Jūs atrodaties šeit
Desmit govju īpatnības
Šeit aprakstīts tas, kas jums jāzina par govju ieradumiem, pirms viņas sāk strādāt jūsu labā.
Govīm noteikti ir savas „dīvainības”, un dažas var būt arī bīstamas, piemēram, pēkšņs spēriens ar pakaļkāju. Mājdzīvnieku turēšana ir kā līgums starp dzīvnieku un īpašnieku. Dzīvnieks apņemas nodrošināt mūs ar produktiem, piemēram, pienu, olām, gaļu, bet mums jāuzņemās rūpes par šiem dzīvniekiem. Turklāt mājdzīvnieki pēc būtības tāpat paliek ļoti līdzīgi saviem savvaļas priekštečiem.
Desmit govju „dīvainības”, kas jums jāatceras, un tās ir apzinātas daudzu pētījumu rezultātā.
1. Govis kā dzīvnieki dabā pēc būtības ir medījums.
Dabā govs ir medījums. Līdz ar to liela daļa govs dzīves ir pakārtota tam, lai izvairītos no plēsējiem. Tādēļ ir ļoti svarīga mierīga un draudzīga attieksme. Ja govis aprūpētājus uztver kā plēsējus, tiek negatīvi ietekmēts izslaukums. Zinātniskie pētījumi rāda, ka agresīva govju aprūpe rada vairāk nekā 600 kg izslaukuma samazinājumu uz govi gadā.
2. Pie barības galda viņas laiku lieki netērē.
Ja mēs skatamies uz ideālo govs dienas kārtību, ēšanai un dzeršanai atvētētas tikai trīs līdz piecas stundas. Šis ieradums ir govs instinktu dēļ, jo viņa ir vajātā dzīvnieka statusā. Vajag ātri paēst un tad nozust patvērumā, lai to sagremotu. To paturiet prātā, plānojot ēdināšanas sistēmas. Tā kā govs dabā ir zāles plūcēja, viņai barību vajag novietot 5 līdz 15 cm virs zemes/grīdas.
Šajā nelielajā ēdināšanas laikā viņa spēj apēst līdz 50 kg barības un izdzert vairāk nekā 100 litrus ūdens. Pēc krietnās maltītes govis pavada 7 līdz 10 stundas atgremojot, un vēl tai ir vajadzīgas 12 līdz 14 stundas atpūtai. Šis noslogotais laika budžets atvēl ļoti īsu laiku (apmēram trīs stundas), lai paveiktu citus darbus – slaukšanu, apsēklošanu un veselības pārbaudes. Tādēļ mums ir jārūpējas par to, lai maksimāli samazinātu laiku, kad govs atrodas ārpus sava grupas/vietas.
3. Govis ir sociāli bara dzīvnieki.
Pat lielā ganību teritorijā govis pārvietojās grupā. Tomēr rotācijas ganīšanas sistēmā tas nav tik redzams. Jāatceras, ka katrs aploks ir izmēros ierobežota platība. Ja govis atdala no pārējā bara, tās nonāk lielā stresā, bet nomierinās, kad redz tuvumā citas govis. Turklāt lielākā daļa govju ir gatavas sekot „bosam” vai kādai citai govij, kura ir hierarhijas augšgalā. Barā vieglāk izvairīties no plēsējiem.
Ja šodienas saimniecībās ir nepieciešama individuāla govs nošķiršana, šie instinkti jāizmanto savā labā. Atļaujiet citām govīm sekot viņai, ja tās ir ieinteresētas. Govs nomierināsies, ja viņai blakus būs kāda bara biedrene.
4. Viņai ir acis pakausī (gandrīz).
Govs redzeslauks ap sevi ir gandrīz 300 grādi. Tas nozīmē, ka viņas neredz tikai pašā aizmugurē aiz sevis. Ierobežojot šo plašo redzes lauku, mēs varam izveidot govju aprūpes sistēmas, kurās govis jūtas mierīgas. Šī lielā redzeslauka dēļ govis tiek iztraucētas, ja tām pietuvojās no pašas aizmugures: vienīgajā vietā, kuru tās neredz. Šādās situācijās govīm kā reakcija var parādīties aizsargmehānismi kā bēgšana vai speršana.
5. Krāsas viņas redz citādi nekā mēs.
Nav tā, ka govis pilnībā neizšķir krāsas, bet tās redz ierobežotu krāsu spektru. To sauc par dihromāziju. Šī iemesla dēļ govis daudz jutīgāk uztver pēkšņas kustības, un tām nepatīk nesaskaņotas krāsas. Piemēram, viņām ļoti nepatīk, ja telpās ir gaišas un tumšas zonas, kas rodas no ēnām. Govis var izbiedēt pat tāda lieta kā spožs saules stars, kas iespīd pa caurumu vai spraugu, ja tas notiek viņu pārvietošanās ceļā. Tādi gadījumi var radīt govju bara apstāšanos, tās pārdzenot.
6. Viņas spēj tālu redzēt.
Govis ļoti labi redz tālumā, – viņām instinkti saka, ka vajātājs jāpamana no liela attāluma. Bet līdz ar šo spēju rodas grūtības koncentrēties uz lietām tuvumā. Tādēļ govis var satrūkties no pēkšņām kustībām blakus. Tās var ļoti izbīties no ķēžu žvadzēšanas un audumu plivināšanās vējā. Govīm kā ganību dzīvniekiem ir slikta dziļuma izjūta, ceļot galvu augšup.
7. Viņām patīk gaisma.
Liellopiem ir tendence pārvietoties no krēslainām zonām uz gaišākām vietām. Ļoti bieži slaukšanas zālē un pārvietošanās ejās mēs „nošmaucam” gaismu, lai gan mēs gribam, lai govis atgriežas vietā, no kurienes ir atnākušas. Tas rada problēmas. Gaismai jābūt pietiekamai visur, kur govīm paredzēts pārvietoties un uzturēties.
8. Viņām patīk vēsums.
Govīm normāla ķermeņa temperatūra ir 38,6 C0, – tā ir dažus grādus augstāka nekā cilvēkiem. Tādēļ tām ideālā temperatūra ir vēsāka nekā mums. Visiem liellopiem komfortabla temperatūra ir no -2 līdz +21 C0. Holšteinas šķirnes govīm izslaukumi ir stabili temperatūrās no -12 līdz +21 C0. Ja temperatūra nokrītas zemāk, bet joprojām ir pieņemtajās robežās, govis ēdīs vairāk barības, lai saražotu sev papildu siltumu. Bet, ja apkārtējā temperatūra būs augsta, govis ēdīs mazāk, lai mazāk ražotu ķermeņa siltumu, un līdz ar to samazināsies arī izslaukums.
9. Viņai vajadzīga sava personīgā zona.
Ja jūs zināt, kāda ir govs personīgā zona, tas var jums palīdzēt ieturēt distanci un samazināt govij stresu. Šī zona, citiem vārdiem sakot, ir telpa apkārt govij, ko var uzskatīt par viņas personīgo telpu. Tā var būt dažāda atkarībā no tā, cik mierīga ir govs. Ja kāds nevēlams iekļūst šajā zonā, govs var bēgt. Telēm tā var būt daudz lielāka platība, salīdzinot ar govīm. Labi aprūpētām govīm šī zona var būt ļoti maza, vai pat tās nav vispār.
10. Govis var būt bīstamas.
Lai gan govis var būt ļoti mierīgas un draudzīgas, vienmēr pastāv risks, ka tās var būt arī bīstamas. 20% no visām traumām saimniecībās tiek gūtas saskarē ar dzīvniekiem, kas ir gandrīz tikpat daudz kā no saimniecības tehnikas. Mēs pamatā domājam par traktoru un citas tehnikas bīstamību, tomēr no dzīvniekiem gūtās traumas sastāda ļoti lielu īpatsvaru.
Silvija Dreijere,
LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja
