Jūs atrodaties šeit
Govju precīzā ēdināšana samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas
Noslēdzies demonstrējums z/s “Odzāni”, kas ļāva nodemonstrēt govju precīzās ēdināšanas ietekmi uz piena pašizmaksu un vienu no SEG emisiju raksturojošo rādītāju (metāna) izdalīto daudzumu, izmantojot dažādus pašaudzētos proteīna avotus govju piesietajā turēšanas sistēmā.
Saimniecība atrodas Jēkabpils novada Saukas pagastā. Apsaimniekošanā 50 slaucamo govju ganāmpulks, tai skaitā 59% HM, 22% LB un krustojumi. Vidējais izslaukums no govs pēdējā pārraudzības gadā (2020) – 8883 kg, tauku saturs pienā – 3,75%, olbaltumvielu saturs – 3,31%, vidējais somatisko šūnu skaits pienā – 159 000 1 mL. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība sastāda 99,32 ha, t. sk. 20,2 ha – graudaugi. Daļu teritorijas no zālājiem aizņem ganības – 24,96 ha, kas ir reljefainas.
Slaucamo govju grupas (pa 12 govīm katrā) tika veidotas atkarībā no izēdināmā proteīna avota (pupas un rapsis). Grupas veidojās pakāpeniski trijos atkārtojumos. Vidējais laktāciju skaits “pupu grupā” – 3,3; “rapša” – 3,0. Katrā no atkārtojumiem izslaukuma un piena kvalitatīvo rādītāju uzskaite notika līdz 150. laktācijas dienai. Tika analizēti atražošanas rādītāji (servisa periods, sēklošanas reižu skaits), kā arī ar veselību saistītās problēmas. Barības devu sastādīšana un vajadzības gadījumā arī koriģēšana veikta, vadoties pēc rupjās lopbarības (skābbarība un ganību zāle) ķīmisko analīžu rezultātiem. Vadoties pēc uzņemtās barības sausnas daudzuma, tika prognozēts arī izdalītā metāna daudzums no govs diennaktī.
Precīza ēdināšana nozīmē zināmas lopbarības analīzes, sausnas apēdamību, sastādītu barības devu atbilstoši govs fizioloģiskā stāvokļa vajadzībām, barības devas nodrošinājums maksimāli tuvu aprēķinātajam (cilvēciskais faktors), sausnas apēdamības izsekojamība, barības devas nemainība (rupjā lopbarība, koncentrāti). Lopbarības izēdināšanas organizācija sekojoša: zāle ganību aplokā (9 × 0,5 = 4,5 stundas); zāles skābbarība barības galdā; spēkbarība un minerālpiedevas kā atsevišķi barības līdzekļi barības galdā.
1., 2., 3. attēls. Ēdināšana un informācija par spēkbarības devu dienā
Spēkbarības izēdināšanas informācija katram dzīvniekam individuāli tika atjaunota pēc katras piena kontroles rezultātiem uz uzskaites dēlīša govs stāvvietā (3. attēls). Dēlīša informācijas atšifrējums: R – rapša grupa; 403 Plūme – govs numurs, vārds; m (miltu maisījums) – 2,2 kg; k (kukurūza) – 0,3 kg; r (rapsis) – 0,75 kg; 4 x – deva 4 reizes dienā.
Kāpēc četras reizes dienā? Atbilde meklējama atgremotāju spurekļa darbībā. Ikdienā saimniecības apstākļos mēs nevaram govs spurekļa darbību izmērīt ar mērinstrumentu, bet varam to kontrolēt ar savām darbībām. Slaucamo govju ēdināšana ietver gan spurekļa mikroorganismu, gan arī paša dzīvnieka nodrošināšanu ar barības vielām. Ēdinot govi, tiek ēdināti spurekļa mikroorganismi. Nodrošinot tiem atbilstošu vidi ar pareizu barības līdzekļu īpatsvaru devā, tiek saglabāts līdzsvars spureklī. Piemēram, spēkbarību šķeļošiem mikroorganismiem nepieciešama skābāka spurekļa vide, kokšķiedru šķeļošiem – sārmaināka. Lai šie mikroorganismi izdzīvotu, tiem barības vielas nepieciešamas nemainīgā daudzumā, bez straujām izmaiņām. Tāpēc spēkbarības izēdināšana nepieciešama mazākās devās (2,5–3 kg vienā ēdināšanas reizē) vairākās reizēs. Jo kvalitatīvāk spurekļa “iemītnieki” būs paēduši, jo labāk nodrošinātas dzīvnieku vajadzības.
Barības proteīna izmantošanai govs organismā nepieciešama enerģija. Ja barības devā tās pietrūkst, daļa no proteīna tiks izmantota enerģijas ražošanai organismā. Šajā situācijā liekais slāpeklis (proteīns) urīnvielas veidā tiek izvadīts no organisma. Savukārt proteīna pārbagātība rada papildu slodzi dzīvnieka organismam, izvadot no tā vielu maiņas rezultātā radušos lieko noārdīšanās produktu – amonjaku. Ja proteīna par maz, netiek pilnvērtīgi nodrošinātas govs fizioloģiskās vajadzības, un rezultātā – netiek iegūta produkcija (daudzums, kvalitāte).
Ganību periodā kā zāles apēdamības raksturojošie rādītāji bija zelmeņa ražība, tā vērtība, govju aktivitāte.
4., 5., 6. attēls. Zelmeņa ražības noteikšana
Apēstās ganību zāles aprēķinos tika izmantota formula:
GI = GT × NB × AB.
GI – uzņemtais zāles daudzums,
GT – ganīšanās laiks (40–50% no laika, pavada ēdot),
NB – kumosu skaits (1 minūtē 60–65 plūcieni),
AB – kumosa lielums (0,3–0,5 grami sausnas 1 plūcienā).
Aprēķins:
Govis ganībās pavada 9 stundas.
9 × 0,5 (50%) = 4,5 = 270 min.
GI = 270 × 60 × 0,4 = 6,48 kg sausnas : 0,2 (zāles sausnas saturs 20%) = 32,4 fiziskie kg zāles.
7 kg sausnas jānodrošina ar skābbarību kūtī = 7 kg : 0.,2 (ķīmiskajās analīzes noteikts skābbarības sausnas saturs 32%) = 22 fiziskie kg skābbarības.
Sarežģītākais aprēķinā ir piemērot zelmeņa raksturojošos rādītājus, kas liecina par tā apēdamību. Jāsaprot, cik govs var apēst ganībās un cik rupjā lopbarība jānodrošina uzturēšanās laikā kūtī.
Ganību periodā atkarībā no situācijas jāspēj operatīvi pārkārtot ēdināšanas organizāciju, dzīvniekus nepakļaujot paaugstinātam stresam, ieskaitot arī karstuma stresu. Tā gadījumā jāveic savlaicīgi plānotās papilddarbības izēdināšana dzīvnieku labsajūtas nodrošināšanai. Diemžēl vairumā gadījumu saimnieki tam nav gatavi.
Barības devas sabalansēšanā būtiska nozīme ir skābbarības kvalitātei. Jo tā kvalitatīvāka, jo mazāk nepieciešams izēdināt spēkbarību. Veicot skābbarības ķīmiskās analīzes un iegūstot raksturojošos rādītājus, iespējams sastādīt dzīvnieka produktivitātes līmenim atbilstošu barības devu. Lai tā būtu ekonomiski izdevīga un vidi saudzējoša barības deva, skābbarībai jābūt ar augstu sagremojamību: 65–70%. 1. tabulā izlases veidā parādīti z/s “Odzāni” dažādu zāles skābbarību raksturojošie rādītāji.
1. tabula
Zāles skābbarību ķīmisko analīžu rezultāti
DM – sausna,
CP– kopproteīns,
DDM – sausnas sagremojamība,
NEL –neto enerģija laktācijā.
Atspoguļotie sausnas sagremojamības rādītāji vairumā gadījumu nesasniedz optimālo līmeni. Demonstrējuma gaitā skābbarības izēdināšana notika, ruļļus izritinot barības galdā. Tā ir prakse, kas notiek saimniecībā un iespaido kopējo rezultātu. Grupu rezultatīvie rādītāji, kas raksturo izslaukumu un piena sastāvu demonstrējuma laikā, parādīti 2. tabulā.
2. tabula
Vidējā piena produktivitāte un kvalitāte demonstrējuma laikā
Līdz 150. laktācijas dienai vidējais izslaukums grupās bija līdzīgs. Visos trijos demonstējuma gados tauku saturs bija zems neatkarīgi no izēdināmā proteīna barības līdzekļa. Līdzīgu secinājumu var izdarīt arī par olbaltumvielu saturu, vidējā laktozes un urīnvielas satura, kā arī somatisko šūnu skaita izmaiņas ietekmēja demonstrējuma gads (skābbarības sausnas sagremojamības pakāpe, nepietiekoša zāles uzņemšana ganībās) nevis izbarotais barības līdzeklis (pupas vai rapsis).
Visos demonstrējuma gados novēroto zemo tauku un olbaltumvielu saturu pienā (ko neizdevās izmainīt ar barības devu korekcijām) daļēji mēģinājām skaidrot ar govju ģenētisko potenciālu, analizējot govju tēvu tauku un olbaltumvielu satura ciltsvērtību (7. attēls), izmantojot LDC publiski pieejamo vērtējumu 2020. gada 2. ceturksnī.
7. attēls. Demonstrējuma grupu govju tēvu ciltsvērtība pēc tauku un olbaltumvielu satura
Demonstrējuma grupu govīm kopā bija 18 tēvi, no kuriem pusei tauku un olbaltumvielu satura ciltsvērtība bija negatīva, kas liecina, ka šo vaislinieku meitu vidējais tauku un olbaltumvielu saturs ir zemāks kā šķirnes vidējie rādītāji. Tādēļ viduvējo tauku un olbaltumvielu saturu demonstrējuma grupu govīm daļēji varētu izskaidrot ar govju izcelsmi.
Par kvalitatīvu ēdināšanu liecina ne tikai izslaukums un piena sastāvs, bet arī govju atražošanas rādītāji (3. tabula).
3. tabula
Atražošanas rādītāji
Atražošanu raksturojošie rādītāji vairāk saistīti ar apsēklošanas tehnisko un praktisko izpildījumu. Sākoties demonstrējumam, saimniece sāka apgūt govju mākslīgo apsēklošanu savā ganāmpulkā. Līdz ar to 2019. gadā augsto apsēklošanas reižu skaitu nevarētu saistīt ar izēdināmā proteīna avota ietekmi. Atnesoties govju kondīcija grupās bija atbilstoša fizioloģiskajām prasībām. Demonstrējuma gaitā kopā pa grupām bija 5 saslimšanas gadījumi (mikroaborti – 2, piena trieka – 2, placentas aizture –1) un 5 brāķēšanas gadījumi (3 – neplānoti (tesmeņa trauma, gulēšana pēc piena triekas, vielmaiņa); 2 – plānoti (vecums).
Izēdināmās lopbarības efektivitāti demonstrējuma laikā raksturo 4. un 5. tabulas dati.
4. tabula
Izēdināmās lopbarības efektivitāte
Barības devās atkarībā no izēdināmā proteīna avota vidējā sausnas apēdamība bija līdzīga, līdz ar to nebija būtisku atšķirību starp saražoto piena daudzumu no 1 kg sausnas un barības izmaksām uz 1 kg EKP. Aprēķinot vidēji iegūto saražotā piena daudzumu no 1 kg sausnas, abās grupās tas bija – 1,38.
5. tabula
Izēdināmās lopbarības izmaksas
Viens no demonstrējuma uzdevumiem bija skaidrot izdalītā metāna daudzumu no govs dienā, kas teorētiski tika aprēķināts, sastādot barības devas ar Nor For datorprogrammu. Proteīna avota ietekme uz izdalīto metāna daudzumu no govs dienā atspoguļota 8. attēlā.
8. attēls. Teorētiski izdalītais metāna daudzums (g) no govs dienā kūtsstāves un ganību periodā
Salīdzinot ganību un kūtsstāves periodu, mazāks izdalītā metāna daudzums novērots ganību periodā. Kopējais izdalītais metāna daudzums no govs dienā svārstās no 510 līdz 544 gramiem. Atkarībā no izēdinātā proteīna avota izdalītā metāna daudzums nebūtiski lielāks bija pupu grupā, salīdzinot ar rapša grupu.
Lai vērtētu, cik daudz metāna govs saražo uz vienu ražotās produkcijas vienību, pēc ikmēneša pārraudzības kontroles katrā ēdināšanas grupā tika izvēlētas divas govis. Viena govs bija laktācijas pirmajās 30 dienās un ar augstu izslaukumu, otrai govij bija 1. laktācijas fāzes beigas un zemāks izslaukums (6. tabula).
6. tabula
Izdalītais (teorētiski) metāna daudzums (g) un iegūtais EKP daudzums (kg) no govs dienā
Tabulā redzams, ka govis, kurām bija zemāks izslaukums un EKP daudzums diennaktī, saražoja mazāku metāna daudzumu (491 un 487 g) diennaktī. Tomēr, izrēķinot saražotā metāna daudzumu uz vienu produkcijas vienību (1 kg EKP), iegūti pretēji rezuktāti – govis ar lielāku izslaukumu uz 1 EKP kg saražoja mazāk metāna.
Demonstrējuma gaitā gūtie secinājumi:
- Sausnas sagremojamības atbilstība skābbarību paraugos – 40% gadījumu.
- Demonstrējuma laikā vidējais izslaukums un EKP daudzums no govs diennaktī bija līdzīgs:
- govīm, kuras piebaroja ar pupām – 32,0 un 29,1 kg,
- govīm, kuras piebaroja ar rapsi – 31,9 un 28,8 kg.
- Demonstrējuma laikā vidējā barības sausnas apēdamība un devas cena dienā:
- govīm, kuras piebaroja ar pupām – 23,2 kg un 3,05 EUR,
- govīm, kuras piebaroja ar rapsi – 23,2 kg un 3,12 EUR.
- Demonstrējuma laikā vidēji no 1 kg sausnas (DM) abās grupās iegūts vienāds piena daudzums – 1,38 kg.
- Demonstrējuma laikā vidēji 1 kg DM izmaksāja:
- govīm, kuras piebaroja ar pupām – 0,131 EUR,
- govīm, kuras piebaroja ar rapsi – 0,134 EUR.
- Izdalītā metāna daudzums no govs dienā 150 slaukšanas dienās atkarībā no izēdināmās barības devas svārstījās par 510–544 gramiem dienā.
- Lielāks izdalītā metāna daudzums bija kūtsstāves periodā salīdzinoši ar ganību periodu. Izdalītā metāna daudzuma starpība pupu grupā bija 3,3%, rapša grupā – 7,6%.
- Diennaktī ražotais metāna daudzums un metāna daudzums g uz 1 kg EKP arī bija līdzīgs:
- govīm, kuras piebaroja ar pupām – 536,6 g un 19,0 g,
- govīm, kuras piebaroja ar rapsi – 526,2 g un 18,8 g.
- Govis ar lielāku diennakts izslaukumu ražo mazāk metāna uz vienu produkcijas vienību.
Izdalītā metāna daudzumu maz ietekmēja proteīna avots, bet gan rupjās lopbarības kvalitāte. Rēķinot atsevišķi pa skābbarību veidiem, tos nemiksējot, ņemot vērā sausnas sagremojamības pakāpi, metāna daudzumu var samazināt par 11%, devas izmaksas – bpar 21%.
Skābbarības kvalitātes nodrošināšana, ganību sistēmas optimizēšana, efektīva kūtsmēslu apsaimniekošana, telīšu pareiza izaudzēšana nākotnē būs primārie jautājumi, lai nodrošinātu labu praksi ganāmpulka apsaimniekošanā.
Izēdināmās barības devas paraugs
Demonstrējums īstenots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. LAD160419/P25. Tēma: “Govju precīzā ēdināšana piesietajā turēšanā, izmantojot dažādus proteīna avotus ekonomiski pamatotas barības devas ieguvei, izmantojot pašaudzēto lopbarību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas nolūkos” (12. lote).
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Ziedīte Bimšteine,
LLKC Jēkabpils biroja lopkopības konsultante
Daina Jonkus,
Dr. agr., profesore