Starpatnešanās perioda samazināšanas iespējas bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā

Zīdītājgovju audzētāju galvenais mērķis ir iegūt iespējami vairāk un kvalitatīvākus teļus, kurus izmantot sava ganāmpulka atjaunošanai vai paplašināšanai, vai piedāvāt pārdošanai. Lai saprastu, kā samazināt starpatnešanās periodu gaļas liellopu saimniecībās, 2020. gada nogalē LLKC uzsāka demonstrējumu “Starpatnešanās intervāla samazināšanas iespējas zīdītājgovju ganāmpulkā bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā”. Demonstrējums tiek īstenots sadarbībā ar SIA “3DPRO”, kas strādā ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm.

Lai dzīvniekiem notiktu visi fizioloģiskie procesi, svarīga ir  zīdītājgovju ēdināšana un ķermeņa kondīcija no aplecināšanas brīža līdz pat atnešanās laikam. Viens no faktoriem, kas to ietekmē, ir lopbarība un tās daudzums, kā arī barības kvalitāte.   Vasaras periodā zīdītājgovis atradās ganībās, lielākoties bioloģiski vērtīgajos zālājos. Tā kā 2021. gada vasara bija ar karstuma periodiem, dzīvnieki ganībās tika pārvietoti no aploka uz aploku ātrāk, un tika veidotas lielākas ganības, lai govis saņemtu vajadzīgo zāles daudzumu, bet zāles ataugšana brīžam bija salīdzinoši lēna, līdz atsākās nokrišņi. Taču ziemas periodā saimniecībā tiek izēdināts siens un skābbarība neierobežotā daudzumā no apļveida barotavām.

1. tabula

Zāles skābbarības kvalitātes rādītāji

Sagatavotajā skābbarībā (stiebrzāļu tauriņziežu maisījumā) kopproteīna saturs bija 12–14%, kokšķiedras frakciju (ADF un NDF) skaitliskās vērtības liecina, ka zāle ir pļauta atbilstošā veģetācijas fāzē. Ņemot vērā, ka saimniecībā skābbarību gatavo pēc rituļu tehnoloģijas, kvalitātes rādītāji var atšķirties pēc pļaušanas laika un vietas. Sausnas sagremojamība parāda, cik efektīvi dzīvnieki spēs izmantot skābbarību atkarībā no tās  botāniskā sastāva un gatavošanas laika. Ņemtajos skābbarības paraugos sagremojamība bija tuvu 65%, kas ir vēlamais rādītājs.

Zīdītājgovju ķermeņa kondīcijas vērtēšana tika veikta reizē ar grūsnības pārbaudi, jūnijā paņemot asins serumu, tika noskaidrota grūsnība, bet decembrī ar ultrasonogrāfa palīdzību. Katrā laktācijas posmā ir savs optimālais ķermeņa kondīcijas vērtējums. Atnešanās periodā 3,5 punkti, sēklošanas periodā 2,5–3,0 punkti, bet laktācijas vidus un beigu posmā 3,0–3,5 punkti. Govij veidojas dažādas veselības un atražošanas problēmas, ja ķermeņa kondīcija ir zemāka par 2,5 punktiem vai augstāka par 4 punktiem.

Pēc 60 dienām, kopš bullis tika pielaists pie govīm, ar seruma palīdzību tika noskaidrots, ka 68% govju ir iestājusies grūtniecība. Visas govis ar bulli turpināja ganīties, līdz pārējās būs aplektas.

2. tabula

Zīdītājgovju laktācijas un grūsnības pārbaudes rezultāti

Visvairāk negrūsno govju konstatēts pirmās un otrās laktācijas govīm. Pa vienai katrā laktācijā vērojams vecāko laktāciju zīdītājgovīm. Līdzīga tendence vērojama arī gada nogalē. Ķermeņa kondīcija pa laktācijām ir atšķirīga, novērtēts, ka apaļākas govis bijušas 3.–4. laktācijas, bet neliels dzīvnieku skaits katrā no tām. Veicot grūsnības pārbaudi decembra sākumā ar ultrasonogrāfu, grūsnības rezultāti uzlabojušies, sasniedzot 87%. Viens no iemesliem varētu būt karstuma stess dzīvniekiem vasaras periodā, kas atstājis būtisku ietekmi buļļa uz zīdītājgovju veselību. Pēc skenēšanas rezultātiem tika sagrupēti dzīvnieki pēc ķermeņa kondīcijas. Govīm, kurām vērtējums bija zem 3 ballēm, tika veikta piebarošana ar pašražotu spēkbarības maisījumu, vidēji 1,5 kg uz govi dienā.

Demonstrējuma grupu Šarolē šķirnes zīdītājgovīm pēdējos gados vidējā dzīvmasa bija ap 700 kg.

3. tabula

Grūsnības rezultāti, skenējot ar ultrasonogrāfu (decembris)

No skenētajiem dzīvniekiem 2020. gadā tika noteikta grūsnība vidēji 6 mēneši. Katrā grupā konstatēts pa kādai tukšai govij. Tām dzīvmasa bija salīdzinoši mazāka nekā vidēji ganāmpulkā (620–660 kg). Taču 2021. gadā vērojama tendence par aptuveni mēnesi mazāka grūsnība, kas iespējams karstuma stresa dēļ, vai barības kvalitāte ir atstājusi ietekmi. Arī tukšās govis vērojamas ar dažādu dzīvmasas amplitūdu no 620 līdz 850 kg. Problēmgovis tika izvērtētas un turpmāk ārstētas vai likvidētas.

Lai varētu samazināt starpatnešanās intervālu zīdītājgovīm, jāveic govju grūsnības pārbaude ar jebkādu no iespējamām metodēm. Problēmgovīm jāseko līdzi ķermeņa kondīcijai un veselības stāvoklim. Savlaicīgi konstatētas problēmas ļaus iespēju ātrāk noreaģēt, lai iegūtu teļu no govs ik katru kalendāro gadu.

Demonstrējumā darbs turpinās, pasākums piek īstenots LAP 2014.–2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. 10 2.1-20/20/P22, 3. lote. 

Daiga Baltiņa,

LLKC lopkopības konsultante

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests