslojumu, kas veicina veģetatīvo augšanu, var iegūt labas kvalitātes griķus lopbarības gatavošanai. Ņemot vērā šīs vasaras kritisko situāciju ar lopbarību, saimniecībām, kurās audzē griķus, tie varētu būt kā neliels glābiņš.

Konelija Averjanova,

Lopkopības konsultante