Emisijas ietekmējošie faktori bioloģiskajā un konvencionālajā piena lopkopībā

Lauksaimniecības politiku arvien vairāk ietekmē Eiropas Savienībā noteiktais Zaļais kurss. Galvenokārt tā mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visās dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka ir jātiecas pēc produkcijas, kuras ražošana būtu draudzīgāka mūsu klimatam un apkārtējai videi. Ar šādu situāciju šobrīd saskaras visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Viena no nozarēm, kuru skar emisiju ierobežošana, ir piena lopkopība, kur galaprodukts ir piens. Piena ražošanā apkārtējā vidē nonāk metāns, kas galvenokārt rodas no liellopu zarnu fermentācijas procesiem. Tāpat ir arī sastopams slāpeklis, kas rodas no saražotajiem kūtsmēsliem.

2020. gadā Latvijā saražoto emisiju apjoms bija 11 106,30 kt CO₂ ekvivalenta, no kurām 811,77 kt CO₂ ekvivalenta bija no lauksaimniecības dzīvnieku zarnu trakta fermentācijām (CO₂ ekvivalents – vispārpieņemta siltumnīcefekta gāzu emisiju mērvienība, kas atspoguļo šo gāžu atšķirīgo globālās sasilšanas potenciālu) (1.). Lai noskaidrotu, kam ir jāpievērš uzmanība gan bioloģiskā, gan konvencionālā saimniecībā, 2023. gadā LLKC ierīkoja demonstrējumu “Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas mazinošo pasākumu ieviešana konvencionālajā un bioloģiskajā piena lopkopības saimniecībā”, kur jau ir apkopoti pirmie rezultāti.

Objektīvu emisiju aprēķinu veikšanai tika izveidota datu bāze, kurā tika apkopoti dati par saimniecībās esošajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, to produktivitāti un apsaimniekotajām platībām. Datu bāzē iekļauti dati par iepirktajiem un paražotajiem barības līdzekļiem, liellopu kustību, apsaimniekoto kūtsmēslu daudzumu, to izlietojumu, ganību periodu, patērēto degvielu un elektroenerģiju, izmantotiem pakaišu materiāliem un to daudzumiem.

Demonstrējumā iesaistītās bioloģiskās saimniecības apsaimniekotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība bija 229 ha, no kuriem 101 ha ir graudaugi. Ganāmpulkā atrodas 91 liellops (53 slaucamas govis un 37 vaislas teles). Aprēķinātie produktivitātes rādītāji standartlaktācijā (305 dienās) bija 6700 kg, piena tauku saturs 4,1%, olbaltumvielu saturs 3,3%, 190 somatisko šūnu skaits (SŠS) tūkst. mL^-1. Konvencionālās saimniecības apsaimniekotā LIZ platība bija 392 ha, no kuriem 12 ha ir graudaugi. Ganāmpulkā apsaimnieko 267 liellopus(138 slaucamas govis un 129 vaislas teles). Izslaukums standartlaktācijā 8900 kg, piena tauku saturs 4,0%, olbaltumvielu saturs 3,4%, SŠS 180 tūkst. mL^-1.

Apkopojot un analizējot pirmos iegūtos datus, tika secināts, ka saražotā metāna daudzums ir atkarīgs no izslaukuma. Saimniecībās metāna emisijas būtiski ietekmē tieši izslaukums, kas parāda, cik efektīvi ir izmantota lopbarība. Slaucamo govju izslaukumam ir jābūt atbilstoši aprēķinātajai barības devai, lai barības līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi, ierobežojot barības vielu zudumus (Fresco S., 2023). Jāņem vērā, lai sasniegtu augstu izslaukumu  standartlaktācijā, ir jāpalielina barības devas, kas palielina arī saražoto kūtsmēslu apjomu, kuru nepareizas apsaimniekošanas rezultātā palielinās arī slāpekļa emisijas. To daudzums nav atkarīgs tikai no kūtsmēslu apsaimniekošanas, bet arī no efektīvas proteīna izmantošanas barības devās, optimizējot tā lietderību. Barības proteīnu var iegūt, arī izvēloties ierīkot kvalitatīvus zelmeņus, ar bagātu tauriņziežu saturu – tādējādi ir iespēja izvairīties no lopbarības iegādes. Sagatavojot rupjo lopbarību, ir jāveic pļāvumi tieši pirms ziedēšanas fāzes, lai saglabātu barības vielu daudzumu, kā arī nebūtu pārlieku augsti kokšķiedras rādītāji, kas savukārt samazina sausnas sagremojamību šādā lopbarībā. Jāņem vērā, ka arī transporta pakalpojumi ietekmē kopējo saimniecības emisiju apjomu. Samazinot transporta izdevumus, ir iespēja samazināt arī saražoto emisiju apjomu lopbarības sektorā.

Bioloģiskajā saimniecībā CO_2e saražotais daudzums uz vienu visā saimniecībā saražoto produkcijas vienību bija 0,97 kg. No tā lielāko daļu veido emisijas no fermentācijas zarnās – 42%. Lai šo rādītāju varētu ierobežot, liela ietekme ir rupjās lopbarības kvalitātei un barības devām, kur jāpievērš uzmanība proteīna balansēšanai slaucamo govju barības devās, lai tas nepaaugstina slāpekļa emisijas kūtsmēslos. Kūtsmēslu apsaimniekošanas radīto emisiju apjoms ir otra lielākā sadaļa. Bioloģiskajā saimniecībā kūtsmēslu apsaimniekošana sastādīja 23% no kopējā CO_2e. Ir vērts arī pārdomāt, cik efektīvi saimniecībā tiek patērēta degviela un elektroenergija, jo demonstrējumā šī sadaļa bioloģiskajā saimniecībā veidoja 14%, savukārt 1% no kopējā CO_2e attiecināms uz patērētās skābbarības plēves, tīklu u.tml. radītiem atkritumiem.

Konvencionālajā saimniecībā CO_2e saražotais daudzums uz vienu visā saimniecībā saražoto produkcijas vienību bija 1,53 kg. Arī šajā saimniecībā lielāko daļu veido fermentācija zarnās, kas bija 38%, savukārt kūtsmēslu aspaimniekošana veido 18%. Ja saimniecībā tiek iepirkti dažādi barības līdzekļi, kuriem izcelsme ir no tuvākām un tālākām valstīm, tad jārēķinās, ka emisiju apjoms var attiecīgi mainīties. Tas parādās šajā saimniecībā, kur CO_2e no lopbarības iegādes bija 17%, bet pakaišu materiāla iegādes 10% no kopējā saražotā apjoma. Ņemot vērā izslaukumu standartlaktācijā un saimniecības lielumu, rupjā lopbarība tiek sagatavota rituļu tehnoloģijā, kā rezultātā veidojas plēvju un tīklu radītie atkritumi, kas palielina CO_2e daudzumu, kas šajā gadījumā ir 9%. Tas liecina, ka nākotnes perspektīvā būtu jāizsver tehnoloģijas maiņa un gatavot rupjo lopbarību stirpās vai tranšejās. Degviela un elektroenerģija šajā saimniecībā veido 8% no kopējā saražotā CO_2e apjoma.

Emisijas ietekmē faktors, ka saimniecībā slaucamās govis nedodas ganos, ko arī apliecina šī projekta konvencionālā saimniecība. Pozitīvi, ja saimniecībā tiek audzēti graudaugi. Tas ļauj efektīvi izmantot saimniecībā saražotos kūtsmēslus, neļaujot slāpeklim lieki nonākt apkārtējā vidē.

Izmantotā literatūra:

1. 2022. gada siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas kopsavilkums, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
2. Fresco S. (2023). “Comparison of methane production, intensity, and yield throughout lactation in Holstein cows”, Journal of Dairy Science, 108 (6), 4147-4157.

Darbs demonstrējumā tiek turpināts LAP atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem 2014.-2020. ietvaros, LAD Nr.10.2.1-2.36/23/P7.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Mairis Ormanis,
demonstrējuma vadītājs, LLKC Preiļu biroja lopkopības konsultants

Diāna Ruska,
zinātniskā vadītāja, Dr. agr., Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte