Dažādas izcelsmes slaucamo govju piena produktivitātes vērtējums

Slaucamo govju produktivitāti ietekmē to ģenētiskais potenciāls un vides apstākļi, kādos dzīvnieks ražo. Šo patiesību zina katrs ganāmpulka īpašnieks. Ja govju turēšanas un ēdināšanas jeb vides apstākļus ir iespējams uzlabot dažu gadu laikā, tad govju ģenētiskā potenciāla uzlabošana jeb selekcija ir ilgāka un prasa rūpīgu darbu.

Lai izaudzētu govi, līdz tā sāk ražot pienu un no tās varētu iegūt pēcnācēju, kuru atkal varētu izmantot produkcijas ieguvei, paiet vismaz četri gadi. Tādēļ ir svarīgi selekcijas darba rezultātā panākt slaucamo govju produktivitātes pazīmju uzlabošanos, vienai dzīvnieku paaudzei nomainot otru. Selekcijas darbs būs efektīvs, ja meitu produktivitātes rādītāji pārspēs māšu produktivitātes rādītājus. 

Protams, paaudzes laikā mainās vides apstākļi, kādos dzīvnieks ražo, tādēļ meitu produktivitātes rādītāji parasti ir labāki par māšu rādītājiem. Tomēr tas ir noticis nevis selekcijas darba rezultātā, bet pateicoties vides apstākļiem. Lai veiktu divu paaudžu produktivitātes salīdzināšanu, jāizvēlas saimniecība, kur paaudzes laikā nav notikusi būtiska vides apstākļu maiņa.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs “Zālēdāju projekta” ietvaros vienā no Latvijas labākajām zemnieku saimniecībām – “Kalna Dambrāni” organizēja demonstrējumu, kura mērķis bija salīdzināt slaucamo govju izmantošanas ilguma rādītājus saimniecībā izaudzētiem un iepirktiem dzīvniekiem. Šī demonstrējuma ietvaros tika analizēta arī dažādas izcelsmes māšu un to meitu piena produktivitāte 1. laktācijā.

Analīzei tika izvēlētas mātes, kuras saimniecībā ir dzimušas un izaudzētas, un mātes, kuras ganāmpulka paplašināšanas nolūkos kā grūsnas teles tika ievestas no Vācijas un Nīderlandes. Mātes pirmo reizi atnesušās laikā no 2010. līdz 2013. gadam, bet meitas

atnesušās un noslēgušas pirmo standarta laktāciju līdz 2016. gada 1. maijam. Iegūtie piena produktivitātes rādītāji redzami attēlā.

Attēls. Meitu un māšu izslaukuma sakarība 1. laktācijā

Saimniecībā sakarība starp meitu un māšu izslaukumu ir bijusi pozitīva, tomēr samērā vāja. Korelācijas koeficienta vērtība ir 0,34. Tas nozīmē, ka ne visas meitas ir uzrādījušas augstāku izslaukumu par mātēm. Par to iespējams pārliecināties, piemēram, apskatot attēlā punktu, pie kura ir cipars 13 475 kg, tas ir meitas izslaukums. Paskatoties uz X ass, redzams, ka šīs meitas mātei 1. laktācijā izslaukums ir bijis gandrīz 16 tūkstoši kg. Šādi apskatot katru punktu attēlā, iespējams pārliecināties par meitas un mātes izslaukuma sakarību.

Demonstrējuma, kas notika 2016. gada vasarā, mērķis bija pārliecināties, vai vietējo un no Vācijas un Nīderlandes ievesto govju meitas ir labākas par savām mātēm. Piena produktivitātes rādītāji Holšteinas melnraibās šķirnes govīm 1. standarta laktācijā apkopoti tabulā.

Meitu un māšu piena produktivitātes salīdzinājums 1. laktācijā dažādas izcelsmes govīm

Iegūtie rezultāti rāda, ka tikai “Kalna Dambrānos” dzimušām mātēm meitas ir devušas lielāku izslaukumu (+636,1 kg), bet Vācijā dzimušo māšu meitām izslaukums bija par 105,1 kg mazāks, savukārt Nīderlandē dzimušo māšu meitām pat par 411,1 kg mazāks nekā mātēm. Tabulā var redzēt, ka tauku saturs ir pazeminājies visām meitām neatkarīgi no māšu izcelsmes vietas, bet olbaltumvielu saturs “Kalna Dambrānos” un Vācijā dzimušajām meitām praktiski nav mainījies, bet Nīderlandē dzimušo māšu meitām ir samazinājies arī olbaltumvielu saturs pienā. Piena kvalitāte jeb somatisko šūnu skaits meitām, salīdzinot ar mātēm, ir palielinājies, tomēr tas neliecina par būtiskām meitu veselības problēmām.

Rodas jautājums, kāpēc ievesto govju meitu izslaukums bija sliktāks kā māšu izslaukums 1. laktācijā, jo visas govis pirmo laktāciju uzsāka un noslēdza “Kalnu Dambrānos” vienādos apstākļos. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka daļa meitu laktācijas noslēdza 2015. un 2016. gadā līdz 1. maijam, tas ir laiks, kad bija piena iepirkuma cenu kritums un saimniecības necentās kāpināt govju piena produktivitāti.

Otrs iemesls – iepirkto govju tēvi nav ar tik augstu ģenētisko potenciālu kā vaislinieki, ko izmantoja “Kalna Dambrāni”, domājot par nākamās paaudzes govju ieguvi un sava ganāmpulka atražošanu.

Trešais iemesls – iepirkto govju meitām pirmās atnešanās vecums bija 24,77 mēneši, bet “Kalna Dambrānos” izaudzētajām govju meitām – 23,98 mēneši. Vietējās izcelsmes govju meitām pirmās atnešanās vecums bija par 0,79 mēnešiem īsāks, salīdzinot ar ievesto govju meitām.

Lai saimniecības veiksmīgi spētu atražot savus ganāmpulkus ar pašu audzētām pirmpienēm, svarīgi rūpēties, lai augstražīgas govis ražotu vairāk par dažām laktācijām, jo tad būs iespējams veikt paaudžu maiņu ar pašaudzētām telēm, kuras būs iegūtas no saimnieka izvēlētajiem vaisliniekiem un labi piemērojušās vietējiem apstākļiem.

Daina Jonkus,

LLU Agrobiotehnoloģijas institūta profesore

Ziedīte Bimšteine,

LLKC Jēkabpils KB lopkopības konsultante