ES liellopu sektors kritiskā situācijā

Eiropas gaļas liellopu audzēšanas sektors šobrīd ir kritiskā situācijā, ražošanas izmaksas nemitīgi pieaug, audzētājiem nav iespēju būt rentabliem un gūt peļņu, turklāt pieprasījumu tirgū ietekmējis zirgu gaļas skandāls. Šāds secinājums pēc dalības COPA/COGECA un Eiropas Komisijas (EK) liellopu gaļas darba grupā radies Latvijas ekspertei, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvei Maijai Pontāgai.

Darba grupā secināts, ka pēdējā laikā Eiropas liellopu eksports uz Turciju ir samazinājies, bet nedaudz tas palielinājies uz Alžīriju un Libānu. Vienlaikus pasaules tirgū ar savu piedāvājumu liellopu gaļas tirgū strauji ienāk Indija. Indijas liellopiem gan ir zemāka kvalitāte, bet tai ir interesantu produktu piedāvājums. EK prognozē, ka 2013. un 2014. gadā liellopu sektorā ražošana stabilizēsies, cenas nedaudz paaugstināsies, taču patēriņš kritīsies.

COPA/COGECA darba grupā, analizējot situāciju katrā dalībvalstī, secināts, ka liellopu gaļas nozarē iestājusies krīze. Francijas pārstāvis ziņoja, ka šajā valstī savulaik izaudzēja 25% no visiem Eiropas gaļas liellopiem. Pērn izkauti ap 200 tūkstošiem dzīvnieku, ražošanā vērojama stagnācijā, kapitāls aizplūst no sektora, ražošanas izmaksas nemitīgi pieaug, lopkopības vietā attīstās dārzeņu ražošana, kas piesaista lauksaimniekus, jo tajā jāiegulda mazāk laika. Francijas pārstāvis uzsver, ka nepieciešams ES atbalsts zīdītājgovīm. Ja atbalsta nebūs, liellopu skaits turpinās samazināties. Tādējādi aktuāls kļūst jautājums – vai EK prognozes atbilst reālajai situācijai sektorā.

Vācijas liellopu audzētāju pārstāvji ziņoja, ka šajā valstī liellopu gaļas bizness sokas labi, cenas ir stabilas. Patērētāji uz zirgu gaļas skandālu nav reaģējuši, ko apliecina dati par pirkšanas apjomu izmaiņām. Valstī lielu lobija darbu veikuši veģetārieši, savā labā izmantojot dažādus ar pārtiku saistītus skandālus. Vācijas pārstāvji norāda, ka eksports uz Turciju ir neliels dokumentācijas sarežģītības dēļ.

Dānijā specializētās liellopu gaļas produkcijas ražošanas apjoms samazinājies, taču nevar apgalvot, ka te būtu vainojams zirgu gaļas skandāls, jo DNS pārbaudēs gaļas piejaukums produktos nav konstatēts, vairāk konstatēts cūkgaļas piejaukums.

Itālijā situācija nozarē smaga, produkcijas ražošanas apjomi kritušies, dzīvnieku skaits samazinājies par 6%, kaušanas apjoms – par 5–7%, patēriņš krities par 2,4%. Kopumā audzētāji zaudē ap 200 eiro uz vienu izaudzēto dzīvnieku. Situāciju apgrūtina arī sarežģītākas loģistikas un sanitārās prasības.

Polijā pašlaik galvenā problēma saistīta ar rituālo kaušanu. Cenas kritušās dramatiski – par apmēram 30%. Ražošanas izmaksas netiek segtas.

Lielbritānijā liellopu sektoru ietekmējusi pārlieku ieilgusī ziema. Radušās problēmas ar barības
pietiekamību, tāpat sava ietekmē ir Šmallenberga vīrusa izplatībai, kas radījusi zaudējumus audzētājiem. Zirgu gaļas skandāla rezultātā pieaudzis svaigas gaļas patēriņš, jo patērētāji negrib pirkt pārstrādātu gaļu.

Čehijā šogad fiksēta visaukstākā ziema pēdējo100 gadu vēsturē, kas audzētājiem radījusi problēmas barības pietiekamības ziņā.

Beļģijā liellopu nozare atrodas specifiskā situācijā, jo lielākā daļa šajā nozarē strādājošo fermu darbojas arī graudkopības nozarē. Gaļas liellopu sektora problēmu dēļ saimnieki izvēlas pārtraukt lopkopības biznesu.

Grieķijā liellopu audzētājiem šobrīd ir ierobežotas peļņas iespējas, kaut gan vidējā cena par kilogramu ir minimāli palielinājusies. Ekonomiskās krīzes dēļ ievērojami krities tās patēriņš.

Slovēnijā situācija kopumā stabila, zirgu gaļas skandāls Eiropā tikai veicināja vietējo gaļas produktu patēriņu.

Ungārijā pirmo reizi daudzu gadu laikā eksports krities par 25 %, tajā skaitā uz Turciju. Zirgu gaļas skandāls patēriņu neietekmēja, jo ungāriem tā nešķiet aktuāla problēma.

Īrijā  liellopu audzētājiem sarežģījumus radīja sliktie laika apstākļi, taču cenas turpina saglabāties labā līmenī.

Nīderlande jau ir piedzīvojusi vairākus ar pārtiku saistītus skandālus, arī šogad iznīcināts 50 000 tonnu zirgu un liellopu gaļas. Cenas stabilas, bet par 40% kritušies kaušanas apjomi.

Spānijā ir augsts cenu līmenis, patēriņš ir stabils, taču tiek prognozēta cenu pazemināšanās. Zirgu gaļas skandāls patēriņu neietekmēja.

Somijā samazinājies nokauto dzīvnieku kaušanas svars, bet dzīvnieku daudzums saglabājies nemainīgs. Cenas ievērojami zemākas nekā vidēji Eiropā. Zirgu gaļas skandālam nebija īpašas ietekmes, cilvēki ir ieinteresēti pagaršot zirgu gaļu.

Zviedrijā cenas nesedz ražošanas izmaksas, vērojams liels ganību dzīvnieku pieprasījums pirms vasaras sezonas, daudzi vēlas tos pirkt. Cilvēki sākuši vairāk interesēties par vietējo gaļas produkciju, vēlas konkrētāku marķējumu.

Francijas pārstāvji uzsver, ka kooperatīviem produkcijas ražošanas apjomi kritušies, kaušanas apjomi samazinājušies par 5 %, samazinās patēriņš. Cenas ir pietiekami labas, vienlaikus  ražošanas izmaksas ir augstas. Francija prognozē, ka 2014. gads liellopu gaļas sektoram būs smags. Lauksaimniekus uztrauc augstās loģistikas un audzēšanas izmaksas! Turklāt samazinās augu proteīnu audzēšana, jo izdevīgāk audzēt enerģētiskos augus. Franciju zirgu gaļas skandāls skāris vissmagāk. Pārstrādātās produkcijas patēriņš krities, jo patērētāji aizvien vairāk izvēlas svaigu gaļu. Lauksaimnieki nespēj atrast veidus, kā kļūt rentabliem. Tas rezultējies ar neierastu teļu dzimstības kritumu saimniecībās.

Austrijā cena pēdējos gados paaugstinājusies par 10 %, samazinājies eksports uz Turciju un Krieviju. Zirgu gaļas skandāls veicinājis bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pieprasījumu.

Eiropas liellopu audzēšanas sektors ir kritiskā situācijā, ražošanas izmaksas pieaug, audzētājiem nav iespēju būt rentabliem un gūt peļņu.

Publicēšanai sagatavoja LLKC
sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone

Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr. 6 (99)