Ģimenes piensaimniecība, kurā izmanto slaukšanas robotu

Latvijas piena ražošanas saimniecībās gadu no gada, pieprasītāki kļūst slaukšanas roboti. Latvijā pirmie slaukšanas roboti parādījās pirms 12 gadiem. Patlaban slaukšanas roboti ir daudzkārt uzlaboti, viegli saprotami, un tie labi paveic paredzētās darbības. Automātisko slaukšanas sistēmu pieredze Latvijā kopumā ir maza, tādēļ atbildes par saimniekošanas efektivitāti nepieciešamas jo drīzāk. Tās var iegūt, apkopojot saimniekošanas gaitā uzkrāto skaitļu materiālu, kas turpmāk noder citu saimniecību pieredzei.

Modernajā piena lopkopībā precīzai saimniekošanai ir liela nozīme. Situācijā, kad vairs nepastāv piena kvotas un nav drošības par piena cenu stabilitāti, saimniecībām jāstrādā ar augstāku efektivitāti. Tas nozīmē, ka tiek saražots pietiekams piena daudzums uz katru izēdināto sausnas kilogramu. Labākajās saimniecībās Eiropā tas ir 1,65 kg. Ēdināšanas apsaimniekošana ir svarīga sadaļa, lai iegūtu augstu ganāmpulka efektivitāti. Apsaimniekošana iekļauj gan rupjās lopbarības kvalitātes uzlabošanu, gan barības devas ievērošanu un tās nemainīgumu ikdienā, gan arī devas regulāru piestumšanu. Ar barības devas sabalansētību un nemainīgumu panāk augstu apēdamību, kas veidojas no spurekļa vides mazākām svārstībām. Labākajos ganāmpulkos sausnas apēdamība Latvijā ir 28-30 sausnas kg.

Lopkopības demonstrējumu programmā iekļauta tēma “Slaucamo govju apsaimniekošanas un ēdināšanas nozīme piensaimniecībā, kurā izmanto slaukšanas robotus” (9. lote), LAD līguma Nr. LAD160419/P22. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) demonstrējumu īsteno z/s “Mareņi”, Burtnieku novadā, Rencēnu pagastā, lai izvērtētu precīzu slaucamo govju ēdināšanas nozīmi piensaimniecībā, kurā govju slaukšanai izmanto slaukšanas robotus, un praktiski nodemonstrētu precīzu slaucamo govju apsaimniekošanas un ēdināšanas ietekmi uz vielmaiņas slimību samazinājumu ganāmpulkā, tādējādi palielinot ražošanas ekonomisko efektivitāti.

 Demonstrējuma uzdevumi bija,

praktiski nodemonstrēt slaucamo govju ganāmpulka apsaimniekošanu, parādot atšķirības ēdināšanā robotu apsaimniekošanas sistēmai no tradicionālās apsaimniekošanas sistēmas,

izpētīt biežākās vielmaiņas slimības ganāmpulkā un veikt darbības, lai tās samazinātu, izvērtēt govju brāķēšanas iemeslus robotu saimniecībā visā pētījumu laikā, veikt robota informācijas saistības analīzi ar praktisko apsaimniekošanu un ēdināšanu, pētīt daļēji miksētas barības devas (PMR) ietekmi uz iegūtajiem rādītājiem.

Z/s “Mareņi” ir ģimenes saimniecība, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību. 2005. gadā uzcelta liellopu novietne 65 slaucamām govīm. Šobrīd saimniecības īpašumā ir apmēram 130 ha, bet nomā 105 ha zemes, no tiem 75 ha zālāji, 130 ha graudaugi, 22 ha kukurūza un 7 ha soja.  

Soja tiek izmantota lopbarībā. Graudus saimniecība audzē gan lopbarībai, gan pārdošanai. Pirms divarpus gadiem saimniecība bija izvēles priekšā – investēt jaunā slaukšanas zālē vai tomēr slaukšanas robotā. Izvēle bija par labu Lely Astronaut slaukšanas robotam tādēļ, ka tieši šī tehnoloģija salīdzinājumā ar pārējām sniedz visplašāko informāciju par katru ganāmpulka govi.

Robots neatrisina visas saimniecības problēmas, taču tas strādā septiņas dienas nedēļā 24 stundas dienā un bez brīvdienām. Lely Astronaut slaukšanas robots “Mareņu” saimniecībā uzstādīts jau govīm iepriekš uzceltajā kūtī. Lely ir brīvās plūsmas robots, kurā govis pašas izvēlas, kad iet slaukties, pie barības galda, padzerties vai gulēt. Govis pašas veido savu ikdienas ritmu. Cilvēks saņem datus un no datu ziņojumiem veic darbības.

Robots pavisam savāc, apstrādā un informē par 120 pozīcijām. Pamata dati kalpo vienam mērķim – izslaukuma kāpināšanai un govju labturībai. Robotā visu aktuālo informāciju un novirzes no normas par katru govi un tās veselības stāvokli var iegūt ātrāk, tādā veidā var laikus reaģēt. Robotā skaitļu ir pienācīgi daudz, un saimnieki parasti izvēlas reaģēt uz brīdinājumiem, bet ne vienmēr analizē kopsakarības, kas ir šī demonstrējuma uzdevums.

Robota informācijas sistēma nodrošina individuālu pieeju katrai govij un tās individuālu slaukšanas režīmu, tāpēc tiek panākts optimāls piena izvadīšanas ātrums no ceturkšņa, īsāks slaukšanai nepieciešamais laiks, īsāks slaukšanas stobriņa pārturēšanas laiks uz katru pupu. Govju labsajūta un teicama piena kvalitāte ir veiksmīgas robotizētās slaukšanas atslēga. Informācijas iegūšana par piena izmaiņām ir optimālākais ceļš, lai noskaidrotu, vai govij ir kādas problēmas. Robotizētajā slaukšanas procesā tiek iegūta informācija arī par piena taukiem, piena proteīnu, slaukšanas laiku katram ceturksnim, slaukšanas reizēm, atgremošanas aktivitāti. Šie rādītāji palīdz kontrolēt ganāmpulku. Rezultātā ir vesela govs, kas nozīmē maksimālu produktivitāti un zemākus veterināro pakalpojumu tēriņus.

Rezultāti un to analīze

Demonstrējuma rezultātu ieguvei izveidotas divas pēc laktācijas dienu skaita līdzīgas govju grupas, kur vienā grupā ir tikai pirmpienes un otrā – otrās un vecāku laktāciju govis.

Katrā grupā 10 govis, kuras uzsāka laktāciju ar šādiem grupu vidējiem rādītājiem:

1. tabula. Demonstrējuma grupu govju sākotnējie rādītāji

2. tabula. Robota brīvā laika efektivitāte saimniecībāĢimenes saimniecībā ar 65 slaucamām govīm, izveidojot divas grupas, kā svarīgs kritērijs bija atlasīt slaucamās govis laktācijas fāzes sākuma posmā, otrs svarīgākais – izslaukums.

Ja brīvais laiks ir virs 20%, atgremošana palielinās līdz 465 min dienā. Demonstrējuma periodā robota brīvais laiks saimniecībā bija robežās no 9 līdz 23,4%. Mazākā konstatētā brīvā laika (9%) gadījumā atgremošana ir tikai 418 min/dienā. Vislabākā atgremošana 487 min/dienā ir ar robota brīvo laiku 20,5%. Tātad redzam kopsakarību, ka, pārslogojot robotu ar govīm, samazinās govju labturība, līdz ar to arī samazinās spurekļa veselība, tātad dzīvnieku atnešanās laiks saimniecībā ļoti detalizēti jāplāno.Analizējot robota brīvo laiku jeb efektivitāti, tika salīdzinātas dienas, kad robota brīvais laiks bija zem 20%, un dienas, kad virs 20%. Dienās, kad brīvais laiks zem 20%, arī atgremošana ir zemāka 446 min/ dienā.

Ganāmpulka struktūra pēc sadalījuma laktācijas dienās visefektīvākā ir gadījumā, kad līdz 10% govis ir līdz laktācijas 30.  dienai, līdz 20% govis no 30 līdz 120 dienai, 70% pēc 120. dienas. Saimniecībā “Mareņi” demonstrējuma laikā ganāmpulkā bija optimālā laktāciju dienu sadalījuma struktūra: līdz 30 dienai 8%, no 30 līdz 120 – 22%, virs 120  laktācijas dienām – 70% govju.

3. tabula. Demonstrējuma grupu govjuslaukšanās rādītāji

Pirmās laktācijas govīm piena atdeves ātrums vienmēr ir zemāks kā vecāku laktāciju govīm, tomēr piena atdeves ātrums ir rādītājs, kurš tieši saistīts ar robota atmaksāšanos. Tāpēc robotizēto saimniecību īpašniekiem jādomā par ģenētiku, lai atdeves ātrums būtu maksimāli tuvu 4,0. Jo lēnāk govs slauksies, jo ilgāku laiku tā aizņems robotu, kāpēc citas govis var nesagaidīt savu rindu, tāpat slaukšanas ātrums ietekmē arī brīvo robota laiku.Līdz laktācijas 30. dienai pirmpienes slaucas vidēji 2,33 reizes dienā un vecākās govis 3,67 reizes. Pirmpienes šajā periodā bieži jāpiedzen. Vidējais govs slaukšanas laiks vienā slaukšanas reizē ir septiņas minūtes, un spēkbarību maksimāli var apēst 0,3–0,4 kg minūtē, tātad vienā slaukšanas reizē tas ir 2–2,8 kg. Šis daudzums arī ir maksimāli pieļaujamais, lai nenodarītu govij nopietnus veselības traucējumus – kā sekas spurekļa acidozei.

4. tabula. Piena tauku % saistība ar govs atgremošanu

Saimniecībā “Mareņi” demonstrējuma periodā palielinājušies piena tauku un olbaltumvielu rādītāji pienā un līdz ar to saražotais EKP daudzums.Starp piena tauku saturu un atgremošanas minūtēm nav tiešas kopsakarības. To redzam 3. tabulā. Tai pat laikā vairāk kā 70% govju tomēr piena tauku saturs ir virs 3,81%, kas norāda HM šķirnei atbilstošo, zinot, ka izslaukumi ir 12 000kg laktācijā.

1. att. Diennakts izslauktais EKP daudzums ganāmpulkā izmēģinājuma periodā

Noslēdzot projektu 2021. gada martā, saimniecības EKP sasniedz 45 kg diennaktī no govs.

Pateicoties efektīvākai ēdināšanai, robotizētās slaukšanas programma dod iespēju samazināt barības izmaksas. Dinamiskās ēdināšanas modulis ir sistēma, kas automātiski maina barības devu katrai govij atbilstoši viņas optimālajām vajadzībām. Runa nav par govīm, kas saražo visvairāk piena, bet gan par govīm ar vislabāko ekonomisko atdevi. Pie dinamiskās ēdināšanas tiek fiksēta dzīvnieku individuālās ēdināšanas efektivitāte, reģistrējot, kā mainās izslaukums atkarībā no izbarotā koncentrātu daudzuma. Sistēma meklē ekonomiski optimālāko barojamā koncentrāta daudzumu, ņemot vērā izslaukumu, koncentrātu un rupjās lopbarības izmaksas, kā arī uzņemto sausnas daudzumu.

5. tabula.  Saimniecības divu dienu barības uzskaite

Automātiskās slaukšanas sistēmās svarīgs kompleksais skatījums –  PMR (daļēji maisītā deva uz barības galda) sabalansētība ar spēkbarību, ko piedāvā stacijā, kad govs slaucas. Tas ir izaicinājums ēdinātājam, kurš sastāda barības devas. Galvenie faktori ir augstas kvalitātes granulas un izcils ēdināšanas menedžments uz barības galda. Brīvas kustības robotos fokuss tiek vērsts uz staciju vizīšu optimizēšanu, tāpat kā uz pēcatnešanās govju veselību. Svarīgi no ēdināšanas viedokļa ir enerģijas sabalansēšana uz barības galda un robotā. Koncentrētā barība liek govīm iet uz robotu. Tai jābūt garšīgai un vismaz ar 10% augstāku enerģiju kā formulē barības galda enerģiju. Veiksmīgas barības devas veido augstas kvalitātes un garšīga rupjā lopbarība, kurā nav piesārņojuma ar pelējumu, augsni un citiem netīrumiem, ir pietiekams efektīvās kokšķiedras saturs. Tāpat barība nedrīkst būt karsusi. 5. tabulas rezultāti rāda apēdamības atšķirību starp divām dienām, kas ir lielāka par 0,5 sausnas kg. No tik lielām atšķirībām būtu jāizvairās, jo tās atšķirības ietekmē atgremošanas rādītāju un rezultātā govs spurekļa veselību.

Robotu sistēmas nodrošina precīzu govs reproduktīvā un veselības stāvokļa novērošanu 24 stundas un septiņas dienas nedēļā.  Slaukšanas sistēma palīdz sasniegt maksimālu labturības līmeni. Robota informācijas sistēma nodrošina individuālu pieeju katrai govij, un informācija tiek iegūta praktiski un ātri. Iekārtu uzkrātie dati ļauj analizēt ganāmpulku un pieņemt pārdomātus lēmumus.

Govs dzīvsvara izmaiņas ir svarīgs veselības rādītājs, kam ļauj sekot slaukšanas robota menedžmenta sistēma, ja tai ir uzstādīti svari. Laktācijas sākumā govis nespēj uzņemt pietiekami daudz tilpumainās barības un līdz ar to nepieciešamo enerģiju. Trūkstošā enerģija tiek ņemta no dzīvnieka organisma rezervēm.

2. att. Govju dzīvsvara izmaiņas laktācijas sākumā

Govīm atnesoties, pirmo desmit laktāciju dienu vidējais dzīvsvars pirmpienēm ir 673 kg un vecāko laktāciju govīm 736 kg. Starpība abu grupu govju svaram ir 63 kg, jeb pirmpieņu svars jau sasniedz 91,4% no pārējo ganāmpulka govju svara.

Pirmpienes atnesoties dzīvsvaru zaudē līdz 70. laktācijas dienai, tad svars nedaudz pieaug un nostabilizējas. Svara zudums šajā periodā ir 45,5 kg vai vidēji 0,65 kg dienā.

Vecākām govīm dzīvsvars samazinās straujāk – līdz 50. laktācijas dienai, zaudējot 49 kg  un attiecīgi 0,82 kg dienā. Augstražīgām govīm ir paaugstināts vielmaiņas stress, kas ietekmē lielākas dzīvsvara izmaiņas.

Dzīvniekiem ar dzīvsvaru 800 kg un vairāk biežāk rodas vielmaiņas traucējumi, jo uz katriem 100 kg dzīvsvara ražīgiem dzīvniekiem jāuzņem 3,5 kg sausnas, un rezultātā vajadzētu uzņemt 28 kg barības sausnas.

No dzīvnieku ķermeņa kondīcijas ir atkarīgs negatīvās enerģijas balansa periods slaucamajām govīm pēc dzemdībām. Šī faktora ietekmē slaucamās govis ievērojami zaudē dzīvsvaru. Tām novēro samazinātu produktivitāti, nepietiekamu olnīcu darbību, tāpēc  nepietiekami nobriest folikuli olnīcās, kā rezultātā pēc ovulācijas govīm nepietiek enerģija, lai tiktu apaugļota olšūna. Gadījumos, kad apaugļošanās ir notikusi, bet govs atrodas negatīvā enerģijas stāvoklī, tām novēro augļa uzsūkšanos vai abortu tā agrīnā stadijā no 35–45 (retāk ~50. grūsnības dienu) dienai.

Demonstrējumā apstiprinās teorija par to, ka, kamēr slaucama govs zaudē savu ķermeņa dzīvsvaru – tā neapaugļosies. Sekmīga govs apsēklošana ar noturīgu grūsnību iespējama tikai tad, kad govs sāk atgūt savu zaudēto dzīvsvaru. Govis, kuras diennaktī saražo 50 kg un vairāk piena, nav fizioloģiski spējīgas izteikti meklēties periodā no ~42. līdz 90. dienai, jo šajā periodā tās visvairāk saražo pienu. Secinājums no šiem 2. attēla rezultātiem ir panākt mazāku diennakts dzīvsvara krišanos, un tam ir paredzēta šķidrā barība un piemērotas devas, kuras izvērtē pēc dzīvsvara atgūšanas rezultātiem.

Ja govij ir pārāk liels dzīvsvars, tad palielinās brāķēšanas risks, jo govij pārāk grūti nodrošināt labturību. Saimniekiem ir svarīgi sekot līdzi govju ķermeņa kondīcijas un dzīvsvara izmaiņām, jo tas ietekmē ne tikai iegūto piena daudzumu, bet arī reprodukcijas rādītājus.

6. tabula. Sēkloto un grūsno govju skaits

Pirmpienēm dzīvsvara samazināšanos novēro līdz 70. laktācijas dienai, šajā periodā reģistrētas septiņas sēklošanas, un no tām tikai 20% konstatēta grūsnība. Pirmpienēm nepieciešama enerģija augšanai un pietrūkst atražošanai. Tādēļ vislabākie grūsnības rādītāji pirmpieņu grupā ir pēc 120. laktācijas dienas.

Vecākām govīm dzīvsvars samazinās straujāk un stabilizējas jau pie 60. laktācijas dienas, un līdz ar to vislabākie grūsnības rezultāti no 70. līdz 120. dienai, kad grūsnība konstatēta jau 70% grupas govju. Tātad, ja vēlamies labus apaugļošanās rādītājus, tad jāpanāk pēc iespējas ātra dzīvsvara atgriešana jeb dzīvsvara krišanās apturēšana.

Saimniecībā servisa periods (SP) (periods no govs atslaukšanās brīža līdz apsēklošanai, pēc kuras ir grūsnība) pirmpienēm ir 121 diena, un 43% pirmpieņu tas ir garāks par 120 dienām. Vecākām govīm vidējais servisa periods ir 155 dienas, un 48% tas ir garāks par 120 dienām.

3. att. Govju izslaukums laktācijas sākumā

Pirmpienēm izslaukums palielinās pakāpeniskāk, maksimumu (41 kg) sasniedzot no 40. līdz 50. dienai un arī samazinās pamazām. No maksimuma sasniegšanas līdz 120. laktācijas dienai izslaukums samazinās tikai par 3 kg, saglabājot vidējo izslaukumu 38 kg dienā.  Govis pirmās laktācijas laikā vēl aug, līdz ar to daļa ar barību uzņemtās enerģijas tiek tērēta augšanai un attīstībai. Tādēļ vecāko laktāciju govīm ir iespēja ražot vairāk piena, salīdzinot ar pirmpienēm.

Vecāko laktāciju govis izslaukuma maksimumu (55,4 kg) sasniedz jau 30.–40. laktācijas dienā, un pēc tam izslaukums sāk straujāk samazināties.120. laktācijas dienā vidējais izslaukums ir 44,6 kg,  un samazinājums no maksimālā izslaukuma šajā grupā ir jau 10,1 kg.

Govs atgremošana ir tiešs govs labsajūtas un veselības stāvokļa indikators. Piena govs atgremo no 450 līdz 550 minūtēm dienā, un atgremošanas laika samazinājums ir skaidra zīme, ka radušies apstākļi, kas ietekmē spurekļa funkciju vai dzīvnieka labsajūtu. Pēcatnešanās periodā līdz laktācijas 30. dienai abu grupu govīm atgremošanas laiks ir samazinājies, pirmpienēm 453 min dienā un vecākām govīm 437 min dienā. Laiks, kuru govs pavada atgremojot, ir atkarīgs no barības devas sastāva un kvalitātes. Dienas rupjās barības NDF uzņemšanas spēja  pozitīvi korelē ar gremošanas reižu skaitu dienā, kamēr cietes un cukura dienas deva negatīvi ietekmē gremošanas laiku. Izēdinot lielas koncentrētās barības devas un sīki smalcinātu barību, samazinās gremošanas intensitāte. Tāpēc svarīgi, lai barības maisījums saturētu efektīvo kokšķiedru – pietiekami daudz durstīgo kokšķiedru daļu, lai veicinātu gremošanu. Atkarībā no rupjās barības kvalitātes govs to gremo 24 līdz 80 minūtes uz katru patērēto barības kilogramu.

Svarīgi ir analizēt PMR sastāvu, devas homogenitāti, lai katru dienu govis saņemtu vienādas koncentrācijas barības devu.   Būtiskāko ietekmi dod sausnas kg ievērošana, ko ievieto barības maisītājā. Tāpēc svarīgi zināt un regulāri mērīt rupjās lopbarības sausnas saturu.

7.  tabula. 305 dienu ražības rādītāji demonstrējuma grupām

4. att. Govju likvidēšanas iemesli saimniecībā 2019. un 2020. gadā7. tabulā redzam, ka pirmpienes pret vecāko laktāciju govīm dod jau 90% piena  gan fiziskos kg, gan pārrēķinot EKP, kas ir labs rādītājs

Saimniecībā izaudzētas pietiekami daudz teles, un tādēļ mazražības un vecuma dēļ abos gados tiek likvidētas 22%  no kopējām brāķētām govīm. Otrs būtiskākais likvidēšanas iemesls ir dažādas vielmaiņas slimības un grūsnības neiestāšanās. Demonstrējuma laikā nonācām pie secinājumiem, kā uzlabot apaugļošanos un kā izmērīt rezultātus ar dzīvmasas kontroles palīdzību.

Secinājumi

Robota brīvā laika ievērošana virs 20% palielina atgremošanas laiku par 4,3%. Pie mazākā brīvā laika 10%, atgremošanas laiks ir tikai 418, rekomendē vismaz 450 minūtes dienā.

Piena atdeves ātrums ietekmē robota noslodzi un brīvā laika %.

Viszemākā atgremošana ir kā pirmpienēm, tā vecāko laktāciju govīm līdz 30. slaukšanas dienai.

Barības galda sausnas uzņemšanas svārstības starp dienām atšķiras no 0,7 līdz 1,14 kg. Vēlams nepārsniegt 0,5 kg.

Barības galda apēdamības svārstības veido PMR atšķirības. ADF atšķirības ietekmē sagremojamību un apgādi ar enerģiju. Atšķirības starp dienām veido 2,6 kg piena ražošanai vajadzīgo enerģiju.

Barības galda apēdamības svārstības veido arī sausnas atšķirības 2,86% starp dienām, kas veido 1,14 sausnas kg apēdamības atšķirības.

Viena un tā pati skābbarības tvertne jāanalizē atkārtoti. Salīdzinājums 4 mēnešu intervālā veido gan sausnas atšķirības, gan ADF un NEL atšķirības.

PMR sausnas sagremojamības 7% palielināšana uzlabo atgremošanu par 8,3%.

Samazinoties PMR ADF rādītājam par 8,7%, uzlabojas sausnas sagremojamība par 7%.

PMR šķirošanu norāda “Penn State barības sieti”, kur augšējā kastē jāsasniedz 2–8%.

Piena tauku % nav tieši saistīts ar atgremošanas laiku.

Samazinoties dzīvmasai, samazinās piena tauku %.

Robota noslodzi veido atnešanās plānošana, kuru ietekmē grūsnības iestāšanās vai neiestāšanās moments. Pirmpienēm pārsvarā grūsnība iestājas līdz 120 dienai, bet vecākām govīm 70–120 dienai.

305 slaukšanas dienu EKP kg pirmpienēm ir 10 896 kg pret vecākām govīm 12 144 kg, kas ir 89,7%.

Barības devas uzlabošana, precīzāka samaisīšana un piena tauku % iespējama pacelšana rezultējusies pirmpienēm ar 1,95 kg EKP (2020. g. pret 2019. g.) kāpumu un vecākām govīm 0,48 kg EKP kāpumu.

EKP attiecība pret apēsto sausnu 2021. gada martā veido pirmpienēm 1,56 un vecākām govīm 1,88.

Demonstrējums tika realizēts Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” Nr. ZM/2018/41_ELFLA. Tēma: Slaucamo govju apsaimniekošanas un ēdināšanas nozīme piensaimniecībā, kurā izmanto slaukšanas robotus (9. lote), LAD līguma Nr. LAD160419/P22.

Materiālu sagatavoja:
Rita Gluha,
Valmieras KB lopkopības konsultante

Antra Gražule,
demonstrējuma zinātniskā vadītāja,
atgremotāju ēdināšanas konsultante

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.