Barības izmantošanās efektivitātes noteikšana

Lai izskaidrotu, kāpēc ir būtiski pārbaudīt barības maisījuma sastāva proporcijas ar sietu palīdzību, jāveic neliels ieskats govju gremošanas sistēmas īpatnībās. Iegūtās piena produkcijas apjoms un piena sastāvs sākas govs spureklī, jo vairāk nekā 75% govij nepieciešamās enerģijas un proteīna, ko izmanto piena veidošanai un arī pašas govs organisma uzturēšanai, iegūst spurekļa fermentācijas procesos.

Govs gremo, lai sasmalcinātu rupjās barības daļiņas. Govij gremojot, izdalās siekalas, lielas dzīvmasas govij pat līdz 190 l diennaktī, kas satur ap 2000 g un vairāk nātrija bikarbonāta un fosfāta jonu. Lai to sasniegtu, augstražīga govs diennaktī veic līdz 60 000 atgremošanas sakodiena kustību. Siekalas uztur normālu spurekļa pH 6,2–6,8 robežās. Noteikts rupjās barības daļiņu garums ir nepieciešams šo raksturīgo spurekļa funkciju nodrošināšanai. Samazināts daļiņu garums saīsina atgremošanas laiku, samazinās izdalīto siekalu daudzums, un tas savukārt samazina spurekļa pH vērtību.

Ja daļiņu garums ir pārāk liels, govs ļoti šķiro piedāvātās barības maisījumu. Rezultātā apēstā barība ļoti atšķiras no aprēķinātās un piedāvātās barības devas. Ja barības maisījums satur daudz ļoti sīku barības daļiņu, tas jau ir priekšnoteikums spurekļa acidozes un citu ar to saistītu problēmu izcelsmei. Palielinot spēkbarības daudzumu, atgremošanas intensitāte samazinās un līdz ar to samazinās arī izdalīto siekalu daudzums. Spurekļa pH var samazināties līdz 6,0–6,2. Šāds stāvoklis vēl neizraisa bažas par govs veselības stāvokli. Palielinoties spēkbarības daudzumam, pH noslīd līdz 6,0–5,8. Tā ir kritiska robeža, un var parādīties subakūta acidoze.

Lai noteiktu, vai govīm piedāvātais barības maisījums sagatavots pareizās daļiņu frakcijas proporcijās, tiek izmantoti daļiņu separatora sieti PennState.

Daļiņu separatora sieta 1996. gada modelis saturēja divus sietus ar 19 un 8 mm diametra sietu caurumiem. Uz 19 mm sieta uztvēra daļiņas, kas, iespējams, peld spurekļa šķidrajā masā, kurām vēl nepieciešama sasmalcināšana, un tās veicina gremokļa veidošanos. Teorētiski tās veicina spurekļa bufersistēmas veidošanu un palīdz noturēt spurekļa pH. To sauc arī par fiziski efektīvo kokšķiedru.

Uz 8 mm sieta paliek rupjās barības daļiņas, kas spureklī veido visu uzņemtās barības slāni. Tās mazāk tiek pakļautas atgremošanai, ātrāk hidratējas, un spurekļa mikroorganismi tās ātrāk noārda. Tomēr gremokļa veidošana, atgremošana un daļiņu hidratēšanās ir atkarīga no šīs rupjās lopbarības frakcijas sagremojamības.

Separatora 2013. gada modelis papildināts vēl ar 4 mm sietu. Uz tā uztver sīkas rupjās barības daļiņas, bet tās maz pakļautas atgremošanai un ātri noārdās mikrobu darbības rezultātā. Noteikti jāievēro, ka uz šī sieta uztver barības devai pievienoto dažādo piedevu sīkās daļiņas.

Ievācot paraugu, kuru pārbaudīt ar separatoru, svarīgi ir ņemt no maisītāja vai barības galda nekratot, lai tas būtu ar visu frakciju daļiņām. Paraugu apmēram 1 kg apjomā liek uz sietiem un tos sijā piecas reizes katrā virzienā, atkārtojot to septiņas reizes. Kopā jābūt 35–40 kustībām, lai paraugs tiktu izsijāts pilnībā. Paraugs ar palielinātu mitrumu (mazāk par 45% sausnas) var netikt pareizi izsijāts – barība var savelties kamolos uz augšējā sieta, – tāds pirms sijāšanas ir jāžāvē.

Pēc sijāšanas beigām parauga katra sieta frakciju nosver un izrēķina to procentuālo attiecību. Vēlamās proporcijas parādītas tabulā.

Bieži vien saimniecībās sijāšanas rezultāti nesasniedz vēlamo daļiņu frakciju attiecību.

 Foto: Aija Luse

Fotoattēlā redzamajā sijāšanas rezultātā procentuālā attiecība ir 40,1–16,7–18,9–19,5%, kas nozīmē, ka ir pārāk liela garo šķiedru frakcija, bet pārāk maza vidējā un sietu grīdas frakcija. Šādos gadījumos ir vairāki ieteikumi atkarībā no konkrētās saimniecības apstākļiem – vismaz piecas minūtes ilgāk griezt maisītāju, pārbaudīt nažu asuma pakāpi maisītājā (iesaka asināt ik pēc 150–180 darba stundām, mainīt divas reizes gadā), ievērot iekraušanas kārtību maisītājā – no lielākām uz mazākām sastāvdaļām, no sausākām uz mitrākām (tātad – pirmo liek sienu). Maisīšanas laikam jābūt 20 minūtes, ja nav smalcināta rupjā barība, un 5–6 minūtes, ja smalcināta. Lielākoties saimniecībās rada problēmas maisītāju naža asums, maisīšanas ilgums vai bez smalcināšanas sagatavota rupjā barība.

Ko var noteikt, izvērtējot mēslus?

Mēslu vērtēšana ir labs veids, kā iegūt informāciju par govs kopējo veselības stāvokli, gremošanas efektivitāti un spurekļa darbību. Tā gan nav precīza zinātne, nesniegs galīgās un vienīgās atbildes ēdināšanas jautājumos, bet dos mājienu ēdināšanas konsultantam vai fermas pārvaldniekam par to, kas varētu notikt gremošanas procesos. Ir ļoti svarīgi saprast šos signālus, ko raida mēslu krāsa, konsistence un saturs. Vērtējot mēslus, ir svarīgi izstaigāt visu grupu, izvairoties izdarīt slēdzienu pēc pirmās govs mēsliem.

Krāsa ir atkarīga no konkrētās fermas govju ēdināšanas programmas. Govīm, kas iet ganībās, parasti ir tumši zaļi mēsli, tām, kurām izēdina vairāk fermentētas barības un sienu, – tumši brūnā krāsā. Devā palielinot graudu īpatsvaru, mēsli pieņem pelēcīgu nokrāsu. Vēlas laktācijas fāzes un cietstāvošām govīm ir tumši brūni mēsli ar spīdīgu virsmu. Gaiši zaļi vai dzeltenīgi mēsli kombinācijā ar ūdeņainu diareju var norādīt uz bakteriālu infekciju, piemēram, salmonellu.

Konsistence vairāk atkarīga no ūdens satura mēslos. Labas konsistences mēsli, nokrītot uz cietas virsmas, rada aplausiem līdzīgu skaņas efektu un veido trīs gredzenus. Šķidri mēsli ar gaisa burbulīšiem, veidojot plāceņus, var norādīt uz pārāk lielu cietes daudzumu barībā, kas fermentējas resnajā zarnā un rada lielu daudzumu skābes un gāzu. Ja tajos redzamas arī gļotas, tas nozīmē, ka tiek noārdīta zarnu mikroflora. Vēl šķidri mēsli var norādīt uz pārlieku proteīna daudzumu devā vai tā neizmantošanu, pārāk daudz spureklī sagremojamā proteīna. Pie ierobežota proteīna un ūdens uzņemšanas var būt cieti mēsli. Cietāki mēsli ir arī cietstāvošām govīm. Govis ar glumenieka dislokāciju ražo pastveida mēslus.

Saturs. Ideālajā gadījumā mēsliem jābūt bez redzama satura, kas liecinātu par veiksmīgiem gremošanas procesiem, pilnībā izmantojot visu izēdināto barību. Ja redzamas nesagremotas graudu daļas vai garas rupjās barības šķiedras (>1,27 cm), tas var būt kā indikators vājai spurekļa darbībai un, iespējams, pārāk lielai fermentācijai zarnu daļā. Tas norāda arī uz neefektīvu barības izmantošanu un līdz ar to arī nelietderīgām saimniekošanas izmaksām.

Lai izvērtētu mēslu saturu, veic skalošanu, ko var darīt gan mājas apstākļos pats saimnieks, gan arī aicinot konsultantu ar speciālo mēslu skalošanas spaini ar sietiem (skat. attēlos). Paraugu ievāc no vismaz 10% grupas govju svaigiem mēsliem un uzmanīgi skalo caur sietiem. Vizuālo apskati veic mitram materiālam, – ja vēlas papildus noteikt sausnas saturu un NDF, tad atlikumi jāžāvē un jāsūta uz laboratoriju.

Rekomendācijas un ieteikumi (Nasco Digestion Analyzer)

Augšējais siets – ideāli <10% mēslu skalošanas atlikumi.

 Ja ir >10%, tad varētu būt:

• neadekvāta efektīvā kokšķiedra;
• pēkšņa barības devas maiņa;
• zems spureklī sagremojamā proteīna saturs;
• neadekvāts cietes vai cukura saturs;
• tauku pārpalikums.

Ja sietā paliek garas šķiedru daļas, graudu vai citas spēkbarības fragmenti:

• par daudz efektīvās kokšķiedras;
• neadekvāta graudu maluma pakāpe;
• pārāk liels graudu īpatsvars barības devā;
• spurekļa acidoze;
• nesabalansēts NFC:RDP;
• mitrs TMR (<40% DM).

Vidējais siets – ideāli <20% mēslu skalošanas atlikumi.

Ja >30% no mēslu skalošanas atlikumiem:

• nesabalansēts NFC:RDP;
• vājš cietes un proteīna sagremojamības balanss;
• neadekvāta graudu maluma pakāpe;
• pārāk liels graudu īpatsvars barības devā.

Apakšējais siets: ideāli >50% mēslu skalošanas atlikumi.

Ēdināšanas ieteikumi mēslu konsistences uzlabošanai un ēdināšanas efektivitātes paaugstināšanai:

• Nodrošiniet pietiekoši daudz efektīvās kokšķiedras, pievienojot salmus vai smalcinātu sienu. Pārliecinieties, ka salmi un siens ir sasmalcināti 2,5–5 cm garumā, lai samazinātu barības šķirošanas risku.
• Pārliecinieties, vai rupjās barības un TMR mitrums ir atbilstošs un govis apēd visu, ko tām piedāvā.
• Pārliecinieties, vai graudu malums ir atbilstošs, lai govis nešķirotu tos ārā no TMR.
• Barību gatavojiet ar 3–5% rezervi, it īpaši palielināta blīvuma grupā, un pārliecinieties, ka visas govis apēd vienādu barību gan dienas sākumā, gan beigās.
• Neizēdiniet bojātu barību govīm un telēm.
• Sasmalciniet kukurūzas skābbarību tā, lai grauda kodols būtu sadalīts vismaz četrās daļās.

Pieaiciniet kompetentu konsultantu, kurš aprēķina adekvātas barības devas govju grupām un kontrolē ēdināšanas efektivitāti, izmantojot palīglīdzekļus – mēslu skalojamo spaini, barības sietus, kā arī savas zināšanas.

Aija Luse,

LLKC Pierīgas konsultāciju biroja lopkopības konsultante