Projekta Baltic Deal gaitā sagatavotais agrovides pasākums - Barības vielu bilances aprēķināšana

SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) turpina publicēt projekta Baltic Dealgaitā sagatavotos agrovides pasākumu aprakstus, kas palīdz lauksaimniekiem darboties prasmīgāk un videi draudzīgāk. Informatīvajos aprakstos tiek atspoguļota informācija par konkrētiem agrovides demonstrējumiem, Baltijas jūras reģiona valstu pieredzi un inovācijām agrovides pasākumu ieviešanas jomā.

Baltic Deal demonstrējumi – lauku mēslošana
Veicamais agrovides pasākums – Barības vielu bilances aprēķināšana

Galvenais mērķis
Augu barības vielu bilance ir aprēķinu instruments, kas palīdz sekot barības vielu plūsmai saimniecībā. Bilances sagatavošana ir izdevīga ilgtermiņa organisko un neorganisko mēslošanas līdzekļu izmantošanas plānošanā. Šādējādi lauksaimniekiem tiek nodrošināta informācija par barības vielu izmantošanas efektivitāti, un tas arī palīdz noteikt barības vielu izskalošanās apjomus un kopējos zudumus no lauka un visas saimniecības kopumā. Barības vielu bilance arī palīdz mēslojumu un citas izejvielas izmantot daudz efektīvāk.

Apraksts
Barības vielu bilancēm ir dažādi veidi, piemēram, augu barības vielu bilance un saimniecību kopējā bilance. Ja bilance tiek aprēķināta par kādu konkrētu barības vielu, tās nosaukums var būt, piemēram, slāpekļa bilance. Šajā sadaļā tiks aprakstīta augu barības vielu un saimniecības kopējā bilance.

Bilance var tikt aprēķināta ne tikai saimniecībai vai atsevišķiem zemes apgabaliem, bet arī lielākām teritorijām un valstij kopumā. Tā parasti tiek sastādīta slāpeklim, fosforam un kālijam.

Kā aprēķināt augu barības vielu bilanci?
Augu barības vielu bilance tiek aprēķināta, nosakot starpību starp pielietoto un augiem patērēto barības vielu daudzumu. Ražas barības vielu saturs var tikt noteikts, veicot laboratorijas analīzes vai izmantojot standartvērtības.

Barības vielas organiskajā mēslojumā (kūtsmēsli, virca, zaļmēslojums) var tikt noteiktas, veicot ķīmiskās analīzes vai izmantojot standartvērtības, kurās barības vielu saturs komerciālajā mēslojumā ir ražotāja noteikts.

Diezgan bieži atmosfēras nokrišņi vai pat slāpekļa fiksācija aprēķinos netiek ņemta vērā trūkstošo datu dēļ. Ja tas ir iespējams, slāpekļa fiksācijas rādītāji tomēr būtu jāņem vērā, jo saistītā slāpekļa apjomi var būt ievērojami, un dažreiz tie ir arī kā vienīgais slāpekļa avots. Ja tiek savāktas kultūraugu atliekas, arī to nepieciešams atspoguļot aprēķinos.

Kā augu barības vielu bilances rādītājus interpretēt? 
Pozitīva vai pārpalikuma bilance rodas, ja mazāks barības vielu daudzums tiek „izņemts” ražas novākšanas laikā nekā tajā tiek izkliedēts mēslojuma veidā. Barības vielas, kas atrodas augsnē pēc ražas novākšanas, ir pakļautas izskalošanās riskam, un veidojas to papildus zudumi.

Ievērojami pārpalikumi ir arī ekonomiski neizdevīgi. Turpretī, ja bilance ir negatīva vai ar deficītu, lielāks barības vielu daudzums ir zudis no lauka ražas novākšanas laikā nekā tajā tiek izmantots. Ja šāda negatīva bilance vērojama ilgāku laika posmu, pasliktināsies augsnes auglība, kas, savukārt, ievērojami samazinās ražas apjomus. Turpretī, ja augsnē ir augsts fosfora saturs, negatīva fosfora bilance ir vēlama, jo tādejādi iespējams samazināt tā zudumus.

Ideālajā situācijā ar augiem uzņemtais barības vielu daudzums būtu līdzsvarā ar nodrošināto daudzumu mēslojumā, un lauka bilances vērtība būtu tuvu nullei.

Augsnes virskārtas bilances veidošanas mērķis ir sniegt informāciju par tiem apgabaliem, kuros izskalošanās risks ir visaugstākais, līdz ar to var tikt pielietoti attiecīgie pasākumi, kas šo risku samazinātu vai novērstu.

Svarīgi, lai iegūtais ražas daudzums, tajā esošo barības vielu daudzums un izmantoto kūtsmēslu daudzums varētu tikt novērtēts pēc iespējas precīzāk atbilstoši katram zemesgabalam. Ja nav iespējama ražas svēršana, par pamatu var tikt izmantots ražas apjoms, jo īpaši graudiem.   

Mitruma daudzums zālaugos var būt diezgan atšķirīgs atsevišķos apgabalos. Tas nozīmē, ka arī apjoma vai ietvara (ķīpas, u.c.) svars mainās, un tāpēc šādas labības ražu ir grūti novērtēt.

Grūti veikt ražas novērtējumu ir arī teritorijās, kas tiek noganītas. Viena iespēja, kā veikt aptuvenās aplēses ir, izmantojot informāciju par dzīvniekiem nepieciešamo barības daudzumu.

Kā aprēķināt saimniecības bilanci?
Saimniecības augu barības vielu bilances aprēķins: barības vielas uz saimniecību – barības vielas no saimniecības. Barības vielas nonāk saimniecībā kā sēklas, stādi, lopbarība, jauni lauksaimniecības dzīvnieki un mēslojums. Barības vielas atstāj saimniecību piena, gaļas, olu, graudu, kūtsmēslu (ja tie tiek pārdoti) un pārdoto lauksaimniecības dzīvnieku veidā.

Barības vielas no ražas un mēslojuma var tikt pieskaitītas pie lauka bilances. Ja saimniecība nodarbojas tikai ar augkopību, saimniecību bilance ir vienāda ar lauka bilanču summu. Slāpekļa saturs citiem produktiem var tikt aprēķināts, izmantojot standartvērtības. Jo precīzākas aprēķinos ir ievades un izvades vērtības, jo augstāka ir iegūto rezultātu vērtība.

Saimniecību bilance tiek aprēķināta vienam kalendārajam gadam. Tas nozīmē, ka mēslošanas līdzekļi, kas ir nopirkti ar rezervi un attiecīgajā gadā netiek izmantoti, aprēķinos netiek ņemti vērā.

Kā saimniecības bilances rādītājus interpretēt?
Barības vielu bilance nodrošina plašāku priekšstatu par barības vielu izmantošanas efektivitāti saimniecībā. Tā atspoguļo informāciju par to, cik lielā mērā barības vielu apjomi netiek lietderīgi izmantoti – izskalojās, iztvaiko, uzglabājās augsnē, vai tos izmanto dzīvnieki.

Gan saimniecību, gan augsnes virskārtas bilanci būtu jāaprēķina vairākus gadus, lai iegūtu pareizo priekšstatu par barības vielu plūsmu. Bilanci ietekmē arī laika apstākļi, līdz ar to kaut neliela, bet atšķirība starp ikgadējiem aprēķiniem būs vienmēr.

Ja bilancē gadu pēc gada vērojami nozīmīgi pārpalikumi, nepieciešams pētīt pielietoto lauksaimniecības praksi, lai tam rastu izskaidrojumu. Neefektīva barības vielu izmantošana rada lauksaimniekiem arī finansiālus zaudējumus.

Pierādītā iedarbība
Somijas nacionālajā TEHO projektā lauka barības vielu bilances tika aprēķinātas aptuveni 80 projektā iesaistītajām saimniecībām. Gan projektā iesaistītie konsultanti, gan zemnieki uzskatīja, ka tas ir labs veids kā pārraudzīt pielietoto lauksaimniecības praksi. Kaut arī kopumā lauka barības vielu bilances TEHO saimniecībās bija līdzsvarotas, tika noteiktas daudzas atšķirības starp atsevišķiem zemesgabaliem. Svarīgi ir noteikt tos zemesgabalus, kuros pastāv augsts barības vielu izskalošanās risks un pielietot nepieciešamos pasākumus, lai šo risku samazinātu. Iegūtie saimniecību lauka barības vielu bilances rezultāti ar labiem panākumiem tiek izmantoti Zviedrijas nacionālajā projektā „Uzsvars uz barības vielām” kā konsultatīvie materiāli.

Lauku saimniecību ekonomika
Izmantojot augu barības vielu bilanci, ir iespējams viegli pārraudzīt to plūsmu saimniecībā. Šādējādi iespējams noteikt, vai iepirktie barības vielu apjomi nav pārāk augsti un, pielietotā barības vielu kombinācija – pareiza. Līdz ar to labs barības vielu bilances aprēķins ļauj ietaupīt līdzekļus, pērkot tādus apjomus un kombinācijas, kas kultūraugiem ir tiešām nepieciešamas. Šāda pieeja nāk par labu saimniecību ekonomijai.

Autors 
Susanna Kaasinen
Baltic Deal Finland, MTK

Tulkojumu sagatavoja 
Līga Cimermane, liga.cimermane@llkc.lv
Plašāka informācija pieejama projekta Baltic Deal mājas lapā:
http://www.balticdeal.eu/measure/nutrient-balance/

Uzziņai. Baltic Deal – Putting best agricultural practises into work(tulkojumā: Baltijas darījums - Labas lauksaimniecības prakses pielietošana). Baltic Deal ir saņēmis ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam paraugprojekta statusu. Projekts tiek īstenots laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2013. gada decembrim. LLKC ir projekta vadošais partneris, kas atbildīgs par projekta ieviešanas koordināciju un atskaišu sagatavošanu. Projekta Baltic Deal mērķis ir uzlabot Baltijas jūras vidi, veicinot lauksaimniecības attīstību tā, lai netiktu vājināta konkurence vai lauksaimniecības produktu kvalitāte