Francijas piensaimniecības inovatīvās tehnoloģijas

Jaunās tehnoloģijas kļūst aizvien aktuālākas arī mazās un vidējās saimniecībās. Turpinājumā par to, kā savā saimniecībā Francijā tās izmanto Ludoviks Fonteins (Ludovic Fontaine).

Francijā, Bretaņas un Luāras reģionos, biju no 11. līdz 14. jūnijam, kad Latvijā bija karsts laiks, bet franču zemnieki bažījās par vēso un lietaino vasaru un to, ka kukurūzas augšanai pietrūkst saules siltuma. Inovatīvās tehnoloģijas, ko skatījām dažādās saimniecībās, bija robotizēta govju slaukšana un barošana.

Lielākā saimniecība, kuras pieredzi varēju iepazīt, bija 250 slaucamo govju liela, bet mazākā – 50. Visas apmeklētās bija ģimenes piensaimniecības. Bet nu detalizētāk par to, kā saimnieko Ludoviks Fonteins.

Ludovika Fonteina ģimenes saimniecībā ir 52 slaucamās govis. Vidējais izslaukums ir 35,3 kg piena no govs dienā, tauku saturs 3,75 %, olbaltumvielas 3 %, vidējais somatisko šūnu skaits – 250 tūkstoši. Piena pamatcena 330 eiro par tonnu. Pašlaik saimniecība strādā pie tā, lai iegūtu pienu ar augstāku tauku un olbaltumvielu saturu, jo tad tiks piešķirta piemaksa un līdz ar to saimnieks iegūs augstāku piena cenu.

Saimniecībā pirms trīs gadiem uzstādīts firmas LELY robots. Pirms robota iegādes govis slauca slaukšanas zālē, kurā strādāja viens strādnieks divas stundas dienā. Pie robotizētās slaukšanas netiek izmantots papildu darbaspēks, arī citu saimniecību pieredze rāda, ka, izmantojot robotu, izmaksas ir par 30 % zemākas salīdzinājumā ar algota darbaspēka izmaksām. Citā Francijas saimniecībā ar diviem slaukšanas robotiem, kur arī bijām, aprēķini rāda, ka darbinieka izmaksas ir 40 tūkst. eiro gadā, bet robotu izmaksas – 28 tūkst. eiro gadā.

Arī Francijā piena lopkopības nozarē trūkst strādnieku, saimnieki daudz domā, kā ģimenes saimniecībās veikt darbus pašu spēkiem, mazāk izmantojot algotu darbaspēku. Servisa izmaksas robotam ir 2500 eiro gadā, jeb 0,47 centi uz katru piena litru. Lielākas apkopes iekārtām veic vienu reizi piecos mēnešos. Servisa izmaksās šinī gadījumā neietilpst rezerves daļu izmaksas.

Tālākie saimniecības ekonomiskie aprēķini rāda, ka lopbarības izmaksas ir 10,6 centi uz katru piena kg. Guļvietas tiek kaisītas ar smalcinātiem salmiem, un salmus kaisa katru dienu, 3–4 kg salmu uz katru govi dienā. Gadā patērē vidēji 1tonnu salmu uz govi. Saimnieks uzskata, ka salmi netraucē robotizētai slaukšanai.

Interesanti šajā saimniecībā bija arī tas, ka kūtsmēslus izvāc nevis ar transportieriem, bet gan ar traktoru. Govīm vidējais slaukšanās reižu skaits dienā ir 2,5. Robots govi neslauc, ja laiks no vienas slaukšanas reizes līdz otrai ir mazāk par 6 stundām. Laktācijas sākumā govis nāk slaukties apmēram četras reizes dienā, laktācijas beigās – divas reizes dienā.

Ganāmpulkā govīm vidējais sēklošanas reižu skaits 1,5–1,7, un tiek izmantota pēc dzimuma šķirotā sperma. Starpatnešanās intervāls ir 360 dienas, jo pēc 50. slaukšanas dienas govis sāk sēklot. Telēm pirmās atnešanās vecums ir 26 mēneši.

Govīm Fonteina saimniecībā barības devas pamatā ir zāles skābbarība, tas ir atšķirīgi no citām saimniecībām Francijā, kur liels uzsvars tiek likts tieši uz kukurūzas skābbarību. Šī saimniecība audzē kukurūzu, nokuļ kukurūzas graudus pēc piengatavības un skābē ar ieraugu. Tā iegūst 11–12 t sausnas no ha, cietes saturs 55 %.

Interesanti, ka šeit tiek gatavota rapša skābbarība. Ir speciālas rapša šķirnes, ko pļauj skābbarībai divus mēnešus pēc sējas. Proteīna saturs ir 16–17 % un iegūst vidēji 7 t sausnas no ha. Zāles skābbarībai izmanto tranšejas, bet saimnieks pēc savas pieredzes uzskata, ka rapša skābbarību labāk gatavot rituļos.

Robotu fermās svarīgi pareizi saplānot vārtu sistēmu, lai cilvēkam būtu vieglāk un ērtāk strādāt. Būtiski arī nodrošināt, lai grīdas būtu pēc iespējas mazāk slidenas (tām nepieciešams pareizs rievojums). Pie robota betona grīdas rievām jābūt 8 cm platām, 2 cm dziļām.

Robota priekšrocības, kā paši zemnieki atzīst, ir iegūts laiks, ko var vairāk veltīt gan ģimenei, gan citu darbu veikšanai, turklāt var ietaupīt uz algotā darbaspēka izmaksām. Govīm ir mazāks stress, tās vairāk laika var patērēt ēšanai un gulēšanai.

Zita Briška,

LLKC Preiļu konsultāciju biroja lopkopības konsultante

 Apmeklējumi tiek nodrošināti Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.–2020. gadam “Zināšanu  pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros.

1.attēls Mūsu grupa vienā no saimniecībām

2. un 3. attēls Ludovika Fonteina slaucamo govju fermā

4.attēls Gotiņa relaksējas

5.attēls Robotizētā slaukšana

6.attēls. Guļvietas un mēslu eja

7.attēls Rapša skābbarība, kas nedaudz atgādina skābētus kāpostus

8.attēls Betona grīdas rievojums Fonteina saimniecībā