Veterinārā audita mērķi un nozīme

Ik gadu lopkopībā nākas saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, kas saimniecību īpašniekiem sagādā ne mazums raižu un ar to saistītas finansiālas problēmas. Sabiedrībā vēl joprojām pastāv stereotipi par veselības vizīšu vai auditu lietderību, taču progresīvākās saimniecības ir ieinteresētas šādu pakalpojumu sniegšanā.

Veterinārā audita mērķi ir vairāki, kas tiek izvirzīti kopējā diskusijā ar dzīvnieku īpašnieku, balstoties uz konkrētu situācijas analīzi saimniecībā. Lai šo ideju sekmīgi īstenotu,  dzīvnieku īpašniekiem ir jābūt “atvērtiem” ilgstošai sadarbībai ar saimniecību apkalpojošo veterinārārstu vai izraudzītu veterināro speciālistu, kurš ir gatavs sniegt saimniecībai adekvātu pakalpojumu. Šāda tipa pakalpojumi pasaulē ir ļoti pieprasīti. Respektīvi, vienu reizi mēnesī vai divos mēnešos reizi veterinārārsts ierodas saimniecībā, veic dzīvnieku vispārēju vizuālu novērošanu un izvērtēšanu, pārrunā ar saimniekiem aktuālos jautājumus par dzīvnieku slimībām un profilaksi, iekļaujot diskusijā tēmas par dzīvnieku labturību, ēdināšanu, turēšanu, sanitāriju un higiēnu. Pēc šādas vizītes veterinārārsts sagatavo saimniecībai pārskatu ar identificētajām problēmām saimniecībā, kurā tiek uzskaitītas saimnieka atklātās un veterinārārsta definētās problēmas. Tad šo ļoti svarīgo dokumentu saimniekam kopā ar speciālistu ir jāapspriež, jāsastāda veicamo darbu saraksts, norādot prioritāros virzienus un izvirzot trīs galvenos prioritāros darbus ar izpildes termiņu un veicamo darbu kvalitāti, par kuru saimniecībā vienmēr atbildīgs ir saimnieks vai tā pilnvarota persona.

Veidojot veterinārā audita pakalpojumu, saimniecībai pirmās vizītes laikā veterinārārsts apkopo ziņas par ganāmpulka lielumu, turēšanas, ēdināšanas, apsaimniekošanas sistēmām, iepazīstas saimniecībā ar dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un iekārtu specifiku, kuras tiek izmantotas dzīvnieku ēdināšanā, kopšanā un slaukšanā. Ņemot vērā iepriekš iegūto informāciju, saimniecībai tiek sagatavots detalizēts komplekss biodrošības pasākumu plāns, kurš sastāv no vairākām sadaļām.

Piena lopkopības saimniecībām galvenās biodrošības plāna daļas ir sekojošas:

Jaundzīvnieku veselības uzraudzība

Īpaši detalizēta plāna izstrāde piena periodā līdz 3 mēnešu vecumam, izstrādājot vairākus detalizētus protokolus:

* Jaundzimušo teļu aprūpe pēc dzemdībām,

* Jaunpiena izēdināšanas stratēģija, iekļaujot nosacījumus un metodes jaunpiena kvalitātes noteikšanai un jaunpiena bankas izveidei,

* Teļu barošanas organizācija (spēkbarības izdale dažādā vecumā),

* Dzirdināšana,

* Pakaišu daudzums sprostos,

* Sprostu tīrīšana un dezinfekcija,

* Teļu turēšana grupās (dzīvnieku skaits grupā, piekļuve pie barības un ūdens, novietnes mikroklimats),

* Teļu veselības uzraudzība (regulāras darbinieku apmācības par jaundzīvnieku fizioloģiskajām vajadzībām, uzvedību un slimību klīniskajām pazīmēm, medikamentu lietošanas nosacījumi),

* Profilaktisko pasākumu komplekss infekcijas, vīrusu un parazitāro slimību ierobežošanai.

Dzīvnieku aprite saimniecībā

Ļoti bieži saimniecībās tiek ievesti dzīvnieki, taču saimniecībās pilnībā netiek apzināti dažāda veida riski, kuri ir saistīti ar ievesto dzīvnieku pievienošanu jau esošajam ganāmpulkam.

* Epizootiskās situācijas izvērtēšana dzīvnieku pārdevēja saimniecībā, reģionā un valstī. Šī informācija ir ļoti svarīga attiecībā uz infekcijas, vīrusu un parazitāro slimību izplatību ganāmpulkā.

* Dzīvnieku ievešanas plāns, kuru īstenojot, saimniekam ir pilnīgi skaidrs, kādas sugas, dzimuma, vecuma, šķirnes dzīvnieki tiks nopirkti saimniecībā.

* Dzīvnieku ievešanas laiks un ievedamo partiju skaits.

* Ievesto dzīvnieku karantīnas pasākumi (karantīnas vieta, aprīkojums, izmeklējumi uz infekcijas, vīrusu un parazitārām slimībām). Dzīvnieku īpašniekiem vienmēr ir tiesības no pārdevēja pieprasīt atzinumu par dzīvnieku veselības stāvokli pirms dzīvnieku iegādes, pieprasīt dzīvnieku pārdevējam veikt vairāk izmeklējumu uz dažādām slimībām, nekā ir noteikts valsts obligātajā dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības plānā, kā arī karantīnas laikā veikt atkārtotus izmeklējumus mēneša laikā kopš dzīvnieku iegādes uz tām slimībām, kādus pircējs ir pieprasījis pārdevējam.

* Visos gadījumos ievestajiem dzīvniekiem karantīnu noformē rakstiski saimniecību apkalpojošais veterinārārsts. Ja karantīnas laikā kādam no dzīvniekiem tiek konstatēta saslimšana uz kādu no slimībām, uz kurām dzīvnieku pārdevējs ir veicis laboratoriskos izmeklējumus  mēnesi pirms dzīvnieku pārdošanas, un šiem dzīvniekiem  karantīnas laikā ir bijuši veikti atkārtoti izmeklējumi, pircējam ir tiesības atgriezt pārdevējam slimos dzīvniekus vai atsevišķos gadījumos tos piespiedu kārtā likvidēt, ja to nosaka valstī esošā likumdošana un saņemt kompensāciju no dzīvnieka pārdevēja par radītajiem zaudējumiem.  

Zoohigiēna

Saimniecībā veic dzīvnieku novietnes mikroklimata vērtējumu atbilstoši dzīvnieku sugai un vecumam, nosakot kritiskos punktus, kuri būtiski var ietekmēt dzīvnieku veselību. Īpaši karstās vasarās saimniecībā ir jābūt definētam, kurās dzīvnieku novietnes daļās ir nepietiekama gaisa apmaiņa un gaisa kustības ātrums, kurās vietās ir paaugstināta amonjaka (NH³) un ogļskābās gāzes koncentrācija (CO₂), kurās vietās gaisa temperatūra pieaugušām govīm ziemā ir zemāka par -10 °C, un kurās vietās pārsniedz +25 °C.

Pretepizootiskie pasākumi

Tā ir neatņemama un ļoti būtiska biodrošības plāna sastāvdaļa, kura sastāv no vairākām detalizēti izstrādātām apakšnodaļām.

* Dezinfekcijas plāns. Detalizēti izstrādāts konkrētai dzīvnieku novietnei un dzīvnieku sugai, ņemot vērā infekcijas slimību izplatības riskus, potenciāli iespējamo uzņēmīgo dzīvnieku skaitu, iespējamo nobeigušos dzīvnieku skaitu, infekcijas pārnešanas mehānismus. Slaucamo govju novietnēs dezinfekcijas plānu veido no vairākām sadaļām. Individuālo teļu sprostu dezinfekcija, teļu aizgaldu dezinfekcija, dzemdību vietu dezinfekcija, govju guļvietu dezinfekcija, slaukšanas iekārtas un piena uzglabāšanas iekārtu un telpu dezinfekcija, darbinieku roku un apģērba dezinfekcija

* Deratizācijas un dezinsekcijas plāns. Ievēro periodiskumu un īsteno pēc vajadzības  saimniecībā.

* Profilaktiskās vakcinācijas. Izstrādā saskaņā ar iepriekš veiktiem infekcijas un vīrusu slimību laboratoriskajiem izmeklējumiem. Diagnostiskie izmeklējumi ir jāveic 1-2 reizes gadā, ar mērķi kontrolēt infekciju un vīrusu slimību izplatību dažādu grupu dzīvniekiem.

* Slimu dzīvnieku ārstēšana un tās lietderības vērtējums.  Balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi saimniecībā būtu nepieciešams apkopot datus par visiem saslimšanas gadījumiem visu vecuma grupu dzīvniekiem, kā arī par dažādu slimību ārstēšanas gadījumu efektivitāti, kā prioritāti izvirzot cik izmaksā pilnīgi izārstēta dzīvnieka ārstēšanas cikls, kāds ir neiegūtās produkcijas apjoms, kādi ir novērstie ekonomiskie zaudējumi. Slaucamo govju īpašniekiem īpaša vērība būtu jāvelta piena teļu slimību uzraudzībai, tesmeņa iekaisumu profilaksei, rūpīgi vajadzētu izanalizēt ginekoloģiskās slimības, atsevišķa analīze būtu veicama par dzemdību procesu, vielmaiņas un  infekcijas slimību profilaksi, un kontroli.

* Infekcijas slimību izpēte un uzraudzības monitorings liellopiem. Vismaz vienu reizi gadā, saimniecībās, kurās ir vairāk par 100 slaucamajām govīm būtu ieteicams veikt asins seroloģiskos izmeklējumus uz sekojošām vīrusu izraisītām slimībā 20% slaucamajām govīm:

- Govju virusālā diareja (GVD),

- Rinotraheīts jeb govju pustulozais vulvovaginīts (IRT),

- Govju respirotorais sincitiālais vīruss (GRSV),

- Šmalemberga vīruss,

- Kampilobakterioze,

- Paratuberkuloze,

- Paragripa – 3.

Ņemot vērā faktisko situāciju un dažādu nosacīti patogēno mikrofloru saimniecībā, noteikti būtu jāveic asins seroloģiskie izmeklējumi uz:

- Kolibakteriozi,

- Fuzariozi,

- Staph. spp.,

- Mycobacterium spp.,

- Strept. spp.,

- Salmonella, spp.,

- Campilobakteriozi,

- Vibriozi,

- Trihomonozi,

- Brucellozi,

- Leptospirozi,

- Paterellozi.

Attiecībā uz parazitārajām slimībām ieteicams veikt koproloģiskos izmeklējumus  teļiem visos gadījumos, kad ir nezināmas izcelsmes diareja, uz:

- Eimeriozi,

- Kriptosporidiozi.

Pieaugušajiem atgremotājiem, ja tie ganās mitrās ganībās, upju palieņu pļavās vai purvainos apvidos, koproloģiskie izmeklējumi būtu jāveic visiem dzīvniekiem, kuriem ķermeņa kondīcijas vērtējums ir zem vidējā rādītāja 3,0–3,25, vērtējot 5 punktu skalā uz sekojošām slimībām:

- Fasciolozi,

- Dikroceliozi,

- Diktiokaulozi.

Lai samazinātu teļu nobeigšanās gadījumus un vieglāk orientētos teļu veselības rādītājos, uzziņai pieejams materiāls “Teļu dehidratācijas vērtējums”.

1. tabula

Teļu dehidratācijas novērtējums

2. tabula

Ieteicamie medikamenti parazitāro slimību ārstēšanai[1]

Vienmēr saimniecībās būs jāveic koriģējošas darbības dzīvnieku apsaimniekošanā, ja ganāmpulkā tiks pārsniegts pieļaujamai saslimušo dzīvnieku skaits pa dažādām slimību grupām, kuras ir apkopotas 3. tabulā.

3. tabula

Pieļaujamie saslimšanas gadījumi slaucamo govju ganāmpulkos ar vairāk nekā 100 slaucamajām govī

Dainis Arbidāns,
LLKC konsultants-eksperts veterinārmedicīnā