Pamatotas investīcijas vaislas telēs

Arvien aktuālāks kļūst jautājums par piena ražošanu ar augstu sausnas saturu

Demonstrējums par nelimitētas jaunpiena (ad libitum) izēdināšanas metodes ietekmi uz teles augšanu un attīstību, kas notika a/s “Agrofirma Tērvete”, ir iegājis fināla posmā.

Kopš 2019. gada marta LLKC īsteno Zemkopības ministrijas Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumu “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” tēmu “Nelimitētas jaunpiena (ad libitum) izēdināšanas metodes ietekme uz teles augšanu un attīstību” (Iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/7_ELFLA, LAD līguma Nr. LAD100119/P2 (8.lote)). Demonstrējuma norises un īstenošanas vieta ir Dobeles novada Tērvetes pagasta a/s “Agrofirma Tērvete”.

Lai īstenotu demonstrējumu saistībā ar LAD iepirkuma specifikāciju, “Agrofirmā Tērvete” tika izveidotas divas jaundzimušo teļu grupas, kur katrā grupā tika iekļauti 40 teļi. Vienu teļu grupu ar svaigpienu baroja limitēti, vidēji vienam teļam diennaktī izbarojot 6 kg piena, otras grupas teļus baroja ar pienu nelimitēti, vidēji vienam teļam diennaktī izbarojot 8–10 kg piena. Dažādu valstu zinātnieku pētījumos tika izvirzīta hipotēze, ka, barojot teļus ar pienu piena periodā no piedzimšanas līdz 2,5–3 mēnešu vecumam, pirmajā laktācijā pirmpienes, kuras kā piena teļi saņēma svaigpienu nelimitēti, saražoja par 350–800 kg piena vairāk nekā pirmpienes, kurām piens piena periodā tika izēdināts limitēti. Sekojot ārzemju zinātnieku iegūtajām atziņām, no 2019. gada marta līdz septembrim “Agrofirmā Tērvete” tika izveidotas pirmā atkārtojuma divas demonstrējuma dzīvnieku grupas LPG1[1] un NPG1[2], pa 40 vaislas telēm katrā grupā. 2020. gada pirmajā pusgadā pēc līdzīgiem principiem tika izveidotas otrā atkārtojuma demonstrējuma dzīvnieku grupas LPG2 un NPG2, katrā grupā iekļaujot pa 40 jaundzimušām vaislas telēm, kuras baroja identiski kā pirmā atkārtojuma demonstrējuma grupu LPG1 un NPG1 vaislas teles.

Darba gaitā tika iegūta un apkopota informācija par vaislas teļu augšanu un attīstību, noteiktas teļu izaudzēšanas izmaksas, taču 2022. gadā apkopotie dati par pirmpieņu ražību, kuras tika izaudzētas no demonstrējuma grupu dzīvniekiem, deva ieskatu par nelimitētas jaunpiena (ad libitum) izēdināšanas lietderību Latvijas piensaimniecībās. Jau pašlaik daļa Latvijas piensaimniecību katrai govij pēc dzemdībām veic jaunpiena kvalitātes novērtējumu un teļus baro ar paskābinātu pienu nelimitēti, atzīstot, ka teļi aug veselīgāki un vaislas gatavību sasniedz 12–14 mēnešu vecumā.

Nelimitēta jaunpiena izēdināšanas metode ir balstīta uz vairākiem principiem, ņemot vērā teļu fizioloģiskās īpatnības līdz 3 mēnešu vecumam. Ieviešot šo teļu ēdināšanas metodi saimniecībā, svarīgi ir ievērot visus nosacījumus.

1. Jānosaka jaunpiena kvalitāte ar kolostrometru vai BRIX refraktrometru.
2. Tikko jaundzimušam teļam pirmo reizi ieteicams pienu iedot ar zondi vismaz 3,0–3,5 l (optimāli 3,5–4,0 l).
3. Pienu paskābina ar kādu no organiskām vai neorganiskām skābēm, kuras var iegādāties veterināro zāļu lieltirgotavās.
4. Paskābinot pienu, tā temperatūra nedrīkst būt augstāka par +25 °C. Savukārt nepaskābinātu pienu teļiem ieteicams izbarot siltu +38,1–38,6 °C.
5. Teļa glumeniekā paskābināts piens fermentējas daudz ātrāk, kā rezultātā sašķeltais piena proteīns labāk uzsūcas teļa gremošanas traktā.
6. Pareizi sagatavots un izēdināts paskābināts piens samazina iespēju teļiem saslimt ar gremošanas trakta slimībām, ko izraisa vīrusi vai baktērijas.

Vērtējot demonstrējuma grupu pirmpieņu pēcnācējus un to ražību, ir svarīgi zināt pirmpieņu vidējo dzīvmasu demonstrējuma grupās.

1. attēls. Demonstrējuma grupās iekļauto pirmpieņu vidējā dzīvmasa

Parasti 1. laktācijas govīm dzīvmasa ir robežās 85–92 % no pieaugušas govs (1. attēls). Par pieaugušu govi tiek uzskatīta 3. laktācijas govs, kura atrodas starp 100. un 200. laktācijas dienu. Respektīvi, saimniecībā 3. laktācijas govju dzīvmasa 95 % dzīvnieku vidēji būs 660–730 kg. Ārzemju pētījumos ir noskaidrots, ka vesela, atbilstoši dzīvmasai un ražībai pareizi ēdināta slaucama govs diennaktī spēj saražot pienu 5–7 % no savas dzīvmasas. Tas nozīmē, ka demonstrējuma grupu dzīvnieku vidējais ģenētiskais potenciāls ir tāds, ka no šīm govīm vidēji diennaktī ir iespējams iegūt 33,1– 49,2 kg piena.

2. attēls. Demonstrējuma grupu pirmpieņu pēcnācēju vidējā dzīvmasa

Nav novērojamas būtiskas atšķirības starp iegūtajiem pēcnācējiem no demonstrējuma grupu pirmpienēm (1. attēls).

Slaucamo govju ražības rādītāju analīze ir veikta saskaņā ar demonstrējuma metodiku (LAD līguma Nr. LAD100119/P2 (8.lote)), izmantojot LDC uzkrāto informāciju par veikto piena pārraudzību, tādēļ praktiski varam spriest par konkrētas vienas dienas datiem, kuri ir iegūti piena paraugu noņemšanas dienā.

3. attēls. Slaucamo govju ražība demonstrējuma grupās LPG1 un NPG1

Par pirmās laktācijas slaucamo govju ražību demonstrējuma grupās LPG1 un NPG1 dati pēc LDC autorizētajā datu bāzē pieejamās informācijas ir apkopoti 3. attēlā. Apkopotie rezultāti pēc 14 piena pārraudzības kontroļu veikšanas uzskatāmi pierāda, ka teļu barošana ar pienu nelimitēti piena periodā nodrošina lielāku slaucamo govju ražību 1. laktācijā (3. attēls). Šī tendence saglabājas visu kontroļu rādītājos. Atšķirība ir būtiska, jo īpaši augstāks piena izslaukums NPG1 ir 2. kontrolē +2,8 kg, 3. kontrolē +3,5 kg, 4. kontrolē + 2,9 kg un 5. kontrolē +3,9 kg vidēji no govs grupā. Šis piemērs nepārprotami norāda, ka, nodrošinot teļiem labus kopšanas, turēšanas un barošanas apstākļus, barojot teļus ar pienu nelimitēti piena periodā, var ievērojami palielināt slaucamo govju ražību 1. laktācijā. Taču faktisku svaigpiena rādītāju uzskaiti nevar pieņemt par objektīvu rādītāju, jo ir atšķirīga piena sausna, tādēļ tiek veikts pārrēķins pēc formulas:

 EKP = izslaukums, kg x ((0,393 x tauku saturs, %) + (0,242 x olbaltumvielu saturs, %) +0,7832) / 3,140, kur:

EKP ir enerģētiski koriģētais piens (Garcia et al., 2006), kas faktiski norāda uz iegūto datu objektīvu atspoguļojumu.

4. attēls. Slaucamo govju EKP aprēķinātā ražība demonstrējuma grupās LPG1 un NPG1

Atšķirīgais piena sausnas saturs svaigpienā pēc pārrēķina uz EKP neizmaina tendenci, ka nelimitēti baroti vaislas teļi piena periodā ir ražīgāki par LPG1 teļiem. Šī atšķirība praktiski saglabājas visas laktācijas garumā, starpībai palielinoties, sākot ar 9. kontroli.

Otrajā atkārtojumā tik būtiskas atšķirības pirmpieņu ražības grupās nebija novērojamas. Ražības rādītājus būtiski ietekmēja divi faktori. Lielākā daļa otrā atkārtojuma LPG2 un NPG2 vaislas teļi pārslimoja rota un korona vīrusa izraisītu caureju, kā rezultātā dzīvnieki nedaudz atpalika augšanā un attīstībā, tādēļ arī to ražība ir nedaudz zemāka nekā pirmā atkārtojuma demonstrējuma grupu slaucamajām govīm.

5. attēls. Slaucamo govju ražība demonstrējuma grupās LPG2 un NPG2

Analizējot 5. attēlā apkopotos datus, NPG2 1. laktācijas govis 2. un 3. kontrolē saglabā līdzīgu tendenci kā 1. atkārtojuma demonstrējuma grupas govis, taču 5. kontrolē par 5,2 kg (!), 7. kontrolē par 0,4 kg, 8. kontrolē par 2,4 kg ražīgākas bija LPG2 govis. Šeit gan jāatzīmē, ka visi saimniecībā esošie dzīvnieki ievērojami cieta no karstuma stresa, tādēļ, reaģējot uz šo situāciju, a/s “Agrofirma Tērvete” pieņēma lēmumu investēt aprīkojumā, ar kura palīdzību var govīm momentā noteikt barības uzņemšanas spēju un dzīvnieku aktivitāti. Ievērojamas investīcijas ir paredzētas mikroklimata uzlabošanai slaucamo govju mītnēs, respektīvi, tiks uzstādīti gaisa kondicionieri ar mērķi pazemināt gaisa temperatūru vasarā, lai govis neciestu no karstuma stresa.

Otrs būtisks aprēķins, ko izmanto lopkopībā kā objektīvi salīdzināmu rādītāju, ir iegūtais EKP piens uz 100 kg slaucamās govs dzīvmasu. Šo rādītāju izmanto dažādu šķirņu produktivitātes salīdzināšanai, kā arī ganāmpulkā ražīgāko dzīvnieku noteikšanai.

Formula ganāmpulkā esošu, ražīgāko dzīvnieku noteikšanai vai vienas sugas dažādu šķirņu ražīgāko dzīvnieku noteikšanai:

Nosakot EKP/100 kg ir iespēja precīzāk apsaimniekot ganāmpulku, kā arī izprast, kuras govis saimniecībā ir ražīgākas un to turēšana ir ekonomiski pamatota. Parasti sabiedrībā pastāv uzskats, ka govs, kura ražo daudz piena, ir vislabākā. Taču šeit nevar vadīties tikai pēc iegūtā piena daudzuma. Šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad katru dienu pieaug izejvielu cenas, lēta piena ražošana kļūst neiespējama. Tādēļ šajos apstākļos arvien aktuālāks kļūst jautājums par piena ražošanu ar augstu sausnas saturu. Šādu pienu var saražot, ja saimniecībā slaucamo govju ēdināšanai ir sagatavota kvalitatīva rupjā lopbarība: sausnas saturs >32 % nepārsniedzot 40 %, proteīna saturs >18 %, sagremojamība >70 %.

6. attēls. EKP uz 100 kg dzīvmasas LPG1

Apkopojot un analizējot datus, svarīgi ir saprast visas grupas rādītāju kopumu. Šajā attēlā (6. attēls) uzskatāmi var redzēt, kāda ir datu izkliede demonstrējuma grupā.

7. attēls. EKP uz 100 kg dzīvmasas NPG1

Līdzīga slaucamo govju ražība ir NPG1, kur grupas robežās vērojama liela datu izkliede, par ko liecina mazākā ražība 6. kontrolē <2 kg un augstākā ražība >7,5 kg 2., 4. un 7. kontrolē. Tas liecina, ka demonstrējuma grupās iekļautie dzīvnieki ir ar dažādu ģenētisko potenciālu. Tādēļ tuvākajā nākotnē saimniecībai viena no galvenajām prioritātēm būs dzīvnieku vērtēšana un atlase pēc ģenētiskās kvalitātes un ražības.

8. attēls. EKP uz 100 kg dzīvmasas LPG2

Otrajā atkārtojumā LPG2 grupas ražība ir mazāka nekā LPG1 grupas govīm, tādēļ šo dzīvnieku novērtēšana būtu lietderīga pēc noslēgtas 2. laktācijas.

9. attēls. EKP uz 100 kg dzīvmasas NPG2

NPG2 grupas ražība ir nedaudz augstāka par LPG2 grupas ražību. Ņemot vērā visus faktorus, kuri šķietami ietekmēja slaucamo govju veselību, ražības rādītāju izkliede ir ievērojami lielāka, nekā attiecīgi NPG1 un LPG1 slaucamajām govīm, kas netieši norāda, ka atsevišķiem otrā atkārtojuma NPG2 un LPG2 grupu dzīvniekiem ir bijušas nopietnas veselības problēmas.

Ņemot vērā a/s “Agrofirma Tērvete” darbinieku papildus ieguldīto laiku un darbu demonstrējuma nodrošināšanā, kā arī sagatavojot visu nepieciešamo Lauku dienai slaucamo govju lielfermā “Tērces”, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vārdā vēlos pateikt “PALDIES” par sekmīgu sadarbību un demonstrējuma realizēšanā.

Materiālu sagatavoja: DAINIS ARBIDĀNS, demonstrējuma vadītājs

Materiāls sagatavots: LAP 2014.-2020. apakšpasākumā  “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD100119/P2.  Demonstrējuma tēma: Nelimitētas jaunpiena (at libidum) izēdināšanas metodes ietekme uz teļu augšanu un attīstību (8. lote) ietvarā.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.