Dezinfekcijas metodes piena fermās

Vesela ganāmpulka izveidošana nav iedomājama bez detalizēta saimniecības attīstības plāna, kuru komponentes pamatā nosaka pats saimnieks sadarbībā ar speciālistiem, tajā skaitā veterinārārstu. Veidojot apsaimniekošanas plānu, svarīgi ir to apspriest un izanalizēt no dažādiem skatu punktiem, un tikai pēc pilnībā iegūtas pārliecības, ka izdosies 90 % no ieplānotā, var uzsākt tā realizēšanu. Restrukturizējot un modernizējot saimniecību, jāņem vērā dažādi aspekti, jo daļa no tiem ir saistīti ar vispārējo biodrošību. Šeit ļoti būtisks ir jautājums par ganāmpulka lielumu, tā paplašināšanu un iespējām. Pamatā varianti ir divi. Saimniecībai ir iespējas ganāmpulku atražot un palielināt no jau saimniecībā esošajiem dzīvniekiem, vai arī iztrūkstošo dzīvnieku skaitu iegādāties no citām saimniecībām. Iegādājoties dzīvniekus no citām saimniecībām, uzreiz kļūst aktuāls jautājums par karantīnu, par veicamajiem profilakses pasākumiem karantīnas laikā. Vienmēr jāpatur prātā, ka baktērijas ir visur – augsnē, ūdenī, uz dzīvniekiem un cilvēkiem, uz transporta līdzekļiem, tādēļ ļoti liela nozīme jāpievērš dzīvnieku tīrībai, novietnes efektīvai tīrīšanai un dezinfekcijai. Pareizi veikta novietnes tīrīšana un dezinfekcija samazina infekcijas slimību spiedienu uz ganāmpulka dzīvniekiem, jo īpaši modernajās fermās, kur dzīvniekiem ir augsta produktivitāte un ir augsts dzīvnieku blīvums. Rūpīgi veikta dzīvnieku novietnes tīrīšana un dezinfekcija samazina patogēnu līmeni, kā arī novērš vai pārtrauc patogēnu izraisīto slimību ciklu.

Pašlaik piensaimniecības galvenokārt fokusējas uz slimo dzīvnieku ārstēšanu, nevis uz slimību ierobežošanas profilakses pasākumu ieviešanu, tādēļ diezgan bieži infekcijas slimību ārstēšana ir maz efektīva, bet tas veicina antimikrobiālās rezistences veidošanos slaucamo govju ganāmpulkos. Lai samazinātu antibiotiku patēriņu, antimikrobiālo rezistenci un infekcijas slimību sezonālu izplatību, piensaimniecībās vajadzētu izstrādāt un ieviest biodrošības plānu, kas ietver arī regulāru, rūpīgu dzīvnieku novietnes dažādu sektoru tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju.

Parasti sarunās ar saimniecību īpašniekiem un darbiniekiem par dzīvnieku novietnes tīrīšanu un dažādu vietu mazgāšanu domstarpības nav, ja nu vienīgi problēma ir darbinieku trūkums, taču, runājot par dezinfekcijas metodēm un iespējām, saimnieki parasti min slaukšanas iekārtas dezinfekciju, pupu dezinfekciju pēc slaukšanas un kāju vannu lietošanu. Piensaimniecībās nākas saskarties ar dažādiem mītiem – ka dezinfekcijas līdzekļi ir dārgi un maz efektīvi, ka, lietojot vakcīnas, dzīvnieki tik un tā saslimst, tādēļ piedāvātie infekcijas un vīrusu slimību ierobežojošie pasākumi tiek noraidīti jau sarunas sākumā.

Lai kliedētu šos mītus, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ar Zemkopības ministrijas un lauku Atbalsta dienesta atbalstu (LAD Līguma Nr. LAD100119/P4) kopš 2023. gada marta realizē demonstrējumu “Dezinfekcijas metožu ietekme uz teļu veselību” Bauskas novada, Brunavas pagasta Jāņa Straģa zemnieku saimniecībā “Krišjāņi”. Veicot saimniecībā pareizu sprostu mazgāšanu un dezinfekciju, demonstrējuma laikā spējām iegūt ļoti labus rezultātus attiecībā uz baktēriju koloniju veidojošā skaita samazināšanu.

1. tabula. Baktēriju koloniju veidojošo vienību skaits

Pēc teļu sprostu mazgāšanas un dezinfekcijas veikšanas, analizējot 1. tabulā apkopotos datus, var secināt, ka zemnieku saimniecībā “Krišjāņi” veiktā teļu sprostu mazgāšana un dezinfekcija ir bijusi efektīva.

Veicot teļu sprostu mazgāšanu ar 2 % Kenosan putām un 1 % dezinfekcijas līdzekli Virocid-S, viena sprosta mazgāšanas un dezinfekcijas izmaksas par izlietotajiem materiāliem ir 0,506 eiro. Veicot mehānisko teļu sprostu tīrīšanu, putu uzklāšanu, putu ekspozīciju, mazgāšanu, žāvēšanu, dezinfekcijas līdzekļa aplikāciju, dezinfekcijas līdzekļa ekspozīciju, viena sprosta tīrīšanai un dezinfekcijai vidēji jāpatērē 111 minūtes.

Savukārt, veicot teļu sprostu mazgāšanu ar 2 % Kenosan putām un dezinfekciju ar gāzes liesmu, viena sprosta apstrādei materiālu izmaksas ir nedaudz lielākas un tās sastāda 0,709 eiro.

Ievērojot saimniecībā ieviesto teļu sprostu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas protokolu, veicot teļu sprostu dezinfekciju ar gāzes liesmu, viena sprosta apstrādei vidēji jāpatērē 58 minūtes, kas ievērojami samazina darbinieku noslodzi. Pašlaik pateikt, kura no teļu sprostu dezinfekcijas metodēm ir efektīvākā, ir pāragri, taču viens secinājums ir jau zināms – pareizi veicot teļu sprostu mehānisko tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju, ir iespējams līdz minimumam samazināt baktēriju KVV skaitu.

Lai ikviens piena lopkopības sektorā nodarbinātais spētu tulkot laboratoriskos rezultātus par veiktās dezinfekcijas ietekmi un kvalitāti, references skaitļi un vērtējums ir apkopoti 2. tabulā.

2. tabula. Bakteriālās kontaminācijas novērtēšana pēc dezinfekcijas

Vadoties pēc bakteriālās kontaminācijas novērtēšanas skalas, jāatzīst, ka demonstrējuma laikā iegūtie rezultāti par teļu sprostu mazgāšanas un dezinfekcijas efektivitāti 95–98 % atbilst 0–2 punktiem (5 punktu vērtēšanas skalā), kas vērtējams kā labs un izcils rādītājs. Taču jāņem vērā, ka, lai cik rūpīgi ir veikta teļu sprostu tīrīšana, mazgāšana un dezinfekcija, mēs nekad nevaram garantēt, ka dzīvnieku novietnēs ir pilnībā iznīcināta nosacīti patogēnā mikroflora.

Demonstrējuma laikā veicot teļu sprostu virsmu noskalojumus, laboratoriski tika izolētas vairākas nosacīti patogēno baktēriju sugas kā: Enterococcus faecilis (caurejas izraisītājs), Staphylococcus sciuri (caurejas izraisītājs), Aerococcus viridans (biežāk sastop humānajā medicīnā, izsauc meningītu, septisku artrītu un endokardītu), Enteroccocus durans (caurejas izraisītājs), Staphylococcus lentus (mastīta izraisītājs slaucamajām govīm), Streptococcus pluranimalium (izraisa endokardītu un smadzeņu abscesu), Staphylococcus xylosus (izraisa dermatītu, ja ir zema imunitāte). Tātad, konstatējot šīs bojā negājušās baktēriju sugas, ir skaidrs, ka visbiežāk nosacīti patogēno mikrofloru teļi iegūst piedzimstot jau dzemdību vietās. Tādēļ, veicot tikai teļu sprostu dezinfekciju slaucamo govju novietnēs, ievērojamu infekcijas slimību ierobežošanu visa ganāmpulka līmenī sasniegt būs grūti.

Rūpīgi tīrot, mazgājot un dezinficējot teļu sprostus, pie nosacījuma, ka teļi piedzimstot ir saņēmuši savlaicīgi un pietiekamā daudzumā kvalitatīvu jaunpienu (pēc BRIX >22–23 %), jūs spēsiet teļus īslaicīgi pasargāt no liela nosacīti patogēnās mikrofloras spiediena uz teļu imunitāti, iegūstot veselīgākus teļus piena periodā. Šajā demonstrējumā galvenais fokuss tiek likts uz teļu veselību, augšanu un attīstību piena periodā, taču iegūtie rezultāti norāda, ka saimniecībām ir jāizstrādā detalizēts telpu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas plāns, ko izstrādā uz infekcijas slimību sastopamības fona pamata.

Otra demonstrējuma laikā iegūtā būtiskā atziņa ir tāda, ka z/s “Krišjāņi” ļoti rezistentas ir enterokoku baktērijas

3. tabula. Antibiotiku jutība

3. tabulā apkopotie dati liecina, ka saimniecībā pamazām sāk veidoties antimikrobiālā rezistence pret atsevišķām nosacīti patogēno baktēriju sugām, tāpēc ieteicams izstrādāt un ieviest vairākus profilakses pasākumus. Svarīgākie: tesmeņa veselības kontroles monitorings, kas ietver slaukšanas rutīnas procedūru, pupu pēcslaukšanas dezinfekciju, slaucamo govju cietlaišanas protokolu un mastīta kontroli cietstāves periodā, dzemdību boksu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas protokols, vispārējā biodrošība (teritorijas norobežošana, transporta plūsma un darbinieku pārģērbšanās zona).

Jebkurai piensaimniecībai lieti noderētu ieviest dažādu vietu un priekšmetu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas plānu.

4. tabula. Dezinfekcijas plāns

Tikai kompleksi risinājumi dzīvnieku veselības nodrošināšanā jūsu saimniecībās vainagosies ar panākumiem.

Aija Mālniece,
Dr.med.vet., docente, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta direktore

Dainis Arbidāns​,
LLKC, Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā