Dānijas pieredze seminārā par kūtsmēslu apsaimniekošanu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) projekta Baltic Dealietvaros 28. un 29. maijā  rīkoja semināru Kūtsmēslu apsaimniekošana lopkopības saimniecībās. Semināru vadīja lektore no Dānijas Lauksaimniecības zināšanu centra Anete Vībeka Vestergārda un LLKC konsultants–eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns. Seminārā piedalījās vairāk nekā 30 interesentu un speciālistu – LLKC konsultanti un Baltic Dealprojektā iesaistīto saimniecību pārstāvji.

Anete Vībeka Vestergārda

Anete Vībeka Vestergārda stāstīja par speciālām metodēm kūtsmēslu un šķidrmēslu novērtēšanai, paraugu noņemšanu analīzēm, piemērotākā laika izvēli kūtsmēslu izkliedei, zāles piesārņojuma risku samazināšanu ar „sliktajām baktērijām” u. c. Izbraukumos uz bioloģisko gaļas liellopu saimniecību SIAĀboliņkalns  Taurenē un intensīvās piena lopkopības zemnieku saimniecībuVeckūkuri Jērcēnos varēja iepazīties ar praktiskajiem kūtsmēslu un šķidrmēslu apsaimniekošanas apstākļiem. Par šajās saimniecībās ierīkoto demonstrējumu rezultātiem (attiecīgi – kūtsmēslu un šķidrmēslu) kompostēšanā arī semināra teorētiskajā daļā informēja Dainis Arbidāns.

Dainis Arbidāns

Jāpateicas saimniecībām Āboliņkalns un Veckūkuri, kuras bija atsaucīgas un laipni uzņēma pie sevis semināra dalībniekus, kā arī iepazīstināja ar savu pieredzi un problēmām mēslu apsaimniekošanā. Abas saimniecības aktīvi piedalās projektā Baltic Deal, ir ieinteresētas vides saglabāšanā, kā arī atvērtas jaunai pieredzei un risinājumiem.

Semināra norisi vērtē LLKC Lopkopības nodaļas konsultants–eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns:

– Latvijā līdz šim nebija pietiekamas sapratnes par šķidrmēslu apsaimniekošanas metodēm un to pielietošanu, nenodarot kaitējumu dabai. Uz neskaidrajiem jautājumiem atbildes palīdzēja rast Anete Vībeka Vestergārda no Dānijas lauksaimniecības zinātņu centra. Speciāliste seminārā dalījās ar pieredzi šķidrmēslu apsaimniekošanā Dānijā. Piemēram, veicot šķidrmēslu paskābināšanu ar sērskābi, tādējādi piesaistot šķidrmēslos esošo amonjaku un iznīcinot šķidrmēslos esošās patogēnās baktērijas. Seminārā tika sniegti labi piemēri par šķidrmēslu separēšanu, par šķidrmēslu separēto frakciju pielietošanu lopkopībā un augkopībā, par šķidrmēslu separēšanas tehnoloģijām un šķidrmēslu iestrādes tehniku un tehnoloģijām.

Kompostētie kūtsmēsli

Semināra dalībniekiem bija iespēja apmeklēt bioloģisko gaļas liellopu audzēšanas saimniecību SIA Āboliņkalns, kur es informēju par kūtsmēslu kompostēšanas demonstrējuma rezultātiem. Secinājums ir viens – pievienojot kūtsmēsliem kompostētāju Bioefekts, panāk strauju komposta iegūšanu no kūtsmēsliem, kuru saturā ir paaugstināts slāpekļa, fosfora un kālija (NPK) daudzums. Kompostējot kūtsmēslus, par aptuveni 50% samazinās to tilpums, un tie ir vieglāk izmantojami augiem. Tā kā kūtsmēslu sadalīšanās procesi pēcBioefekta pievienošanas norit ļoti strauji (apmēram trīs mēnešos), tie nekavējoties pēc kompostēšanas beigām jāiestrādā augsnē, pretējā gadījumā tiks zaudēts slāpekļa saturs kompostā denitrifikācijas procesu dēļ. Dabiski kūtsmēslu kompostēšanas process ilgst no viena līdz trim gadiem, kas atkarīgs no kompostējamās masas, mitruma un temperatūras.

Slaukšanas zāle

Projekta Baltic Deal laikā saimniecībai ir izstrādāti ieteikumi par šķidrmēslu optimālo izkliedes laiku un daudzumu, sagatavoti ieteikumi augu maiņas plānam, ar kura palīdzību saimniecībā spēs atjaunot tauriņziežu īpatsvaru zālājos, celt zālāju ražību un sagatavot kvalitatīvu rupjo lopbarību.

LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila:

– Seminārā bija iespēja daudz uzzināt par praktisko pieredzi kūtsmēslu apsaimniekošanā Dānijā. Labi zināms, ka šajā valstī ir ļoti augsts lauksaimniecības dzīvnieku blīvums un vieni no stingrākajiem mēslojuma lietošanas noteikumiem, kas izstrādāti, lai novērstu vides piesārņošanu ar slāpekli un fosforu. Lektore Anete Vībeka Vestergārda labi pārzina tēmu par šķidrmēslu un kūtsmēslu apsaimniekošanu, biežāk pielietoto praksi un dažādiem risinājumiem. Lektore īpaši uzsvēra mēslu apsaimniekošanas ekonomisko aspektu, jo to uzglabāšanai un izkliedēšanai ir nepieciešamas nopietnas finanšu investīcijas. Tomēr, darot to saprātīgi, saimniecībā iespējams šīs izmaksas atpelnīt, jo, piemēram, liellopu šķidrmēslos esošo barības elementu vērtība, pārrēķinot pēc Dānijas cenām, ir 7,7 eiro tonnā. Iestrādājot šķidrmēslus atpakaļ augsnē, iespējams ietaupīt uz mēslojuma izmaksām. Bieži vien saimniecībās netiek novērtēta mēslu ekonomiskā vērtība un iespēja, tos pareizi iestrādājot, palielināt organisko vielu saturu augsnē.

Galeriju skatīt šeit.

Sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste

FOTO: Maija Sirvide