Jūs atrodaties šeit
Ar pārliecību pretī izaicinājumiem slaucamo govju ēdināšanā
Vēlos iepazīstināt piensaimniekus ar ēdināšanas plānošanas datorprogrammu NorFor, kuru pēdējos gadus izmantojam LLKC klientu piensaimniecību ganāmpulku barības devu balansēšanai.
NorFor vīzija ir standartu izstrāde barības novērtēšanai piena un gaļas lopiem, piedāvājot sadarbības tīklu – labāk izprast optimālu barības apsaimniekošanu. Tā ir unikāla barības izvērtēšanas sistēma, kurā jaunākie zinātniskie sasniegumi ir integrēti praktiskajā ikdienas fermas darbā. NorFor sistēma ir balstīta uz zināšanām, kā slaucamās govis un jaunlopi pārstrādā barību, un tas rezultējies ar barības vērtēšanas modeli, kurā barības uzturvērtība ir dinamiska.
NorFor ir izveidota, sadarbojoties četriem valsts mēroga lauksaimniecības konsultantu uzņēmumiem Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Islandē. Pateicoties šiem četriem uzņēmumiem, NorFor projekts jau no paša sākuma bija vērsts uz procesu vadīšanu, uzturēšanu un attīstīšanu. Tas nodrošināja, ka jaunais modelis netiks atstāts pašplūsmā pēc sākuma izstrādes. Šis ietvars ļauj arī pastāvīgi uzlabot NorFor, cieši integrējot šajā jomā gūto pieredzi un akadēmiskās pētniecības rezultātus. Tāpēc ir tikai godīgi sacīt, ka NorFor nodrošina zinātniski pamatotas barības devas. Četri uzņēmumi, kas piedalās NorFor izstrādē un uzturēšanā, ir Lauksaimniecības izglītības centrs (Dānija), Växa Sverige (Zviedrija), Tine SA (Norvēģija) un Islandes Lauksaimnieku apvienība.
Vairāk nekā 1000 barības kompāniju un ražotāju nepārtraukti sniedz datus par vairāk nekā 2000 papildbarībām. Katru gadu ~45 000 jaunas barības analīzes tiek pievienotas NorFor. Līdz šim, sadarbojoties ar Lietuvas laboratoriju, bija iespējams pievienot arī Latvijas saimniecību barības analīzes, bet kopš šī gada to veic arī LLU Agroķīmisko analīžu laboratorija. Arī Latvijas barības tirgotāju un ražotāju kompānijām ir iespēja pievienot savu produktu analīzes šajā programmā, noskaidrojot nosacījumus. Tas arī būt ļoti vēlami, jo bieži vien dažādu ražotāju barību kvalitātes sertifikātos norādīti atšķirīgi parametri un vēl jāprecizē – vai tie ir sausnā vai dabīgajā masā. Vienoti rādītāji ļautu veidot viendabīgu datu bāzi ar skaidru izpratni visiem iesaistītajiem par barību kvalitātes rādītājiem.
Neraugoties uz sarežģītību, NorFor ir izrādījusies stabila un noderīga barības devu plānošanas sistēma piensaimniecību līmenī. Šodien vairāk nekā 900 saimniecībās ar kopējo slaucamo govju skaitu ~1 mlj. Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Islandē ražo pienu pēc barības devas, ko optimizē ar NorFor. Tām pievienojušās arī Latvijas piensaimniecības. NorFor darbības rezultātā palielinās ne tikai barības izmantošanas efektivitāte, bet arī samazinās ietekme uz vidi.
Tieši ko dzīvnieks saņem no katras barības sastāvdaļas, ir mainīgs lielums. Tas variē atkarībā no tā, kas vēl ir iekļauts barības devā un kā katrs individuāls dzīvnieks pārstrādā barību. Lai šīs zināšanas būtu noderīgas, bija nepieciešams pilnīgi jauns barības vērtēšanas veids, kā arī moderns nelineārs modelis barības devu aprēķināšanai.
Moduļi un sistēmas darbība
NorFor modeli var iedalīt piecās daļās:
1) ievada daļa, kurā aprakstītas dzīvnieku un barības īpašības;
2) modulis, kas simulē procesus gremošanas traktā un vielmaiņu, ko sauc par barības devas kalkulatoru;
3) modulis, kas paredz barības uzņemšanu;
4) modulis, kas paredz devas fizisko struktūru;
5) noslēguma daļa, kurā aprakstīts barības vielu nodrošinājums, bilance un ietekme uz produkcijas ražošanu.
NorFor rūpīgi analizē, kā dažādi barības līdzekļi mijiedarbojas un kā tas ietekmē spurekli. Tas ļauj izveidot daudz precīzāku barības devu.
Galvenie rādītāji barības devas aprēķināšanā ir sausnas daudzums un tās sagremojamība, enerģijas balanss, proteīna līmenis un tā frakciju balanss spureklī, spurekļa pildījuma faktors un gremošanas reižu skaits dienā.
Enerģiju aprēķina kā neto enerģiju laktācijai, un tiek arī prognozēts gan enerģētiski koriģētā piena (EKP, kg), gan saražotā piena proteīna daudzums. Aprēķinot barības vielu nodrošinājumu, tiek ņemta vērā mijiedarbība starp govju vajadzībām, ēdināšanas līmeni un barības sastāvu.
Izmantojot NorFor modeli, barības devas tiek veidotas ar nelineāru ekonomisku optimizāciju. Tas nozīmē, ka NorFor atrod visekonomiskāko barības sastāvdaļu kombināciju, kas atbilst govju vajadzībām.
Papildu tam NorFor sistēmā ir iespējams aprēķināt viena no SEG rādītājiem – metāna – teorētisko daudzumu. Būtisks faktors, kas ietekmē izdalītā metāna daudzumu, ir lopbarības sagremojamība. Paaugstinoties barības sagremojamībai, samazinās izdalītais metāna daudzums.
Vēl viens modulis ir barības kontrole, kas ļauj noteikt izēdinātās barības efektivitāti (cik kg EKP tiek iegūts no 1 kg apēstās barības sausnas), pirktās barības sausnas īpatsvaru un tās daudzumu uz 1 kg EKP. Šī moduļa veiksmīgai darbībai ir nepieciešami dati no saimniecības par izēdināto barību, kas veido atgriezenisko saiti ar NorFor sistēmu un konsultantu.
Dialogs
Bet pats svarīgākais process NorFor sistēmā ir piensaimieka un konsultanta sadarbība. Tikai tās rezultātā ir sagaidāmi augstāki izslaukumi. Aktīvs un atklāts dialogs palīdz veidot efektīvākās barības devas un atdevi no tām.
Praksē vislielākais konsultanta izaicinājums ir aprēķināt barības devas ar viduvējas kvalitātes rupjo barību. Te virtuozi jāstrādā ar skaitļu un parametru kopumu – lai saglabātu veselīgu rupjās barības un spēkbarības attiecību, novēršot acidozes risku, nodrošinot pietiekoši daudz sausnas kg devā, bet tajā pašā laikā sekotu, lai barības gremošanas laiks nepārsniegtu 800 minūtes dienā, nodrošinot nepieciešamo enerģijas, proteīna un minerālvielu/vitamīnu līmeni.
Sliktas kvalitātes skābbarību ar augstu kokšķiedras saturu un zemu sagremojamību nav vērts izmantot lielos daudzumos, aizpildot fiziski govs kuņģi, bet negūstot no tā nekādu labumu. Šādā gadījumā rupjās barības sausnas daudzums ir jāsamazina līdz ~11 kg, papildus plānojot spēkbarību, kas būtiski sadārdzinās barības devu, īpaši pie kāpjošajām izejvielu cenām. Tāpēc katrā seminārā un rakstā nepārtraukti atkārtojam, ka efektīvas saimniekošanas pamatu pamats ir kvalitatīva rupjā lopbarība. Ja saimniecība spēj papildus izaudzēt arī savu proteīnbarību (pupas, zirņus, rapsi/ripsi, lucernas skābbarību), tad tā kļūst mazāk atkarīga no tirgus cenu svārstībām un var plānot savu darbību ekonomiski efektīvāku.
Aija Luse,
LLKC Ogres biroja vadītāja, lopkopības konsultante