Gaļas šķirņu bullēnu audzēšana vaislai

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ievērojami pieaug lopkopības saimniecību skaits, kas nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. Puse no ganāmpulka panākumiem ir atkarīga no vaislas buļļu kvalitātes. Latvijā gaļas liellopu audzētāju ganāmpulki ir nelieli, tādēļ ar kvalitatīvu vaislas buļļu izaudzēšanu nodarbojas neliels gaļas liellopu audzētāju skaits.

Kvalitatīvu vaislinieku ieguvei vai iegādei ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, lai iegādātos veselīgus labas kvalitātes dzīvniekus. Mērķējot uz gaļas liellopu biznesa attīstību, arī savās saimniecībās ir iespējams izaudzēt augstvērtīgus vaislas dzīvniekus: vaisliniekus un buļļu mātes.

Šogad LLKC Zālēdāju projekta ietvaros ir ierīkots izmēģinājums ar mērķi veikt gaļas šķirnes vaislinieku pēcnācēju kvalitātes salīdzināšanu. Līdz šim Latvijā izmēģinājumi par pēcnācēju kvalitātes salīdzināšanu pēc vaislinieku kvalitātes nav veikti.  Baltijas valstu reģionam ir daudz ģeogrāfisko līdzību ar Skandināviju, svarīgi ir mācīties un iegūt pieredzi no kaimiņiem, ko pēc tam izmantot gaļas liellopu nozares veiksmīgai attīstībai. Ļoti daudz un kvalitatīvu dzīvnieku tiek izaudzēti Zviedrijā, tādēļ ieskatam piedāvājam zviedru gaļas liellopu vaislas buļļu audzētāju iegūto pieredzi.

Parasti bullēnus, kas paredzēti audzēt vaislai, izvēlas no dzīvniekiem, kas dzimuši no 1. janvāra līdz 15. aprīlim, panākot, ka pēc atšķiršanas no mātēm augustā, dzīvnieki tiek izvērtēti, un, ja tie atbilst visiem šķirnes rādītājiem, tiek ievietoti vaislas buļļu audzēšanas novietnēs. Pēc 30 dienu karantīnas perioda audzētāji sāk uzraudzību un vērtēšanu, kas ilgst 154 dienas. Šajā periodā notiek ne tikai dzīvnieku audzēšana, bet arī pastāvīga dokumentēta uzraudzība. Katru otro nedēļu bullēniem tiek noteikta dzīvmasa, un rezultāti tiek publicēti. Pamatā vaislai tiek audzēti un vērtēti: Anguss, Blondo Akvitāņu, Šarolē, Herefordas, Limuzīnas un Simentāles šķirņu bullēni. Zviedrijas šķirnes dzīvnieku asociācijas  iesaistījušās šajā pasākumā, lai izlemtu, kurus buļļus var piedāvāt vaislai. Kad pabeigta vērtēšana, buļļi tiek pārdoti izsolē, parasti tas notiek marta beigās.

Vaislai audzējamo buļļu ēdināšana
Buļļi tiek ēdināti ar totāli maisīto barību (TMR) pēc principa – add libidum (ēd, cik grib) ar piedāvāto sagatavoto maisījumu. TMR tiek sagatavots no skābbarības un koncentrāta. Tiek gatavota triju dažādu veidu barība. Anguss bullēnus baro ar devu, kurā ir vismazākais spēkbarības daudzums. Šarolē, Herfordas un Simentāles bullēnus ēdina ar “Standarta barības devu”, bet Blondo Akvitāņu un Limuzīnas bullēnus baro ar maisījumu, kurā ir lielāks spēkbarības daudzums. Izēdināmās skābbarības kvalitāte tiek regulāri noteikta laboratoriski. Vadoties no skābbarības kvalitātes rādītājiem, dažreiz TMR devai tiek pievienoti salmi.

Veselība
Bullēnus pēc atšķiršanas, pirms tie tiek nosūtīti uz pārbaudes audzēšanas novietni, ir pārbaudījis veterinārārsts. Jaunajā novietnē atkārtoti tiek veikta veterinārārsta pārbaude, un nepārtraukta dzīvnieku uzraudzība notiek visa audzēšanas un vērtēšanas perioda laikā. Šī uzraudzība tiek veikta, lai dzīvniekus varētu izsolīt izsolē. Visā vērtēšanas procesā tiek reģistrēti sekojoši rādītāji: dzīvmasas pieaugums, svarīgākie auguma izmēri. Tādēļ liellopu audzētājs bullēnus sver un mēra katru otro nedēļu. Zviedrijā ir apstiprināti sasniedzamie pieauguma indeksi. Skaitlis virs 103 norāda pieaugumu virs vidējā.

Auglības rādītāji
Par vaislas buļļa auglību liecina sēklinieku attīstība. Tie dzīvniekiem tiek rūpīgi pārbaudīti, un mērīts sēklinieku maisiņa diametrs pēc atšķiršanas no zīdītājgovs, kā arī, beidzoties bullēnu vērtēšanas periodam. Sēklinieku maisiņa apkārtmērs tiek mērīts perioda beigās. Tas dod norādi par paredzamā vaislas buļļa auglību. Buļļi ar pārāk mazu sēklinieku maisiņa apkārtmēru vai kādu citu pataloģiju, piemēram, asimetriju netiek piedāvāts vaislinieku izsolē. Šāds dzīvnieks tiek nobarots un realizēts gaļā.

Nagi

Viena no būtiskākajām pazīmēm, ko vērtē vaislas buļļiem, ir kāju un nagu attīstība, stiprība. Dzīvnieks ar labiem, spēcīgiem nagiem ganāmpulkā ir vaislinieks, kas spēj veikt savas funkcijas ilgstoši. Lai šo funkciju ganāmpulkā nodrošinātu, vaislinieka nagiem ir jāveic regulāra profilaktiskā apkope vismaz vienu reizi gadā. Nagu stāvokli novērtē un reģistrē visu vaislinieka vērtēšanas laiku. Nagu stāvokli vērtē pēc 10 ballu sistēmas. Ja dzīvnieka nagi ir bez jebkādiem defektiem, tad vaislas bullis saņem visaugstāko vērtējumu – 10. Izsolē ir atļauts piedalīties tikai buļļiem, kuriem nagu stāvoklis ir novērtēts vismaz ar 5 ballēm vai augstāk.

Lineārās vērtēšanas rādītāji
Laba ķermeņa uzbūve ir svarīga gan vispārējo dzīvības funkciju nodrošināšanai, gan ražošanai. Lineārā vērtēšana tiek veikta vaislinieka izaudzēšanas beigās pirms nagu apkopes un ierakstīta vaislinieka cilts kartītē. Pavisam tiek izvērtēts pazīmju kopums trijās pamata grupās: vaislinieka ķermenis, tā vispārējais muskuļojums, kājas. Pavisam kopā tiek vērtēta 21 pazīme. 

Temperaments vai saprātīgums
Ļoti nozīmīga pazīme. Tā ir viena no īpašībām, kurai ir visciešākais sakars ar iedzimtību. Ar līdzsvarotiem, mierīgiem liellopiem, ir viegli strādāt. Šādi dzīvnieki neapdraud citus ganāmpulkā esošos dzīvniekus un darbiniekus, tāpēc ir svarīgi, kāds ir dzīvnieka temperaments. Arī šī iezīme tiek uzraudzīta vērtēšanas laikā, un bullēnus ar nenoturīgu nervu tipu, ātri uzbudināmus, agresīvus un ar strauju temperamentu izsolē nelaiž. Šādi dzīvnieki tiek brāķēti un kā vaislinieki gaļas liellopu ganāmpulkos netiek izmantoti.

Cenšoties izzināt un ievērot visus iepriekš minētos nosacījumus, arī mūsu liellopu audzētājiem ir iespēja iegūt labas kvalitātes vaislas buļļus, lai varētu sekmīgi attīstīt gaļas liellopu nozari Latvijā.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja