Antibiotikas izvēlēsimies atbildīgāk

Arvien biežāk sabiedrību pāršalc dažādas šokējošas ziņas par antropozoonožu izplatību cilvēku un dzīvnieku populācijā, kuru ierosinātāji ir rezistenti vismaz pret vienu vai vairākām antibiotikām. 

Sabiedrībā šīs ziņas rada spriedzi, neizpratni un maldinošu priekšstatu par dažādiem bioloģiskiem procesiem dabā, jo pietrūkst vienkāršota izskaidrojuma, kādēļ pēdējo 10–15 gadu laikā periodiski dzīvnieku un cilvēku populācijā dažādos pasaules reģionos uzliesmo un strauji izplatās bīstamas bakteriālas un vīrusu izraisītas infekcijas slimības. Arī Latvija nav izņēmums, arī mūs ik pa laikam skar dažādas infekcijas, kas tiek ievazātas ar uzņēmīgiem savvaļas dzīvniekiem, putniem, kā arī slimību pārnesi veicina cilvēku biežā migrācija pa visu pasauli.

 

Pagājušā gadsimta 30.–40. gados pasaulē tika atklātas pirmās antibiotikas, kuru lietošana dažādu slimību ārstēšanā ievērojami uzlaboja pacientu atveseļošanos. Antibiotikas Otrā pasaules kara laikā bija zāles ar zeltam pielīdzināmu vērtību, to lietošana bija neaizstājama ievainoto ārstēšanā, taču šo revolucionāro izgudrojumu pēc 5–10 gadiem pamazām aizēnoja baktēriju rezistence.

 

Avots: Dr.med.vet. Kaspara Kovaļenko lekcija “AMR pasaulē un Latvija” 11.02.2021.

 

1. attēlā apkopotā informācija uzskatāmi parāda, ka antibiotiku straujā atklāšanas ēra norisinājās 20. gs. 40.–60. gados, vienlaikus aizsākās arī baktēriju rezistences veidošanās pret medicīnā plaši lietotajām antibiotikām.

 

Ja aplūko Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra (ECDC), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) apkopoto informāciju par patērētajiem medikamentiem medicīnā un veterinārmedicīnā ES, tad jāatzīst, ka vislielākais patēriņš ir veterinārmedicīnā. TOP 5 antibiotiku lietošanā veterinārmedicīnā ieņem Itālija, Kipra, Ungārija Vācija un Spānija. Otrajā pieciniekā ierindojas Portugāle, Beļģija, Polija, Francija un Čehija.

 

Avots: Dr.med.vet. Kaspara Kovaļenko lekcija “AMR pasaulē un Latvija” 11.02.2021.

 

2. attēlā apkopotā informācija ir satraucoša un liek domāt, ka pārlieku lielais antibiotiku patēriņš ES dalībvalstīs var radīt apdraudējumu cilvēku veselībai, jo tas veicina baktēriju rezistenci pret biežāk lietotājām antibiotikām. Tādēļ EFSA ES dalībvalstīm iesaka izveidot apdraudējuma monitoringu un risku novērtēšanu, kuru ietvarā tiktu izveidots zoonožu datu vākšanas tīkls, bioloģiskā apdraudējuma panelis,  dzīvnieku veselības un labturības panelis.

 

Sākot ar 2001. gadu EFSA pētījumu programmās atklāj, ka cilvēku un dzīvnieku baktēriju izturība pret antimikrobiālajiem līdzekļiem ir ļoti augsta. Tiek ziņots, ka Staphylococcus aureus liellopiem ir rezistentas pret meticilīnu, un šī baktērija ir atklāta cūkām, kur uzrāda rezistenci pret linezolīdu, ko humānajā medicīnā lieto pneimonijas un grūti ārstējamu ādas infekcijas slimību gadījumos. Šīs ziņas norāda, ka, atrodot dzīvnieku organismā baktērijas, kas ir rezistentas pret vienu vai vairākām antibiotikām, tās nopietni apdraud cilvēku sekmīgu ārstēšanu bakteriāli izraisītu infekciju gadījumos. Savukārt mājputniem reti novēro kombinētu klīnisko rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem: Salmonella -0,2 %, Campylobacter -1 % un E.coli -1 %. Izmeklējot AMR cēloņus putnkopībā, noskaidrots, ka ~2 % gadījumos, kad izdalītas Salmonella un E.coli no putniem, ir vērojama rezistence pret kolistīnu, ko lietu kuņģa un zarnu trakta infekcijas gadījumos teļiem, sivēniem un cāļiem. Putnkopībā enterobaktērijas, tai skaitā arī E.coli, producē enzīmus, kas izrāda multirezistenci pret β-laktāma antibiotiku grupu, kas ietver tādas sabiedrībā zināmas antibiotikas, kā penicilīnu un tā atvasinājumus, cefalosporīnus un karbapenēmus.

 

 Avots: www.bior.lv 

Avots: Dr.med.vet. Kaspara Kovaļenko lekcija “AMR pasaulē un Latvija” 11.02.2021.

 

Kā redzams 3. attēlā, veterinārmedicīnā visbiežāk, 18% gadījumos, tiek lietotas sintētiski sintezētās antibiotikas no fluorhinolonu grupas,  taču šīs grupas antibiotikas varētu lietot izņēmuma gadījumos, kad citu antibakteriālo līdzekļu iedarbība nav pietiekama, respektīvi, lai lietotu fluorhinolonu grupas antibiotikas, noteikti vispirms jāveic jutības tests. Šo zāļu lietošana ir atļauta liellopiem Pasteurella multocida un Manheimia haemolitika izraisītu elpošanas ceļu infekciju gadījumā, kā arī, ja šīs antibiotikas ir jutīgas pret E.coli celmiem, kas izraisa tesmeņa iekaisumu, taču nekādā ziņā fluorhinolonu grupas antibiotikas nedrīkst būt pirmā izvēle. Stabili otro biežāk lietoto antibiotiku grupa (16 %) ir sintētiski ražotie makrolīdi jeb augsnes mikroorganismu pussintētiskie derivāti, kuri fermentācijas procesā iegūti no augsnes mikroorganismiem. Makrolīdi ir ar bakteriostatisku iedarbību, plaša spektra pussintētiskās antibiotikas, ko lieto Mycoplasma hyopneumoniea izraisītas plaušu pneimonijas gadījumā cūkām, taču ar šīs grupas antibiotikām infekciju likvidēt nav iespējams. Ārstēšanu ar makrolīdiem rekomendē pie sekojošām infekcijām: Chlamydia, Legionella, Mycobacterium. Makrolīdi dabīgi rezistenti ir pret Gr(-) baktērijām: Enterobacteriaceae, Pseudomonas spp., Campylobacter spp. Pastāv ļoti augsts AMR izplatīšanās risks ar Campylobacter spp. no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Pēc iepriekšminēto antibiotiku lietošanas veterinārmedicīnā biežāk lieto penicilīnus (9 %), tetraciklīnus (9 %), I paaudzes cefalosporīnus (6 %), kas darbojas uz Gr(+) baktērijām, ieskaitot Staph. aureus. Govīm šīs grupas antibiotikas lieto mastīta profilaksei un ārstēšanai cietstāves periodā.  Pazīstamākais ir Cefalexin. Pret I paaudzes cefalosporīniem dabīgi rezistenti ir Proteus vulgaris, Enterobacter spp., Pseudomonas spp., Campilobacter jejuni un Campilobacter coli. III paaudzes cefalosporīnus (6%), kas darbojas baktericīdi pret plaša spektra Gr (+) un Gr (-) baktērijām, nozīmē pēc to jutības izvērtēšanas elpošanas infekciju gadījumos. Rezistence ir pret Salmonella spp., E.coli. Pazīstamākā no šīs grupas antibiotikām ir Ceftiofur, ko lieto pneimonijas ārstēšanai govīm un cūkām, neonatālas septicēmijas, pleirīta un peritonīta  ārstēšanai zirgiem.

 

AMR rezistenci veicina vairāku faktoru mijiedarbība. Visbūtiskāk to ietekmē pārāk plaša un nekontrolēta antibiotiku lietošana, kuru sekmē viegla pieejamība. Daudzās valstīs antibiotiku iegādei nav nepieciešamas ārstu izrakstītas receptes, tādēļ tās plaši lieto cilvēku un dzīvnieku ārstēšanā. Antibiotiku plaša lietošana profilaksei putnkopībā un cūkkopībā sekmē multirezistentu baktēriju celmu veidošanos. Pētījumos noskaidrots, ka patogēnās baktērijas salmonellas, kampilobaktērijas, spēj nodot rezistenci nepatogēnām baktērijām E.coli un Enterococcus spp. Arī cilvēku intensīvā pārvietošanās pasaulē, dzīvnieku starptautiska pārvietošana, tirdzniecības globalizācija sekmē AMR izplatību, jo pie intensīvas un ātras pārvietošanās palielinās risks saslimt ar infekcijas slimībām.

 

Produktīvajiem dzīvniekiem pilnībā ir aizliegtas šādas antibakteriālās vielas (komisijas regula Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atliekvielu maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos):

 

• Aristolochia spp un to preparāti (aristolohiju dzimta-mežvīteņi, kumeļpēda),

• Dapsons,

• Dimetridazols,

• Hloramfenikols,

• Hlorpromazīns,

• Kolhicīns,

• Metronidazols,

• Nitrifurāni (t.sk. furazolidons),

• Ronidazols.

 

AMR ierobežojošās darbības ES.

 

• 1997. gadā tika aizliegts produktīvajiem dzīvniekiem izbarot avopramicīnu.

• 1998. gadā tika aizliegts produktīvajiem dzīvniekiem izbarot cinka bacitracīnu, spiramicīnu, virginiamicīnu, tilozīna fosfātu.

• 2006. gadā aizliegts izmantot antibiotikas dzīvnieku augšanas stimulēšanai.

• 2011. gadā pieņēma un sāka īstenot piecu gadu rīcības plānu, kas paredzēts AMR radīto arvien lielāko risku novēršanai.

• 2015. gadā ES Komisija nāca klajā ar paziņojumu “Pamatnostādnes antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgai lietošanai veterinārijā”.

• 2017. gadā ES Komisija pieņēma jaunu plānu Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai.

 

Pēdējais – 2017. gadā apstiprinātais – plāns paredz vairāk nekā 75 darbības, kas ir balstīts uz 3 pīlāriem.

 

1. pīlārs. Padarīt ES par paraugprakses reģionu, kura realizācijai ir nepieciešami kvalitatīvāki dati, labāka koordinācija un uzraudzība, kā arī labāki kontroles pasākumi

2. pīlārs. Pastiprināt pētniecību, attīstību un inovāciju.

3. pīlārs. Globālās dienaskārtības veidošana. Vīzija ir, ka ES būs viens no lielākajiem lauksaimniecības produktu tirgiem, kas var dot būtisku ieguldījumu, popularizēt saviem tirdzniecības partneriem ES standartus un pasākumus AMR apkarošanā.