ES samazinās piena ražošana

Piena ražošanai nelabvēlīgie laika apstākļi un augstās izmaksas šā gada sākumā piena ražošanas apjomus ES kopumā samazinājuši par 2,6%. Gada otrajā pusē, visticamāk, lopbarības cenas pazemināsies, radot nosacījumus piena ražošanas apjoma kāpumam. Šā gada piena tirgus tendences pārrunātas jūlijā notikušajā COPA-COGECA un Eiropas Komisijas (EK) darba grupā par pienu un piena produktiem, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās Latvijas Zemnieku federācijas pārstāve Silvija Dreijere.

EK dati liecina, ka šā gada sākumā piena ražošana pieaugusi tikai piecās ES dalībvalstīs: Igaunijā, Latvijā, Bulgārijā, Grieķijā un Maltā. Savukārt lielākais piena ražošanas samazinājums šajā gadā ir bijis Itālijā, Lielbritānijā, Portugālē un Rumānijā. EK prognozes liecina, ka piena cenas vasarā turpinās augt, jo vājpiena pulverim un sviestam pasaules tirgos ir laba, augšupejoša cena. Cenas samazinājums gan produktiem, gan svaigpienam, iespējams, varētu būt sagaidāms rudenspusē. Vienlaikus EK prognozē lopbarības izmaksu kritumu, jo jau vasarā sojas un graudu cenas sākušas pazemināties.

Situācija katras ES dalīvalsts piena tirgū ir atšķirīga. Francijā cenas ir labas, tāpēc ražošana nesamazinās. Vidējā piena iepirkuma cena ir 31,6 eirocenti/kg (22,2 sant./kg).

Nīderlandē fiksēta augstākā piena iepirkuma cena pēdējos desmit gados - 40 eirocenti/kg (28 sant./kg). Šajā ES dalībvalstī aizvadītajā kvotas gadā kvota netika pārpildīta, taču šajā kvotas gadā ražošana turpina kāpt un, visticamāk, tā tiks pilnībā izpildīta. Nīderlandē viens no ražošanu ierobežojošiem faktoriem ir augstas ražošanas izmaksas.

Austrija ir starp tām valstīm, kas aizvadītajā kvotas gadā kvotu pārpildīja par 3,6%, kā rezultātā šī valsts maksās 29 milj. eiro (20,37 milj. latu) lielu soda naudu. Vidējā piena iepirkuma cena valstī ir 36 eirocenti/kg (25,3 sant./kg). Piena nozarei Austrijā šobrīd ir grūti laiki, jo zemniekiem jārēķinās ar augstām ražošanas izmaksām, turklāt ražošana pavasara plūdu dēļ ir samazinājusies. Situāciju mazumtirdzniecībā ietekmē fakts, ka 85% no tirgus kontrolē trīs vairumtirdzniecības firmas.

Vācijas piena nozarē situācija stabili laba, šeit jau tiek pārspriests, kā mainīt nodokļu sistēmu, lai ražotāju motivēt veidot uzkrājumus, tas ir, brīžos, kad nozare strādā veiksmīgi un ar labu peļņu, būtu motivācija to „pieturēt”, lai radītu drošības spilvenu krīzes brīžiem.

Lietuvā galveno satraukumu radījusi ES tiešmaksājumu modulācijas sistēmas ieviešana, kuras rezultātā daļa lauksaimnieku zaudējuši līdz pat 60 000 eiro (Ls 42 000) – modulācija skārusi galvenokārt piemaksas par pienu un zīdītājgovīm. Lietuvā lauksaimnieki gatavojas tiesas procesam, lai naudu atgūtu.

Lielbritānijā laika apstākļi pavasarī bija ļoti nelabvēlīgi lopbarības sagatavošanai un ir liels rupjās lopbarības deficīts ziemošanas periodam. Tas arī ir iemesls piena ražošana apjoma kritumam.

Itālijā piena cenas ir labas – vidējā iepirkuma cena maijā bija 40 eirocenti/kg (28 Ls/kg), jūnijā – jau 42 eirocenti (29,5 sant./kg). Pieaug arī ražošanas izmaksas, jo ir augstas gan barības, gan enerģijas cenas. Piena patēriņš šajā valstī nedaudz samazinās. Itālijā fiksēta aflatoksīnu klātbūtne lopbarības kukurūzā. Aflatoksīni parādījušies arī pienā. Konstatēts, ka šī kaitīgā viela ir arī kokvilnas raušos, kas ievesti no Dienvidāfrikas.

Spānijā situācija stabila, piena iepirkuma cenas ir robežās no 31 līdz 36 eirocentiem/kg (21,8 - 25,3 sant./kg). Spānijā samazinājies govju skaits un saražotā piena apjoms, kā rezultātā pārstrādes uzņēmumi bažījas par iespējamu piena trūkumu jau šajā rudenī.

Pārskatot situāciju ES piena tirgū, COPA-COGECA secinājusi, ka, kaut arī piena cenas ir salīdzinoši labas, ražošanas izmaksas ir ļoti augstas. Pastāv bažas, ka augstās piena cenas dēļ, pārstrādātāji varētu vēl plašāk nekā līdz šim piena taukus aizstāt ar augu taukiem. Situāciju nozarē sarežģī arī fakts, ka ražotāji (zemnieki) noveco, bet jaunieši piensaimniecības biznesam nevēlas pievērsties, jo ES politika tam nesola skaidru atbalstu.

COPA-COGECA darba grupā Francijas pārstāvji rosināja padomāt par pētījumu, cik augstu piena cenas var kāpt piena cenas un pie kāda cenas līmeņa šis „burbulis” var plīst – cenas pazemināties.

Latvijā būtu nepieciešams izvērtēt, kur kopējā piena ķēdē no saimniecības līdz veikala plauktam veidojas vislielākie izdevumi, kā tos mazināt tā, lai vidējā piena iepirkuma cena tuvinātos ES vidējam iepirkuma cenas līmenim.

Pēc COPA-COGECA ekspertu darba atskaitēm informāciju publicēšanai sagatavoja

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone

Ekspertu dalība pasākumā organizēta VLT aktivitātes ”Nozaru ekspertu ziņojumi” ietvaros.

Plašāk ar COPA/COGECA darba grupu ekspertu aktivitātēm iespējams iepazīties Valsts Lauku tīkla mājaslapā http://www.laukutikls.lv/copa_cogeca.

* Uzziņai. COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1958. gadā. COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1959. gadā. Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.