Labāka barības pārstrāde – efektīvāka piena lopkopība

Lielākā daļa saimnieku, kuri strādā piena lopkopībā, darbojas motivēti un mērķtiecīgi. Pārsvarā mērķis ir laba dzīvnieku produktivitāte, kas arī nodrošina ienākumus. Viens no faktoriem, kas nodrošina dzīvnieka produktivitāti, ir barības konversija.

Ģenētiskie faktori

Faktori, kas ietekmē piena ražošanu, ir ģenētiskie, fizioloģiskie un vides. Ģenētiskie faktori ir govs piederība pie šķirnes, un šķirnes ietvaros katras govs produktivitāti ietekmē tās genotips. Jaunākie pētījumi liecina, ka vienāda genotipa govis atšķirīgi reaģē uz ārējās vides apstākļiem, no kuriem nozīmīgākais ir govju ēdināšana. Pēdējo gadu laikā saimniecības izvēlas audzēt Holšteinas melnraibās (HM) šķirnes govis, kurām raksturīgs augsts izslaukums.

Otra lielākā ir sarkano govju populācija, daļa govju kā šķirnes apzīmējumu saņēmusi Holšteinas sarkanā (HS). Šīm govīm zināms procents asiņu ir arī no HM šķirnes, lai gan apmatojuma krāsa tām ir sarkani brūna vai sarkani raiba. Latvijā ar 100 % vienas šķirnes asiņu daudzumu starp piena govīm ir tikai Holšteinas melnraibās govis. Zinātniskos pētījumos pasaulē ir salīdzināta tīršķirnes Holšteinas govju produktivitāte ar HM un citu sarkano škirņu krustojumiem.

Fizioloģiskie faktori

Saimniecību ienākumus ietekmē ne tikai govju izslaukums, bet arī ganāmpulka atražošanas rādītāji, pie kuriem pieskaita 1. atnešanās vecumu, starpatnešanās periodu (SAP), servisa periodu (SP), cietstāves periodu (CP), kā arī sēklošanas reižu skaitu uz vienu atnešanos.

Galvenais nosacījums teles sēklošanai tomēr ir dzīvmasa. Sēklošanas brīdī dzīvmasai vajadzētu būt 360 kg. Teles pirmajam atnešanās vecumam vajadzētu būt 23–25 mēneši (Holšteinas šķirnes audzēšanas programma, 2019). Diemžēl vidējais atnešanās laiks valstī pārsniedz 26 mēnešus, neskatoties uz to, ka strauji pieaug Holšteinas melnraibo govju īpatsvars. Uz atnešanās brīdi vēlamai atnešanās dzīvmasai ir jābūt 560–620 kg jeb 80–85 % no pieaugušas govs dzīvmasas (Dairy cattle reproduction, 2017).

Saimniekošanas izdevīgumu piena lopkopībā veido vairāku faktoru kopums. Tomēr galvenie faktori ir sabalansēta un produktivitātes līmenim atbilstoša barības deva, saražotais enerģētiski koriģētā piena (EKP) daudzums uz 1 kg apēstās sausnas, govju starpatnešanās perioda ilgums, iegūtie teļi no govs mūžā un sēklošanas reižu skaits uz vienu atnešanos, un, protams, visa pamatā ir labs govju veselības stāvoklis. Minētie faktori sasaucas ar kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem – dabas resursu un vides saglabāšanu un siltumnīcu gāzu emisiju un amonjaka emisiju mazināšanu.

Demonstrējums “Kalnājos”

2023. gadā uzsāktajā demonstrējumā par slaucamo govju genotipa un ēdināšanas kvalitātes ietekmi uz govju piena produktivitātes un atražošanas rādītājiem no paredzētajiem diviem atkārtojumiem realizēts pirmais atkārtojums. Lauku dienas pasākumā šī gada septembrī lauksaimnieki tika iepazīstināti ar tā rezultātiem. Demonstrējumu īsteno SIA “Kalnāji”, Tukuma novada Slampes pagastā, piena lopkopības un graudkopības saimniecība, kurā apsaimnieko ap 900 dzīvniekus, no tiem 480 slaucamās govis. Ganāmpulkā vienādos apsaimniekošanas un ēdināšanas apstākļos tiek apsaimniekotas Holšteinas sarkanraibās (HS), Holšteinas melnraibās (HM) un Latvija brūnās (LB) šķirnes govis, vidējais izslaukums ir vairāk par 11 500 kg.

Demonstrējumā tika izveidotas divas govju grupas, vienā grupā Holšteinas sarkanraibās (HS), otrajā grupā Holšteinas melnraibās (HM) govis, pirmais atkārtojums tika uzsākts tad, kad vidēji abu grupu dzīvnieki bija 42. laktācijas dienā, HS vidējais vecums laktācijā bija 3,15, bet HM vidējais vecums laktācijā bija 2,18.

Nereti mēdz sacīt, ka piens govij uz mēles, burtiski – jo mazāks barības vielu zudums, sagatavojot skābbarību, jo saimniecība var palielināt ieņēmumus un samazināt siltumnīcu gāzu emisiju (SEG).

SIA “Kalnāji” saimniecībā zāles skābbarībai audzē lucernas un stiebrzāļu maisījumu zelmeņus, tiek gatavota arī kukurūzas skābbarība. Tā kā saimniecībā tiek audzēti graudaugi, tad visu nepieciešamo graudu daudzumu lopbarībai saimniecībā izaudzē paši. Lai varētu sagatavot barības devas, regulāri tiek noteikti skābbarības kvalitātes rādītāji. Lai nodrošinātu dzīvniekus ar visām nepieciešamajām barības vielām, papildus iegādājas rapša raušus, kukurūzas miltus, sojas spraukumus, makro un mikro barības piedevas.

Pirmajā atkārtojumā barības devas cena vidēji vienai govij dienā abās grupās bija 6–7 eiro robežās.

Demonstrējuma pirmais atkārtojums

Demonstrējuma pirmā atkārtojuma periodā zāles skābbarībā sausnas satura mainība nebija būtiska, precīzāk – sausnas saturs bija stabils. Vidēji sausnas saturs zāles skābbarībā bija 34 % (vēlamais 28–40 %). Vidējais kopproteīna saturs zāles skābbarībā ir 17,5 %. Minimālais kritērijs kvalitatīvās skābbarības sausnā – 14 %. Piena govju ēdināšanā skābbarības proteīns ir lētākais dzīvnieku barības devā izmantojamais proteīns.

Zāles skābbarības sausnas sagremojamība bija vidēji 68 %. Labas zāles skābbarības sagremojamībai vajag būt ap 70 %. NDF saturs barības sausnā ir vidēji 36 %, kas ir labas kvalitātes rādītājs. Par optimālu NDF – neitrāli skalotās kokšķiedras sagemojamības saturu barības sausnā uzskata 45 %. Sagatavotā kukurūzas skābbarība bija ar vidējo cietes apjomu 28–30 % un stabilu sausnas sagremojamību ap 70 %. NDF ir svarīgākais rādītājs tauriņziežu skābbarībai. Starp nepāraugušu un pāraugušu zelmeni atšķirība var būt pat 25 % un vairāk. Tikai par 4 % mazāks NDF uz 1 kg barības samazina barības sausnas uzņemšanu govīm un piena saražošanu var ierobežot par 0,5 kg.

Kokšķiedras frakcija NDF ir vistiešāk saistīta ar sausnas uzņemšanas spēju. Palielinoties kokšķiedrai (NDF frakcijai), samazinās sausnas uzņemšanas spēja – govs var apēst mazāk barības. Tā kā pirmā atkārtojuma periodā bija ļoti laba skābbarības kvalitāte, dzīvnieki demonstrējuma grupās varēja apēst 26–27,5 kg barības sausnas dienā. Šajā periodā ganāmpulka vidējais izslaukums dienā bija 40–42 kg no govs.

Barības devas sagremojamības vērtēšana

Par uzņemtās barības apjomu, atbilstību dzīvnieka fizioloģijai un ražības līmenim var spriest

pēc spurekļa pildījuma, mēslu konsistences un apjoma. Mēslu krāsa, mēslu veids, žults koncentrācija mēslos, barības caurlaidības ātrums – mēslu analīze ir veids, kā novērot barības izmantošanos gremošanas traktā.

Visas barības daļiņas vai barības vielas, kas nav sagremotas un uzsūkušās organismā, izdalās ar mēsliem. Novērojot iepriekš minēto, starp demonstrējuma dzīvnieku grupām atšķirības bija nebūtiskas. Demonstrējumā veicām mēslu paraugu sagatavošanu un mēslu skalošanu, kā arī noteicām cietes atlikumu mēslos. Ja nepārstrādāts barības atlikums pārsniedz 23 % no skaloto mēslu atlikuma, tad tas norāda, ka barības pārstrāde dzīvnieka gremošanas traktā ir apgrūtināta.

Demonstrējumā nepārstrādātās barības atlikums pārsniedza šo robežu tikai 2024. gada 24. augusta kontroles reizē, kad demonstrējuma dzīvnieki bija 300 un vairāk laktācijas dienās. Barības atlikums pārsniedz abās grupās 26 % robežu, jo barības devā bija skābbarība ar NDF 51 %.

Cietes atlikums mēslu paraugos tikai 2023. gada aprīļa paraugā pārsniedza 2,2 % robežu. Tas liecina, ka cietes uzņemšana no barības devas abu grupu dzīvniekiem ir bijusi laba. Jo par problēmu tiks uzskatīts, ja cietes atlikums mēslos ir virs 2,3 %.

1. tabula. Nepārstrādātās barības daudzums cietes atlikums mēslu paraugos

Piena produktivitāte un kvalitāte

Pirmā atkārtojuma 10 kontrolēs tika noteikti govju produktivitātes rādītāji: izslaukums, EKP,  tauku saturs, olbaltumvielu saturs, kā arī govju veselības rādītāji, somatisko šūnu saturs pienā, laktozes saturs un olbaltumvielu un tauku attiecība pienā.

2. tabula. Dažāda genotipa govju vidējā piena produktivitāte un kvalitāte demonstrējuma 10 kontrolēs

 * būtiskas atšķirības starp dažāda genotipa govju piena produktivitāti (p<0.05)

Atšķirības, kuras var uzskatīt par būtiskām, bija vērojamas izslaukuma un tauku satura rādītājos. Piena apjoms vidēji no 1 govs HM demonstrējuma grupā bija par 4 kg lielāks nekā HS grupā vidēji. Pārrēķinot uz enerģētiski koriģēto pienu (EKP), vidēji no 1 govs HM demonstrējuma grupā ražība bija par 2,3 kg lielāka. Kaut gan tauku saturs % vidēji uz 1 govi 0,31 bija lielāks HS govju grupā.

Lai iegūto izslaukumu varētu salīdzināt, izmantojām aprēķinu EKP pēc ICAR vadlīnijām

Uzsākot demonstrējuma 1. atkārtojumu, pirmās trīs pārraudzības EKP, kg atšķirības vidēji no 1 govs nebija būtiskas HS un HM grupās. Pirmajās 100 laktācijas dienās EKP vidēji HS grupā bija 43,4 kg, HM grupā 43,6 kg. Laktācijas periodā no 201. līdz 305. dienai vidēji HS grupā bija 32,3 kg, vidēji, HM grupā 36, kg.

Laktācijas periodā no 306. dienas atšķirība vēl palielinājās, HS grupā vidēji 25,3 kg EKP, HM grupā vidēji 34,3 kg EKP.

1. grafiks. Piena produktivitātes rezultāti demonstrējumā, 1. atkārtojums (izslaukums un EKP)

Demonstrējumā ir būtiski, ka visas grupās iekļautās govis atrodas vienādos turēšanas un apsaimniekošanas apstākļos. Liela loma ir dzīvnieku veselības stāvoklim un labturībai, tāpēc tika izvērtēti dzīvnieku labturības un veselības rādītāji, kas cieši sasaucas ar produktivitāti un ilgmūžību. Saimniecībā ir liels īpatsvar govju, kuras pārsniedz 3. laktāciju, arī demonstrējumā HS grupā vidējais laktāciju skaits bija 3,2. Dzīvnieku saslimšanas gadījumi katrā grupā tika izvērtēti individuāli, izslēgšanas gadījumu nebija. Saimniecībā pēc atnešanās brīvprātīgais gaidīšanas periods ir 75–80 dienas, demonstrējuma grupās servisa periods HS grupā bija 132,4 dienas, HS grupā 138,5 dienas. Sēklošanas reižu skaits HS grupā bija 1,74 reizes vidēji, HM grupā 1,61, starpība ir nebūtiska un rādītāji ir labi.

3. tabula. Laktāciju skaits, servisa periods vidēji 1. atkārtojuma demonstrējuma grupās

* būtiskas atšķirības starp dažāda genotipa govju SP un vidējais vecums

Pirmā atkārtojuma rezultāti

• Sakārtota apsaimniekošana, ēdināšana, optimāli komforta rādītāji novietnē nodrošina govju ģenētiskā potenciāla realizēšanos.
• Rupjās lopbarības kvalitāte ir būtiska, kvalitātes un ķīmisko rādītāju izmaiņas var būt iemesls dzīvnieku ražības un piena sastāva izmaiņām, kas ietekmē piena ekonomiskos rādītājus.
• Saimniecībā gan HS gan HM šķirnes govis ražo pienu ar augstu piena sausnas saturu (laktācijas laikā vidēji 12,3–12,6 %).
• HS šķirnes govju grupā ir govis ar lielāku laktāciju skaitu. Demonstrējuma laikā HM grupā bija lielāks piena izslaukums.
• Lielāki ieņēmumi par realizēto pienu iegūti no HM šķirnes govīm.
• Veselības rādītāji abu grupu dzīvniekiem ir līdzīgi.

Darbs demonstrējumā turpinās. LAP 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2022/19_ELFLA. Tēma: “Slaucamo govju genotipa un ēdināšanas kvalitātes ietekme uz govju piena produktivitātes un atražošanas rādītājiem” (LAD līguma Nr.10.2.1-2.36/23/P6)

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

ANITA SILIŅA,
LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja