Gaļas buļļa auglība

Galvenais mērķis gaļas govju mūžā ir iegūt vismaz vienu teļu no govs gadā. Tas, cik lielā mērā audzētāji sasniedz šo mērķi, ietekmē viņu neto ienākumus. Efektīvas gaļas liellopu audzēšanas pamats ir augsts auglības līmenis katram ganāmpulka dzīvniekam. Tā kā katrs bullis aplec vairākas govis, tad viena šķirnes buļļa atražošanas spēju trūkums vairāk ietekmē ganāmpulka produktivitāti nekā auglības problēmas vienai govij. Izmantojot mazāk auglīgu bulli, var palielināties atnešanās intervāli, var tikt iegūts mazāks teļu skaits un palielināties izmaksas, kas saistītas ar “tukšām” govīm gadā. Visi šie rezultāti rada gaļas liellopu audzētājam nopietnus ekonomiskos zaudējumus.

Buļļu auglību bieži mēra pēc grūsno govju procentuālā daudzuma uz vienu bulli un kas ir aplektas konkrētā laika periodā (parasti 60-90 dienās pēc dzemdībām). Faktiskais auglības līmenis ir ģenētiskā potenciāla un vides faktoru kombinācijas rezultāts, tostarp uzturs, veselība govīm un buļļiem. Nav iespējams noteikt patieso buļļa auglību pirms tā ievietošanas ganāmpulkā. Tomēr bullim var novērtēt atražošanu un šo informāciju izmanto, lai novērtētu viņa potenciālo auglību. Daži buļļi var būt sterili, bet lielākajai daļai auglības līmenis ir no ļoti augsta līdz ļoti zemam.

Pubertāte (dzimumgatavība)

Pubertāte jeb dzimumgatavība bullim ir vecums, kad tas pirmo reizi ejakulātā spēj nodrošināt 50 milj. spermatozoīdu ar vismaz 10% kustīgumu (spējīgi kustēties). Tas ir atkarīgs no vecuma, ķermeņa masas un testikulu svara. Vecums un ķermeņa svars, sasniedzot pubertāti, šķirnēm variē (1. tabula), bet sēklinieka apkārtmērs, sasniedzot dzimumgatavību (sēklinieka svara indikators), paliek nemainīgs 28-29 cm. Buļļi izrāda pirmo seksuālo interesi apmēram 3 nedēļas pirms dzimumgatavības sasniegšanas un sasniedz pārošanās spējas apmēram 6 nedēļas pēc dzimumgatavības iestāšanās.

Kaut arī buļļus, kas sasnieguši dzimumgatavību, var izmantot vaislai, to reproduktīvā kapacitāte palielinās, jo vairāk tos izmanto. Jaunu buļļu reproduktīvai attīstībai jāpievērš uzmanība, jo liellopu audzētāji cenšas palielināt ekonomiskos rādītājus un samazināt izdevumus, izmantojot vaislai jaunākus buļļus.

1. tabula. Buļļu svars un vecums, sasniedzot dzimumgatavību

Buļļu auglību ietekmējošie faktori

Ir 5 galvenie faktori, kuri ietekmē buļļu auglību:

• fiziskā forma,
• reproduktīvo orgānu spēja,
• sēklas (spermas) kvalitāte,
• libido (seksualitātes) līmenis,
• ēdināšanas kvalitāte.

Visi faktori ir svarīgi un trūkumi jebkurā kategorijā negatīvi ietekmē auglību.

Fiziskā forma

Veselība un fiziskā forma ir svarīgi aspekti auglībai. Slikta veselība var izraisīt dzimumtieksmes traucējumus, samazināt pārošanās spējas un samazināt spermas veidošanos un kvalitāti. Fiziskā forma, ieskaitot pēdu, kāju un locītavu funkcionalitāti, ir svarīgi bullim, lai tas varētu pārvietoties pa ganībām un aplekt govis, kuras meklējas. Jebkura slimība, kura ietekmē buļļa kustības, traucē reproduktīvo darbību.

Brieduma problēma parasti saistīta ar sliktu ģenētiku – pārāk taisnas pakaļkājas. Ir nepieciešams lecamo locītavu pareizs leņķis, lai bullis pēc aplekšanas var sakārtot dzimumorgānus (atvilkt). Pareizs kāju leņķis palīdz arī samazināt satricinājumus, kas rodas staigājot un palielina buļļa reproduktīvo dzīves ilgumu.

Reproduktīvie orgāni

1. shēma parāda buļļa reproduktīvo sistēmu. Sperma visu laiku veidojas sēkliniekos un uzglabājas sēklinieka piedēklī – epididimis. Prostatas dziedzeris, sēklvadi un priekšdziedzeris ražo sekrētu, kas ir daļa no spermas. Pārošanās laikā dzimumloceklis tiek izstumts ar izstiepējmuskuļa palīdzību,  iztaisnojot S veida sigmoido izliekumu. Sperma tiek transportēta pa sēklvadu uz urīnkanālu un tad caur dzimumlocekli tiek izvadīta.

Iekšējā organisma temperatūra ir pārāk augsta, lai veidotos sperma. Tāpēc sēklinieki ir novietoti ārpus ķermeņa. Tā kā apkārtējā temperatūra ir mainīga, sēklinieki atrodas maisiņā, kur tie paceļas un nolaižas, lai nodrošinātu attiecīgu temperatūru spermas ražošanai.

Reproduktīvo orgānu anomālijas

Dažādi apstākļi var ietekmēt reproduktīvās sistēmas darbību. Ja sēklinieki nevar pārvietoties aptaukošanās dēļ, rētaudu vai mazu sēklinieku dēļ, tad nevar uzturēt pienācīgu temperatūru sēkliniekos, un no tā var ciest spermas kvalitāte. Mīksti sēklinieki norāda uz audu deģenerāciju un sliktu spermas kvalitāti. Ļoti mazi sēklinieki norāda uz nepietiekamu spermatozoīdu ražojošo audu attīstību. Arī nopietni apsaldējumi, audzēji vai abscesi izraisa problēmas spermas veidošanā.

Reproduktīvos orgānus var skart arī infekcijas un iekaisumi. Ja sēkliniekos ir iekaisums, spermas kvalitāte var pasliktināties uz ilgu laiku, pat pēc problēmas novēršanas līdz 60 dienām, kamēr izveidojas jauna apaugļot spējīga sperma.

Biežāk sastopamās dzimumlocekļa problēmas:

• spirāles novirze,
• noturīga nekustīga ādas kroka, kas traucē dzimumlocekļa kustīgumu,
• matu gredzeni ap dzimumlocekli.

Visbiežāk sastopamā problēma ir spirāles novirze, kad  dzimumloceklis ir savīts tajā vietā, kur jābūt taisnam. Bullis ar šo defektu rada mazāk grūsnību nekā normāli buļļi. Bullim to var novērtēt, izmantojot elektro ejakulatoru, kad var redzēt spirālveida novirzes, ko nenovēro dabīgos apstākļos.

Noturīga nekustīga ādas kroka ir ģenētiski pārmantojama, kad dzimumlocekļa gals paliek piestiprināts pie apvalka, un dzimumlocekli nevar iztaisnot. To var ķirurģiski koriģēt.

Matu gredzenus ap dzimumlocekli visbiežāk novēro jaunajiem buļļiem. Matu josla apņem dzimumlocekli. Ja šos matu gredzenus neapstrādā, tad tur var iekļūt infekcija un  rasties rētas. Citi nosacījumi, kas var ietekmēt dzimumlocekli, ir lūzumi, kārpas un rētas no iepriekšējiem ievainojumiem.

1. Shēma.  Buļļa reproduktīvie orgāni

Sēklinieka apkārtmērs

Jaunu buļļu sēklinieku apkārtmēra noteikšana ir precīza, atkārtojama metode, lai novērtētu pašreizējo un turpmāko spermatozoīdu veidošanās spēju. Mērījums sniedz novērtējumu par sēklinieka svaru, kas ir tieši saistīts ar spermas ražošanas līmeni. Tādējādi sēklinieka mērīšana ir pozitīvi saistīta ar spermas daudzumu un kvalitāti. 2. tabulā ir iekļauti minimāli ieteiktie sēklinieka mērījumi pēc šķirnes un vecuma. Buļļiem ar pietiekamu sēklinieka izmēru konkrētā vecumā ir lielāka varbūtība kļūt par labāku vaislas materiālu nekā buļļiem ar mazākiem sēklinieku izmēriem.

Sēklinieka apkārtmēram ir vidēja vai augsta pārmantojamība. Vīriešu pēcnācēju auglību var izvēlēties, izvēloties šo pazīmi. Sēklinieka apkārtmērs ir pozitīvi saistīts ar viņa meitu auglību. Teles no tēviem ar lielākiem sēkliniekiem sasniedz ātrāk dzimumgatavību kā teles, kuru tēviem ir mazi sēklinieki. Tādējādi lielāks sēklinieka apkārtmērs korelē ar telīšu vecumu, kad tās sasniedz dzimumgatavību, grūsnības iestāšanos pēc pirmreizējas apaugļošanas, grūsnības rādītājus un dienas pēc dzemdībām, kad ir gatavas nākamai apsēklošanai. Auglības izvērtēšana pēc mātes līnijas ir bijusi neveiksmīga. Tieši spēcīga ģenētiskā sakarība starp sēklinieka izmēriem un telīšu auglību nodrošina alternatīvu atlases metodi.

Spermas kvalitāte

Kritēriji, kas parasti tiek izmantoti, lai novērtētu spermas kvalitāti, ir spermas morfoloģija (struktūra) un kustīgums (spermatozoīdu taisna virzība uz priekšu). Var vērtēt arī spermas tilpumu un koncentrāciju.

Izvērtējot spermas pārbaudes rezultātus, jāizvērtē šādi aspekti:

• Lauka apstākļos korelācija starp spermas kvalitātes īpašībām un auglību ir bijusi zema vai vidēja.
• Viena un tā paša buļļa spermas atkārtots novērtējums ir bijis zems.

Spermas testu rezultāti jaunajiem buļļiem var būt nepārliecinoši. Slikta spermas kvalitāte buļļiem, kas jaunāki par 15 mēnešiem, nav ticams rādītājs, un jau pēc dažām nedēļām bullim atkal būs sliktas kvalitātes sperma. Spermas kvalitāte var ievērojami uzlaboties līdz 4 mēnešiem pēc dzimumgatavības iestāšanās.

Kaut gan buļļiem ir jārada dzīvotspējīgi spermatozoīdi, lai tie būtu auglīgi, spermas kvalitāte ir tikai viens no kopējās auglības aspektiem, un tā jānovērtē kopā ar citiem faktoriem.

Seksuālā aktivitāte (dzimumtieksme)

Libido (dzimumtieksme) ir būtiska auglības sastāvdaļa. Tā nav atkarīga no sēklinieka apkārtmēra, spermas kvalitātes, ķermeņa masas, augšanas ātruma vai vīrišķības. Viena dzimumtieksmes mērīšanas metode ir aplekšanas spējas mērīšana. To dara, ievietojot bulli grupā pie govīm, kuras meklējas, un pieraksta aplekto govju skaitu periodā. Tomēr šī metode ir laikietilpīga un to plaši neizmanto.

Ja 2 un vairāk buļļus izmanto vienlaicīgi vienās ganībās, sociālā mijiedarbība ietekmē aplekšanas efektivitāti. Sociālais rangs ir saistīts ar vecumu un hierarhiju ganāmpulkā. Vairāk dominējošie buļļi mēdz aplekt visvairāk govju. Šajā situācijā aplekto govju skaits var būt saistīts ar sociālo dominējošo dzīvnieku stāvokli vairāk nekā dzimumtieksme, ko mēra pēc aplekšanas spējas. Bet šo metodi nevar izmantot šķirnes saimniecībās, jo nezinās kurš ir tēvs.

Ēdināšana

Lai nodrošinātu labu reproduktīvo funkciju, ir nepieciešama atbilstoša ēdināšana. Spermas ražošanai un ar selekciju saistītām fiziskām aktivitātēm ir vajadzīgs sabalansēts olbaltumvielu un enerģijas daudzums. Reprodukcijai ir svarīgs atbilstošs vitamīnu un minerālvielu daudzums.

1. tabula. Minimālie ieteikti sēklinieku apkārtmēri (cm)

Pārošanās sezonas laikā buļļi mēdz ēst mazāk barības nekā nepieciešams, lai uzturētu ķermeņa svaru. Šajā laikā viņi enerģijai izmanto ķermeņa taukus un var zaudēt līdz 68 kg no sava svara. Spēkbarības piegāde ganāmpulkiem ganībās ne vienmēr ir efektīva. Pareiza ēdināšana pirms pārošanas ir būtiska, lai nodrošinātu, ka bullim ir pietiekošas enerģijas rezerves veiksmīgai vaislas sezonai.

Pārmērīgs tauku daudzums sēkliniekos var traucēt temperatūras regulēšanu. Ķermeņa aptaukošanās negatīvā ietekme uz spermas veidošanos nav precīzi pierādīta. Aptaukošanās ir saistīta ar zemu aplekšanas spēju. No otras puses, gados jauno lielo šķirņu buļļiem ar zemu tauku saturu organismā, kas sākuši vaislas sezonu, var būt sliktāka spermas kvalitāte nekā līdzīgiem buļļiem, kam ir mērens tauku daudzums organismā. Barības vielu prasības, kas vajadzīgas reproduktīvo funkciju optimizēšanai vaislas buļļiem, prasa vairāk pētījumu.

Govis attiecībā pret buļļiem

Lai govs ik pēc 12 mēnešiem atnestu teliņu, govis jālecina 80 dienas pēc atnešanās. Lai sasniegtu augstu apaugļošanas līmeni vaislas sezonā, nepārslogojot buļļus, 3. tabulā ir parādīts govju skaits uz bulli pēc buļļa vecuma. Skaitu var palielināt par apmēram 30% govīm, ja buļļus tur atsevišķi vai govis ved pie buļļiem tikai tad, kad tās meklējas. Ja tiek izmantoti govju meklēšanās cikli un tiek izmantots dabīgā pārošanās ganāmpulkā, ir jāsamazina govju skaits uz 1 bulli.

3. tabula. Maksimālais govju skaits uz bulli ganībās

Kopsavilkums

Pareiza buļļa izvēle un menedžments palielinās veiksmīgas vaislas sezonas varbūtību. Pilnīgs potenciālās auglības novērtējums ietver fizisko formu, reproduktīvo orgānu, spermas kvalitātes, dzimumtieksmes un uztura stāvokļa novērtējumu. Izvēloties buļļus ar lielāku sēklinieku apkārtmēru, tiks uzlabota pēcnācēju buļļu un govju auglība.

Laila Plīta,

LLKC lopkopības konsultante