Kūtsmēslu skābināšana – iespēja samazināt slāpekļa zudumus

Rīgā tikās starptautiskā projekta “Slāpekļa zudumu samazināšana lopkopības nozarē, veicinot šķidrmēslu paskābināšanas tehnoloģijas izmantošanu Baltijas jūras reģionā” partneri un citi interesenti. Tā bija iespēja iepazīties ar Latvijā līdz šim neizmantotu šķidrmēslu apsaimniekošanas tehnoloģiju – paskābināšanu, izmantojot koncentrētu sērskābi, uzzināt par projektā līdz šim paveikto un plānotajām aktivitātēm.

Slāpekļa zudumi no lopkopības ir gan ekonomiski, gan ekoloģiski nevēlami. No kopējās amonija emisijas 93% nāk no lauksaimniecības, no tiem 63% rada emisija no kūtsmēsliem. Kūtsmēslu paskābināšana, izmantojot sērskābi, ir labs veids, kā šīs emisijas samazināt, jo skābināšanas procesā gaistošais NH₃ tiek pārvērsts stabilākajā NH₄, kā arī šķidrmēslos palielinās sēra daudzums, kas ir ļoti būtisks augstas un kvalitatīvas ražas nodrošināšanai. Būtisks ieguvums no kūtsmēslu skābināšanas ir arī tas, ka tiek novērsta kūtsmēsliem raksturīgā smaka, kas parasti izplatās izkliedes laikā, tas arī ir uzskatāms pierādījums amonija emisiju samazināšanai.

Trīs galvenie kūtsmēslu skābināšanas veidi ir:

• Šķidro kūtsmēslu skābināšana dzīvnieku novietnē;
• Šķidro kūtsmēslu skābināšana kūtsmēslu krātuvē tieši pirms izkliedēšanas;
• Šķidro kūtsmēslu skābināšana izkliedēšanas laikā.

Latvijā līdz šim šāda tehnoloģija nav izmantota, bet tā ir plaši pārbaudīta un izmantota Dānijā.

Projekta ietvaros tehnoloģijas efektivitāti paredzēts demonstrēt, ieviešot paskābināšanas tehnoloģijas saimniecībās, ierīkojot zinātniskus un praktiskus izmēģinājumus un veicot ekonomiskos aprēķinus. Izmēģinājumos tiek izmantoti dažādi šķidrmēsli – cūku, liellopu un arī digestāts, kas tiek lietoti zālāju un graudaugu audzēšanā. Digestāts gan ir mazāk piemērots skābināšanai, jo tam ir augsts pH, un vēlamā rezultāta iegūšanai (pH 6,4) nepieciešams pārāk daudz skābes, kas rada risku pārmēslot ar sēru. Skābināšanai tiek izmantotas divas dažādas tehnoloģijas – skābināšana šķidrmēslu krātuvē un skābināšana izkliedes laikā. Zinātniskos izmēģinājumus jau uzsākuši projekta partneri Somijā, Zviedrijā, Polijā, Igaunijā un Vācijā. Latvijā un Lietuvā nākamā gada pavasarī plānots uzsākt praktiskus lauka demonstrējumus. Vācijā, Zviedrijā un Polijā izmēģinājumi veikti zālājos, Somijā un Igaunijā – ziemas un vasaras kviešos. Izmēģinājumos tiek apkopoti dati par iestrādāto kūtsmēslu sastāvu, izmantoto skābes daudzumu, augšņu analīzēm un to izmaiņām, iegūtajām ražām un to kvalitāti. Vācijā tiek veikta arī amonija zuduma noteikšana. Līdz šim izmēģinājumos iegūtie dati parāda, ka kūtsmēslu skābināšana būtiski samazina amonija emisiju, novērojama nedaudz augstāka sausnas un slāpekļa raža, bet pilnīgāka priekšstata gūšanai jāveic ražas kvalitātes vērtējums un ekonomiskie aprēķini. Interesanti ir novērojumi Igaunijā, – ziemas kviešos variantā, kurā lietoti skābināti kūtsmēsli, tika konstatēta būtiski mazāka kviešu lapu pelēkplankumainības, graudzāļu miltrasas un kviešu lapu dzeltenplankumainības izplatība. Zviedrijas un Igaunijas pētījumos arī konstatēts, ka īstermiņā kūtsmēslu skābināšana neatstāj iespaidu uz augsnes pH līmeni. Visi izmēģinājumi tiks turpināti arī 2018. gadā.

Latvijā šķidmēslu skābināšanas demonstrējums tiks ierīkots SIA “Lauku Agro”, kurā jau ir iegādāta nepieciešamā tehnika, lai veiktu šķidrmēslu skābināšanu to izkliedes laikā. Nākamā gada pavasarī plānots saimniecībā ierīkot demonstrējumu, kurā tiks salīdzināta paskābinātu un neskābinātu kūtsmēslu izmantošanas efektivitāte dažādu kultūraugu audzēšanā.

Vairāk informācijas par projektu atradīsiet LLKC mājaslapas sadaļā projekti Baltic Slurry Acidification un projekta mājaslapā http://www.balticslurry.eu