Ērzeļu pēcnācēju kvalitātes salīdzinājums selekcijas efektivitātes nodrošināšanai

Latvijas siltasiņu šķirnes zirgu braucamā tipa saglabāšanā ir nozīmīga izpratne par tipa attīstību un tā saistību ar zirgu izcelsmi, lai efektīvi plānotu turpmāko selekcijas darbu. Tāpēc LLKC kopā ar sadarbības partneriem ierīkojis demonstrējumu “Dažādu līniju Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa ērzeļu pēcnācēju kvalitātes salīdzinājums selekcijas efektivitātes noteikšanai”. Iepazīstinām ar starpposmu rezultātiem.

Latvijas siltasiņu zirgu šķirne attīstās divos atšķirīgos virzienos: sporta tipā zirgu kvalitāte audzēšanas darbā tiek pilnveidota atbilstoši olimpisko sporta veidu prasībām, uzlabojot konkūra un iejādes darbaspējas, savukārt braucamais tips tiek saglabāts atbilstoši vēsturiskajam audzēšanas virzienam, saglabājot atbilstošu tipu, kaulotību, temperamentu, kā būtiskākais izlases kritērijs – zirgu izcelsme.

Par svarīgu šķirnes saglabāšanas virzienu braucamajam tipam tiek uzskatīta audzēšana atbilstoši ģenealoģiskajām līnijām, kas ļauj izsekot izcelsmei līdz pirmajiem ciltgrāmatas sējumiem. Ģenealoģiskās līnijas, kas apliecina piederību braucamajam tipam, cēlušās lielākoties no Oldenburgas un Groningenas zirgu šķirnēm.

Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa saglabāšana uzsākta 2004. gadā, uzņemot vaislas zirgu sastāvā zirgus, kas ir šo līniju un radniecīgo grupu turpinātāji, tostarp atzīstot par atbilstošu braucamajam tipam arī Flagmaņa radniecīgo grupu, kas veidojusies no Hanoveras šķirnes ciltstēva. Vēlāk kā atbilstošu braucamajam tipam pieskaitīja arī Gintera līniju, arī no Hanoveras šķirnes vaislinieka. Tostarp kā braucamā tipa zirgi atbilstoši šķirnes ģenētisko resursu prasībām tika atzīti arī dzīvnieki, kuru izcelsme procentuāli atbilda tipam, tomēr zirgi pārstāvēja citas – sporta tipa līnijas. Patlaban šo līniju ērzeļi netiek sertificēti izmantošanai vaislā tipa ietvaros, uzsvaru liekot uz tipam atbilstošajām ģenealoģiskajām līnijām (līdz mūsdienām turpinās Ammon, Siego, Spēkoņa, Markgrāfa, Māda, Kru-Kru, Gaida, Redžinalda līnijas un radniecīgās grupas), iekļaujot arī Gintera līniju un Flagmaņa radniecīgo grupu.

Pieņemts uzskatīt, ka zirgi ar mazāk tipisku braucamā tipa izcelsmi ir ar mazāk izteiktām šīm īpašībām – mazāk masīvi, sporta tipa zirgiem raksturīgāku eksterjeru – augstāku skaustu, garāku kaklu, vieglāku galvu, īsāku ķermeņa formātu, smalkāku pēdvidu, mazāku ķermeņa platumu.

Tā kā braucamā tipa zirgu saglabāšana tiek īstenota jau 18 gadus un ir atražotas vairākas zirgu paaudzes, ir svarīgi saprast, vai tipa saistība ar izcelsmi joprojām saglabājas, lai varētu izteikt pareizus secinājumus un plānotu selekcijas darbu populācijā kopumā.

Demonstrējuma sākuma posmā iegūtie rezultāti ļauj izvērtēt Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa zirgu vientipiskumu, nosakot, vai mūsdienās pastāv atšķirības izmēros, tipā un eksterjera pazīmēs starp zirgiem ar tipisku braucamā tipa zirgu izcelsmi no tipam atbilstošajām ģenealoģiskajām līnijām un zirgiem, kuru līnija vai radnieciskā grupa pieskaitāma sporta tipam.

Demonstrējuma mērķis ir salīdzināt un demonstrēt dažādu līniju Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa vaislas ērzeļu pēcnācēju kvalitāti ar mērķi uzlabot tipu, eksterjeru, piemērotību universālai izmantošanai, saglabājot ģenētisko resursu populāciju Latvijā.

Demonstrējuma saimniecības

Demonstrējumu saimniecības ir Māra Parfianoviča saimniecība “Jaunvangas”, Siguldas pag., Siguldas novads (saimniekošanas veids bioloģisks) un Ingas Jaunzares SIA “Ādažu veterinārā klīnika” novietne “Kroņi”, Skultes pag. Limbažu novads (saimniekošanas veids konvencionāls). Demonstrējuma saimniecības nodarbojas ar Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa zirgu audzēšanu, ir snieguma vērtēšanas saimniecību sarakstā un realizē ganāmpulka izkopšanas plānu braucamā tipa zirgiem.

Demonstrējuma dzīvnieku grupas:

•   zirgi, kas pārstāv tipiskas šķirnes braucamā tipa līnijas un radniecīgās grupas (Ammon, Siego, Spēkoņa, Markgrāfa, Māda, Kru-Kru, Gaida, Redžinalda), grupa apzīmēta kā “tipiska izcelsme”.

•   zirgi, kas pārstāv kādreiz šķirnes sporta tipam pieskaitītās zirgu šķirnes līnijas un radniecīgās grupas (Flagmaņa, Gintera un citas), grupa apzīmēta kā “netipiska izcelsme”.

Analizēti zirgu vērtējumi demonstrējumu saimniecībās un populācijā. Grupā ar tipisku braucamā tipa zirgu izcelsmi 50% no zirgiem pārstāv Spēkoņa līniju. Grupā ar netipisku braucamā tipa zirgu izcelsmi dominē Detektīva līnijas pārstāvji ar vaislas ērzeli Diploms, kā arī Flagmaņa līnija ar vairākiem vaisliniekiem.

Demonstrējuma laikā tiek veikta abu zirgu grupu kvalitātes noteikšana un salīdzināšana – tipa un eksterjera lineārā profilēšana un eksterjera vērtēšana, izmēru noteikšanaq. Zirgu vērtēšana veikta jaunzirga un pieaugušā vecumā. Veikta abu grupu salīdzināšana demonstrējumu saimniecībās un kopējā populācijā. Noteiktas atšķirības starp abām grupām izmēros, eksterjera un darbaspēju vērtējumā un 15 lineāri vērtētajās pazīmēs.

Starpposmu rezultāti

Salīdzinot zirgu grupas demonstrējumu saimniecībās, noteikts, ka izmēru atšķirība starp grupām nav būtiska (p <0,05).

1. att. Izmēru salīdzinājums zirgiem ar tipisku un netipisku braucamā tipa zirgu izcelsmi demonstrējuma saimniecībās

Kā redzams 1. attēlā, pastāv skausta augstuma atšķirības starp zirgiem, kas pārstāv tipiskas šķirnes braucamā tipa līnijas un radniecīgās grupas, un zirgiem, kas pārstāv kādreiz šķirnes sporta tipam pieskaitītās zirgu šķirnes līnijas un radniecīgās grupas. Zirgi ar mazāk izteiktu braucamā tipa izcelsmi par 1,5 cm pārsniedz zirgus ar tipiskāku braucamā tipa izcelsmi, tomēr atšķirība nav statistiski būtiska (p <0,05). Pētījumā mērīti zirgi, kas sasnieguši vismaz 4 gadu vecumu. Pēdvidus apkārtmērs lielāks bija zirgiem ar netipisku braucamā tipa zirgu izcelsmi.

Noteiktas atšķirības starp demonstrējuma grupām eksterjera un darbaspēju vērtējumam ballēs (1. tabula).

1. tabula Zirgu grupu eksterjera un darbaspēju vidējais vērtējums ballēs  demonstrējuma saimniecībās

Demonstrējuma grupās konstatētas būtiskas atšķirības darbaspēju vērtējumā, zirgiem ar netipisku braucamā tipa zirgu izcelsmi sasniedzot augstāku vidējo kopējo vērtējumu. Zirgiem, kas pārstāv kādreiz šķirnes sporta tipam pieskaitītās zirgu šķirnes līnijas un radniecīgās grupas, augstāks bija visu gaitu vidējais vērtējums. Lēkšu gaitas vērtējumā starp grupām ir būtiska atšķirība (p <0,05).

Eksterjera vērtējumā augstāks vidējais vērtējums zirgiem ar tipisku braucamā tipa zirgu izcelsmi bija ķermeņa platumam, atšķirība nav būtiska (p <0,05). Kāju kvalitāte un gaitu precizitāte abās grupās novērtēta līdzīgi.

Lineārā profilēšana ļauj novērtēt zirgu eksterjera pazīmes precīzāk, lai konstatētu atšķirības starp demonstrējuma grupu zirgu tipu. No Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa netiek gaidīts kustību elastīgums un vieglums, ķermeņa forma bieži ir nedaudz īskājaina, pastiepta, ķermenis ir kaulots, ar platu un dziļu krūšu kurvi, zirgiem nav raksturīgs augsts skausts vai slīpa lāpstiņa, tāpēc analīzei izvēlētas pazīmes, kas labi raksturo braucamā tipa un sporta tipa zirgu atšķirības.

Lineāro profilēšanu Latvijas siltasiņu zirgu šķirmē abiem tipiem veic vienotā sistēmā, tāpēc pēc lineārā profila var viegli noteikt zirga uzbūvi un eksterjera atšķirības starp tipiem.

Lai labāk raksturotu zirgu uzbūves atšķirības, 2. tabulā iekļauts arī tipa vērtējums ballēs.

2. tabula Zirgu grupu tipa un lineāro pazīmju vidējais vērtējums demonstrējuma saimniecībās

Kā redzams 2. tabulā, braucamais tips augstāk novērtēts zirgiem ar tipisku braucamā tipa izcelsmi, atšķirība starp grupām nav būtiska. Zirgiem, kas pārstāv tipiskas šķirnes braucamā tipa līnijas un radniecīgās grupas, raksturīgs tipa masīvums, elegance novērtēta kā vidēja, savukārt zirgiem ar mazāk raksturīgu izcelsmi tips raksturots kā viegls un elegants. Zirgiem ar tipisku braucamā tipa izcelsmi raksturīga nedaudz īskājaina uzbūve, taisnstūrveida ķermeņa formāts un lejupvērsta uzbūve. Otras grupas zirgiem ķermeņa vērsums vidēji ir ar tendenci būt nedaudz augšupvērstam, kakla pieslēgums – augstāks. Lāpstiņas-pleca leņķis platāks raksturīgs zirgiem ar tipisku braucamā tipa izcelsmi, grupas zirgiem ir arī garāki un platāki krusti, platas krūtis un zemāks skausts. Vēlme kustēties kā izteiktāka novērtēta otrās grupas zirgiem, kas pārstāv kādreiz šķirnes sporta tipam pieskaitītās zirgu šķirnes līnijas un radniecīgās grupas. Būtiska atšķirība starp grupām lineārajā profilā noteikta braucamā tipa elegancei un krūšu platumam (p <0,05).

Demonstrējumā izmantoti dati arī par kopējā populācijā novērtētajiem dzīvniekiem, lai noteiktu atšķirības starp šķirnes braucamā tipa zirgiem ar piederību dažādām izcelsmes grupām.

Kā redzams 2. attēlā, populācijā tikpat kā nepastāv atsķirības starp grupām izmēros. Mērījumi veikti pieaugušiem dzīvniekiem, kas sasnieguši vismaz 4 gadu vecumu (n=41).

2. att. Izmēru salīdzinājums zirgiem ar tipisku un netipisku braucamā tipa zirgu izcelsmi Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamajā tipā

Noteiktas atšķirības starp izcelsmes grupām populācijā pieaugušā un jaunzirgu vecumā (n=70) eksterjera un darbaspēju vērtējumam ballēs (3. tabula).

3. tabula Zirgu grupu eksterjera un darbaspēju vidējais vērtējums Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa populācijā

Kā redzams 3. tabulā, vidējie vērtējumi darbaspējām ir augstāki grupā ar netipisku braucamā tipa izcelsmi, tomēr atšķirība starp grupām nav būtiska (p <0,05). Tāpat netika konstatētas būtiskas atšķirības lineārajā vērtējumā (4. tabula), tomēr novērojama tendence, ka zirgi, kas pārstāv kādreiz šķirnes sporta tipam pieskaitītās zirgu šķirnes līnijas un radniecīgās grupas, ir ar vieglāku un elegantāku tipu, bet zirgi no tipiskām šķirnes līnijām – masīvāki un ar labākiem ķermeņa platumiem.

4. tabula Zirgu grupu tipa un lineāro pazīmju vidējais vērtējums Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa populācijā

Izteiktāka atšķirība starp grupām ir zirgiem, kas vērtēti pieaugušā vecumā, ko var saistīt ar jaunzirgu augšanas procesu, kur tips biežāk vērtēts kā viegls, krūšu kurvis kā vidējs vai šaurs, ņemot vērā, ka vērtēšanas vecums variē no 2 līdz 3 gadu vecumam. Tips pirmās izcelsmes grupas dzīvniekiem pieaugušo grupā novērtēts vidēji ar 8,18, bet zirgiem ar mazāk tipisku izcelsmi – ar 7,73. Lai gan elegance abām grupām raksturota līdzīgi (0,35 un 0,56), starp grupām noteikta būtiska atšķirība (p <0,05) tipa vieglumam. Kopējā populācijā pieaugušiem zirgiem, kas pārstāv tipiskas šķirnes braucamā tipa līnijas un radniecīgās grupas, tips raksturots kā masīvs (-0,13), savukārt zirgiem ar mazāk tipisku izcelsmi tips raksturots kā vieglāks (0,50).

Jaunzirgu vērtējumos tāpat tika noteikta tencence augstākas darbaspējas demonstrēt grupā ar netipisku braucamā tipa zirgu izcelsmi (lielākā starpība pazīmei “lēkšanas spēja”, 6,5 un 7,2, atšķirība starp grupām nav būtiska). Tips ballēs augstāk novērtēts jaunzirgiem ar netipisku braucamā tipa izcelsmi – 8,25, turpretī jaunzirgem, kas pieder tipiskām šķirnes līnijām – 7,65. Jaunzirgiem, kas kas pārstāv tipiskas šķirnes braucamā tipa līnijas un radniecīgās grupas, tips raksturots ar tendenci būt vieglākam par vidēju, ķermeņa formāts – taisnstūrveida, krusti un krūtis – samērā plati. Vidējie lineārie vērtējumi jaunzirgiem apkopoti 5. tabulā.

5. tabula Zirgu grupu tipa un lineāro pazīmju vidējais vērtējums Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa populācijā jaunzirgiem

Analizēti dati par 29 jaunzirgiem. Atšķirība starp grupām jaunzirgu vecumā nav statistiski būtiska.

Starpposmu rezultātu atziņas

• Lai gan grupu salīdzinājumā netika ņemta vērā zirgu izcelsme mātes pusē, bet tikai ģenealoģiskā līnija jeb tēva izcelsme, iegūtie rezultāti demonstrējuma saimniecību zirgiem parāda, ka zirgi saglabā sporta zirgiem raksturīgas pazīmes, ja to izcelsme veidojas no zirgu šķirnēm un līnijām, kas šķirnē vēsturiski pieskaitītas sporta tipam.

• Šobrīd zirgu audzētāji vēlas audzēt gan vēsturiskajam tipam atbilstošus, masīvas uzbūves Latvijas siltasiņu braucamā tipa zirgus, gan vieglāka tipa zirgus, kas ir pieprasītāki tirgū, izmantojami zemāka līmeņa sportā klasiskajās jātnieku sporta disciplīnās, gan arī pajūgu braukšanā.
• Izvērtējot demonstrējuma sākuma posmā iegūtos rezultātus par demonstrējuma saimniecību dzīvniekiem, vaislas dzīvnieku izvēlē jāņem vērā arī zirgu izcelsme, lai prognozētu vēlamo rezultātu un izaudzētu zirgus atbilstoši saimniecības izvirzītajam mērķim braucamā tipa zirgu audzēšanā.
• Atšķirības starp grupām kopējā populācijā novērojamas mazāk.
• Nepieciešams turpināt datu ieguvi un analīzi, ietverot arī detalizētāku datu analīzi katras ģenealoģiskās līnijas un vaislas ērzeļu pēcnācēju vērtējumu ietvaros.

Demonstrējums tiek realizēts Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, Nr. ZM/2022/19_ELFLA, LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P9 projekta Nr. 23-00-A00102-000011

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Aija Luse,
LLKC Ogres KB vadītāja, lopkopības konsultante, demonstrējuma vadītāja

Laine Orbidāne,
demonstrējuma zinātniskā konsultante