Eiropas politiķi prasa dzīvnieku saudzīgu pārvadāšanu

Noslēdzot 18 mēnešus ilgo izmeklēšanu, Eiropas Parlaments prasa ES dalībvalstīm gādāt par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā un vairāk pārvadāt gaļu, nevis dzīvus dzīvniekus.

Secinot, ka dzīvnieku pārvadāšanā netiek ievēroti šo jomu reglamentējošie noteikumi, EP 21. janvāra plenārsesijā ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Komisiju un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.

Parlamenta izmeklēšanas komiteja, kas tika izveidota 2020. jūnijā, lai izmeklētu iespējamos dzīvnieku pārvadāšanas noteikumu pārkāpumus, secināja, ka dalībvalstīs ne vienmēr tiek ievēroti ES noteikumi un arī pašos noteikumos nav pilnībā ņemtas vērā dzīvnieku atšķirīgās vajadzības. Visbiežāk dokumentētie pārkāpumi ir šādi: nepietiekams griestu augstums, nepietiekama dzirdināšana vai barošana, transportēšanai nepiemērotu dzīvnieku pārvadāšana un pārpildīti transportlīdzekļi. Nereti tiek izmantoti neatbilstoši transportlīdzekļi, pārvadājumi notiek ļoti augstās vai ļoti zemās temperatūrās un ievērojami pārsniedzot atļauto pārvadājuma ilgumu.

Deputāti uzskata, ka kaušanai paredzētu mājdzīvnieku pārvadāšanas laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas. Grūsnu dzīvnieku, kas ir grūsnības perioda pēdējā trešdaļā, pārvadāšanas ilgums nedrīkst pārsniegt četras stundas. Pilnībā jāaizliedz pārvadāt teļus, kas jaunāki par četrām nedēļām, izņemot, ja pārvadāšanu veic paši lauksaimnieki un attālums ir mazāks par 50 km.

EP deputāti arī vēlas, lai transporta līdzekļos, jo īpaši iekraušanas un izkraušanas laikā, tiktu uzstādītas videonovērošanas kameras. Dalībvalstu iestādes drīkstētu apstiprināt dzīvnieku pārvadāšanas plānus tikai tad, ja temperatūra visā pārvadājumā laikā tiek prognozēta robežās no 5 °C līdz 30 °C. Transportlīdzekļos arī jāreģistrē temperatūra, mitrums un amonjaka līmenis.

EP deputāti pieprasa, lai dalībvalstis pārbaudītu visus dzīvnieu sūtījumus uz trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka dzīvnieki tiek baroti un dzirdināti, ka dzirdināšanas ierīces pienācīgi darbojas un transportlīdzekļos ir pietiekams griestu augstums. Dzīvu dzīvnieku eksportu vajadzētu atļaut tikai tad, ja tas atbilst Eiropas dzīvnieku labturības standartiem.

Eiropas Parlamenta deputāti atbalsta pāreju uz spermas vai embriju, nevis vaislas dzīvnieku pārvadāšanu, un kautķermeņu un gaļas, nevis nokaušanai paredzētu dzīvnieku pārvadāšanu. Viņi aicina Komisiju steidzami un ne vēlāk kā līdz 2023. gadam iesniegt rīcības plānu, lai atbalstītu šo pāreju, tostarp ierosināt īpašu fondu, lai mazinātu veicamo pārmaiņu sociālekonomisko ietekmi.

Eiroparlamentāriešu ierosinājums satraucis lauksaimniecības dzīvnieku audzētājus visa Eiropā, tajā skaitā Latvijā. Biedrība “Zemnieku saeima” izplatījusi paziņojumu, kurā kritizē EP ierosinājumu. Biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA) lopkopības eksperts Raimonds Jakovickis: “Jebkurām likumdošanas izmaiņām primāri ir jāaizsargā dzīvnieki, taču tām jābūt zinātniski pamatotām un praksē ieviešamām. Mūsdienās jau pieejami dažādi tehnoloģiski uzlabojumi, kas uzlabo transportēšanas kvalitāti un dzīvnieku labturību ceļā. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas, būtu jāveic sociāli ekonomiskās ietekmes izvērtējums, jo šādiem priekšlikumiem ir jābalstās uz faktiem, nevis emocijām.”

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja