Elektroapgāde uz zaļā ekonomijas ceļa

Paaugstinoties resursu, tajā skaitā elektrības, cenai, aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kā ekonomēt? Par pārmaiņām a/s "Sadales tīkls" piedāvājumā klientiem un pārmaiņām, kādas notikušas elektroapgādē Latvijas laukos, saruna ar “Sadales tīkla” klientu direktori un valdes locekli BAIBU PRIEDĪTI.

- Sāksim ar to, ka AS “Sadales tīkls” (ST) ir uzņēmums, kurš pārvalda elektroenerģijas tīklu un zina, kur un cik daudz mūsu valstī plūst elektroenerģija. Kādas izmaiņas ir notikušas pēdējo divu gadu laikā, līdz ar kovida laika iestāšanos?

- Elektroenerģijas patēriņš pēdējo gadu laikā bijis relatīvi stabils, taču, protams, to ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija un ieviestie ierobežojumi. Kovida dēļ mājsaimniecībās elektroenerģijas patēriņš ir pieaudzis – mēs no mājām strādājam, mācāmies, mājās gatavojam ēdienu. Šādi biroju un viesmīlības nozares patēriņš ir daļēji pārcēlies uz cilvēku mājokļiem. Tikmēr juridisko personu patēriņš ierobežojumu ietekmē diezgan jūtami samazinājās, - kā zināms, darbs daudzās nozarēs saruka vai pat apstājās. 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, elektroenerģijas patēriņa apjoms rūpniecības sektorā kritās par 8,9%, tirdzniecības un ēdināšanas sektorā par 7,4%, lauksaimniecības objektos par 2,2%, bet pārējo juridisko personu grupā, tostarp kultūras, sporta objektos un viesnīcās, – patēriņa apjoms mazinājās par 5,4%. Pozitīvas tendences iezīmējās, sākoties 2021. gadam, jo nozarēs, kur elektroenerģijas patēriņš samazinājās vai bija nemainīgs, tas sāka pieaugt. Mēs priecājāmies, jo redzējām, ka pieaug ražošanas jaudas un uzņēmējdarbībā atgriežas dzīvība.

Sapriecājāmies gan nedaudz par agru, jo oktobra un novembra operatīvā informācija liecina, ka sākusies patēriņa lejupslīde. Vēl nav precīzi zināms, kuros segmentos, bet redzam, ka kopējā tendence ir ar lejupejošu līkni. Iemesli noteikti būs dažādi – vai nu elektroenerģijas cena, vai jaunie ierobežojumi, bet kopumā tendence pagaidām iezīmējas nelabvēlīga. Lai nodrošinātu nemainīgu tarifu, mums ir jākāpina elektroenerģijas patēriņš Latvijā, uz to ir balstīti mūsu tarifi. Jo lielāks patēriņš, jo mums vienkāršāk noturēt tarifu. Ja patēriņš paliek nemainīgs vai krīt, arī mūsu ieņēmumi krīt un varam nonākt līdz robežai, kad ar tarifu nespējam nosegt darbības izmaksas.

- Pārskatot elektrības rēķinus, acīs iekrīt, ka dažkārt ST pakalpojuma cenas ir teju vienādas ar patērētās elektroenerģijas cenu. ST tarifus gan nav paaugstinājis kopš 2016. gada, tomēr, ņemot vērā augošās izmaksas, vai ST plāno celt arī savus tarifus?

- Jā, kopš 2016. gada ST tarifs nav audzis, turklāt 2020. gadā pat bija tarifa samazinājums visiem klientiem. Proti, no 2020.gada 1. janvāra tika samazināti sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, ko mums ļāva nodrošināt uzņēmumā īstenota darbības efektivitātes paaugstināšanas programma – īstenojām plašu procesu digitalizāciju un optimizāciju, sniedzot lielu operatīvo izmaksu ietaupījumu. Sadales pakalpojumu tarifi tādejādi pērn tika samazināti vidēji par 5,5%.

- Diezin vai kāds to pamanīja...

- Jā, tāds fenomens ir. Mēs esam uzņēmums, kas apkalpo lielāko klientu skaitu Latvijā, mums viņu ir vairāk nekā 800 000. Kaut arī cenšamies intensīvi un plaši komunicēt, pilnīgi visus sasniegt ir grūti.

Attiecībā uz tarifu arī šogad mums ir laba ziņa. Lai arī ir inflācija, darba algu pieaugums, materiālu sadārdzinājums, elektroenerģijas patēriņa samazinājums, ST tarifi 2021. gadā paliks nemainīgi. Tas mums finansiāli nebija viegls lēmums. Tomēr Latvijā patlaban nav tāds labklājības līmenis, lai mēs varētu no klientiem prasīt tik, cik būtu nepieciešams stabilai tīkla attīstībai ilgtermiņā.

- ST darbībā šogad ieviesti vairāki jaunumi, kas šajos apstākļos, kad pieaug resursu cenas, varētu tikt nosaukti par neparastiem. Ne reizi vien, dodoties pie zemniekiem, jo īpaši nomaļākās vietās, esam dzirdējuši, cik dārgi ir pievilkt elektrību saimniecībām, palielināt jaudas utt. Kādi ir jaunumi šajā jomā?

- “Sadales tīklam” ir daudz jaunumu, lai klienti ar mūsu pakalpojumiem kļūtu aizvien apmierinātāki. Lielākās izmaiņas stājušās spēkā šā gada 1. jūlijā, tās attiecas uz jauniem un jau esošiem pieslēgumiem. Izmaiņu būtība orientēta uz to, lai pieslēgumi kļūtu lētāki, lai klienti pieslēgumu varētu iegūt pēc iespējas ātrākā laikā un pats process būtu pēc iespējas vienkāršāks. Tie ir trīs lieli vaļi, kas jau tagad atnesuši pozitīvu rezultātu.

Jaunu pieslēgumu ierīkošanas process ir kļuvis daudz vienkāršāks. Visiem pieslēgumiem, kuru spriegums nepārsniedz 400 voltus (V), atļautā slodze nepārsniedz 100 ampērus (A) un attālums līdz 0,4 kilovoltu (kV) līnijai ir līdz 50 metriem, ir vienkāršots aprēķins – vienam ampēram ir noteikta cena, klients aprēķina, cik ampērus vajag, un par tiem samaksā. Būtiskākais, ka klients viņam nepieciešamo ampēru daudzumu uzreiz var noskaidrot mūsu tīmekļa vietnē www.sadalestikls.lv – tur atrodama digitālā karte (jauna pieslēguma maksas karte), kurā ievadot konkrētā īpašuma adresi vai kadastra numuru, nepieciešamo slodzi un fāžu skaitu, sistēma pati noteiks, vai īpašums atrodas ampērmaksas zonā un aprēķinās pieslēguma ierīkošanas izmaksas.

Kādreiz jaunu pieslēgumu ierīkošana izmaksāja 2–3 tūkstošus eiro. Tagad spēkā esošā maksa par viena ampēra izbūvi ir 77, 29 eiro. Būtiski, ka ST 50% no izbūves izmaksām līdzfinansē. Attiecīgi, ja klienta īpašums atrodas ampērmaksas zonā un viņam nepieciešams, piemēram, 1 fāzes un 32 ampēru pieslēgums, tā izbūves izmaksas viņam būs ap 1300 eiro. Arī viss ierīkošanas process tagad ir daudz vienkāršāks. Kādreiz tas bija jūtami laikietilpīgāks un sarežģītāks.

Ja nepieciešams palielināt jaudu ražošanas kapacitātes audzēšanai, esoša vai jauniegūta īpašuma nodrošināšanā ar jaudu, tad to šobrīd var paveikt ātri, ērti un izdevīgi.

Ir arī laba ziņa par pieslēgumiem virs 100 ampēriem – ja klients šādu pieslēgumu izmanto efektīvi, mēs caur ST ikmēneša tarifu dodam atlaidi, tādejādi klientam piecu gadu laikā ir iespēja atgūt sākotnējās investīcijas.

- Ko nozīmē – efektīvi izmantot?

- Tas nozīmē, ka pie konkrēta pieslēguma ir samērā precīzi jāpatērē izvēlētajiem parametriem atbilstošas kilovatstundas (kWh) mēnesī. Mūsu tīmekļa vietnē ir labs atbalsta rīks – izmaksu atgūšanas kalkulators, ar kura palīdzību ikviens var aprēķināt, cik  kWh mēnesī pie konkrētā pieslēguma jāpatērē, lai sasniegtu efektivitātes kritēriju. Ja nepieciešams izbūvēt 200 ampērus, es attiecīgu lielumu ievadu kalkulatorā un tas man pasaka, ka turpmāk man jāpatērē tik un tik kWh, un tad es savu pieslēguma maksu varēšu atgūt 100% caur ikmēneša rēķiniem.

Būtiski, ka arī pieslēgumi virs 100 ampēriem no 1. jūlija kļuvuši lētāki. Līdz šim šiem pieslēgumiem tika piemērotas papildu izmaksas – ST iepiekšējos gados investētie līdzekļi elektrotīklu perspektīvā, ar domu, ka kādreiz klientiem tas būs vajadzīgs. Kad klientam vajadzēja pieslēgumu, šīs izmaksas tika papildus aprēķinātas. No 1. jūlija šādas izmaksas vairs nepiestādām, tikai faktiskās izmaksas. Līdz ar to visi lielie pieslēgumi virs 100 ampēriem, ir izbūvējamii lētāk. Klientiem stāstu, ka tagad ir iespējams īstenot visas ieceres, kas iepriekš bija atliktas lielās pieslēguma maksas dēļ. 

Vēl svarīgi, ka ar 1. jūlija izmaiņām panācām būtisku progresu patēriņa veicināšanā. Latvijā elektrotīkls ir izbūvēts ar ļoti lielu kapacitāti, tas mums izveidots vēsturiski, padomju laikos, kad Latvijā bija lielas un jaudīgas rūpnīcas un lielāks  elektroenerģijas patēriņš. Mūsu mērķis ir panākt, ka kopējā elektrotīkla noslodze pakāpeniski, gadu no gada, palielinās. Jo vairāk klienti tērēs enerģiju, jo proporcionāli mazāks būs sadales tarifs. Ir būtiski, lai pieslēgumus izmantotu arvien lielāks klientu skaits, tāpat būtiski kāpināt patērētās kWh, tad tarifs katram klientam izmaksās lētāk.

No 1. jūlija ir atvieglots arī pieslēguma atjaunošanas process. Elektrotīkli ir izbūvēti ar lielu rezervi, un ja klients iniciē pieslēguma atjaunošanu vietā, kur tīkls uzreiz ir konkrētajam pieslēgumam tehniski atbilstošs, tad tas tiek izdarīts par izmaksām, kas nav lielākas par 24 mēnešu tarifu. Tas nozīmē, ja 1 fāzes 16 ampēru pieslēguma fiksētā komponente ir 1,50 eiro, tad 1,50x24 ir 36 eiro, tātad – pieslēgumu var atjaunot par 36 eiro. Līdz šim šādi pieslēgumi, kur bija izbūvēti visi tīkla elementi, izgāja caur pieslēguma procesu. Tas bija laikietikpīgāk un bieži vien arī dārgāk. Tagad, ja ir visi tīkla elementi, mēs klientam varam atbildēt dienas laikā un nosūtīt rēķinu, pēc kura apmaksas klients var atsākt lietot elektroenerģiju.

Mēs ļoti jūtam kovidlaika tendenci – daudz tiek pirkti lauku īpašumi, arī lauksaimnieki paplašina savu biznesu. Likumsakarīgi – pieaug jaunu pieslēgumu skaits. Cilvēki atgriežas vietās, kur kādreiz ir bijuši elektroenerģijas pieslēgumi un ST nebija paspējis demontēt neizmantotās elektrolīnijas. Īsā, vienkāršā procesā mēs varam atjaunot pakalpojumu.

- Kā rīkoties tajās vietās, kur ST ir paguvis demontēt elektrolīnijas?

- Tādā gadījumā jāveido jauns pieslēgums. Jāuzsver, ka līnijas demontējam tikai tajās vietās, kur daudzu gadu garumā nav bijis neviena lietotāja un nav bijusi arī interese. Pamatā tie ir neapdzīvoti lauku apvidi, - tad redzam, ka līnijas te uzturēt mums veido nepamatotas izmaksas un tās demontējam. Šādi reģioni Latvijā ir, bet uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Šī nav raksturīga tendece, pēdējā laikā - tieši pretēji iepriekšējo gadu tendencēm, kad lauku reģioni kļuva aizvien mazapdzīvotāki, par tiem atkal interesējas un apdzīvo. Daudzas ģimenes izlemj par īpašuma iegādi laukos, redzam, ka zemnieki paplašina biznesu. Esam novērojuši, ka no jūlija līdz pat oktobrim jaunu pieslēgumu pieaugums ir būtiski lielāks, savukārt  pieslēguma atjaunošanas process pāris mēnešos ir bijis vairāk nekā 3  tūkstoši. Šis ir ievērojams skaits. Esmu priecīga, ka darbs, pie kā ST komanda divus gadus strādāja, ir guvis tik labu rezultātu salīdzinoši īsā laikā.

Lauksaimniekiem gribu atgādināt, ka viņiem ir pieejams ST sezonālais piedāvājums. Ko tas nozīmē? Piemēram, graudu kaltes no 12 mēnešiem gadā strādā apmēram 3 mēnešus, tātad – pieslēgums tam nepieciešams tikai 3 mēnešus. Sezonālais pieslēgums radīts lauksaimnieku atbalstam, tātad – visiem pieslēgumiem virs 100 ampēriem ar sezonālu raksturu reizi gadā ir iespējams jaudu samazināt līdz minimālam slieksnim. Tas nozīmē, ka 3 mēnešus klients darbina iekārtas ar tam nepieciešamo jaudu, bet pārējos 9 mēnešus  maksā minimālu tarifu par minimāliem ampēriem. ST, sākoties aktīvajai 3 mēnešu sezonai, atjauno pieslēgumu līdz tam līmenim, kāds nepieciešams sezonas laikā. Klienti par šo piedāvājumu ir priecīgi, šogad daudzi jau to ir izmantojuši, tomēr līdz mums nonāk informācija, ka ne visi par šo iespēju zina.

Uzsvēršu, ka šis piedāvājums ir radīts precīzi mērķētai klientu grupai.

- Tātad – lielajiem patērētājiem, kooperatīviem un zemnieku saimniecībām, kur ir kaltes. Vai ir kādas atlaides citiem sezonas darbu veicējiem, piemēram, tūrisma mītnēm, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas sezonā no maija līdz vēlākais septembrim?

- Arī viesnīcas un tūrisma mītnes izmanto šo pašu piedāvājumu, vienīgi jāpatur prātā, ka šis piedāvājums sākas no 100 ampēriem. Skatoties uz klientu pieslēgumiem kopumā, infrastruktūra mums ir jāuztur 12 mēnešus gadā un tam ir nepieciešami līdzekļi. Tāpēc konkrētais piedāvājums ir pieejams vien noteiktai grupai – biznesa klientiem, kuri sezonā patērē lielu elektroenerģijas apjomu un attiecīgi arī rēķins kopsummā ir liels.

Piedāvājumu izmanto arī viesmīlības nozare, pašvaldības, skolas, peldbaseini, kalnu slēpošanas trases. To var izmantot diezgan plašs klientu loks, kas strādā sezonāli, izmantojot salīdzinoši lielas jaudas 3 mēnešus.

Gribu uzsvērt, ka visi mūsu pakalpojumi ir pieejami e-vidē, klientu portālā (e-st.lv), līdz ar to jebkurā laikā no jebkuras vietas ar interneta pieslēgumu. Tur var saņemt pakalpojumus, sākot no pieteikuma aizpildīšanas līdz pat līguma parakstīšanai. Saprotams, ka ne visi strādā digitālajā vidē, tomēr redzam, ka darbam e-vidē klienti pamatā ir gatavi – statistika liecina, ka 96% gadījumu mūsu klienti visu procesu veic digitālā pašapkalpošanās vidē. Ir mazs skaits klientu, kas mums raksta iesniegumus papīra formā, tādos gadījumos pieprasījuma apstrādes process diemžēl ir lēnāks, tādēļ vienmēr atgādinām, ka process būs ātrāks, ja klients izmantos digitālo vidi.

Atgādināšu par vēl dažām kartēm mūsu tīmekļa vietnē, kas pieejamas klientiem lietošanai. Viena no kartēm ir par plānotajiem un neplānotajiem atslēgumiem, kur klients var iegūt precīzu informāciju, kas konkrētajā vietā ir noticis – avārija vai plānoti elektrotīkla darbi – un noskaidrot prognozēto elektroapgādes atjaunošanas laiku. Par plānotajiem atslēgumiem mēs klientu informējam 10 dienas iepriekš un dienu iepriekš par to vēlreiz atgādinām. Plānotie atslēgumi notiek, lai veiktu remontdarbus, kas būtiski uzlabos klientu elektroapgādi.

Kad notiek masveida bojājumi, piemēram, lielu vētru dēļ, gadās, ka klienti nevar uzreiz sazvanīt mūsu klientu centru. Diemžēl masveida bojājumu situācijās tā ir realitāte. Iedomājieties apstākļus, kad elektrība vienlaicīgi pazūd 10 000 klientiem, - lai cik daudz operatoru mums nebūtu, mēs tūlītēji nevarēsim atbildēt uz pilnīgi visiem zvaniem. Turklāt ātrāk situāciju ļaus noskaidrot nevis zvans mūsu operatoriem, bet ieskats mūsu digitālajā kartē, kur redzama situācija elektrotīklā. Ir jāpaņem viedtālruni (pirms gaidāmām vētrām to noteikti ir vērts laikus uzlādēt), jādodas uz ST mājaslapu, jāatver atslēgumu karte, jāievada sava adrese un uzreiz varēs redzēt, vai atslēgums tajā ir plānots vai neplānots, kā arī cik ilgā laikā ir plānots atjaunot elektroapgādi.

Vēl viena būtiska vēsts zemniekiem, jo īpaši tiem, kuriem ir daudz īpašumu dažādās vietās – lai pasargātu klientus no neplānotiem atslēgumiem, stiprāka vēja dēļ lūstošiem kokiem un koku zariem, mēs regulāri tīrām elektrolīniju trases. Tas notiek atbilstoši Aizsargjoslu likumam. Par šiem darbiem vienmēr cenšamies klientus informēt – jānorāda, ka operatīvo informāciju varam nosūtīt tikai tiem klientiem, kas mūsu portālā e-st.lv ir reģistrējuši vai atjaunojuši savu kontaktinformāciju (e-pastu vai telefona nr.). Bez e-pastiem un īsziņām informāciju par trašu tīrīšanas darbiem var iegūt  arī digitālajā kartē www.sadalestikls.lv. Tur klients var ievadīt savu adresi un redzēt visus tajā ieplānotos darbus.

- Vai klientam ir tiesības iebilst pret ST trašu tīrīšanas plāniem viņa īpašumā, ja viņš nevēlas, lai, piemēram, tiktu izkropļots viņa ābeļdārzs vai mežs?

- Klients var iebilst. Uzreiz teikšu, ka ar lielu pietāti izturamies pret dižkokiem un augļudārziem, bet, ja, piemēram, ābele aug tieši zem elektrolīnijas un zari tai pat izauguši cauri, tad, lai cik žēl nebūtu, zari ir jāapgriež. Citādi pie nākamā stiprā vēja tie, visticamāk, radīs elektroapgādes traucējumus ne tikai pašam iebilžu autoram, bet arī vēl daudziem citiem apkaimes klientiem.

Klients var neļaut mums zāģēt, bet tad klientam pašam savā īpašumā ir jānodrošina bīstamo zaru apzāģēšana. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad klients iebilst un mēs nezāģējam, bet tad pēc kāda laika šis klients pie mums vēršas ar sūdzībām par regulāriem elektroenerģijas pārrāvumiem, ko rada nenoņemtie koku zari.

Klientiem, kuri stāda dārzus vai veic savu teritoriju apzaļumošanu, ieteiktu un ļoti aicinātu nestādīt kokus zem elektrolīnijām un elektrolīniju aizsargjoslās, jo īpaši lielus kokus – ozolus, liepas. Lūgums arī zem elektrolīnijām nebūvēt siltumnīcas, šķūnīšus – tas nav droši, jo līnijā tomēr ir liels spriegums.

Mēs ar cieņu izturamies pret privātīpašumiem un instruējam savus darbuzņēmējus darbus paveikt ar lielu rūpību un atbildību. Digitālajā kartē redzams, kas darbus veic, un, ja klientam ir iebildumi par darbu kvalitāti, lūgums mūs par to informēt. Ja nesaņemsim atgriezenisko saiti no klientiem, savus procesus un pakalpojumus nespēsim uzlabot.

Katru gadu strādājam pie sniegto pakalpojumu uzlabošanas, nodrošinām arī jaunus, ērtus pašapkalpošanās rīkus. Šogad ieviesām arī virtuālo asistentu Valtu – viņš klientiem mūsu tīmekļa vietnē ir pieejams 24/7, lai atbildētu uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Ar katru dienu to jautājumu klāsts, uz kuriem Valts prot sniegt atbildes, papildinās. Priecājamies, ka šie mūsu darbi arī atmaksājas – gadu no gada pētām klientu apmierinātības līmeni un pērn sasniedzām augstāko līmenī, kāds ir bijis.

- Un tad sociālajos tīklos tiek publicēts video, kur redzams kāds vīrs, kurš dusmīgi zāģē nost ST no jauna ieraktus elektrības stabus, jo tie ierakti pļavā, traucējot zemes apsaimniekošanu. Kā jūs to varat komentēt?

- Jā, šis gadījums medijos plaši izskanēja, tomēr, kā tas nereti šādās situācijās notiek –emocionālais fons ņēma virsroku pār faktiem. Tas, kas diemžēl neizskanēja pietiekami plaši, ir fakts, ka klients aiz savas pārliecības zāģēja balstus ne uz viņam piederoša īpašuma, kaut pašam likās, ka tas ir viņa īpašums. Patiesībā šie balsti saskaņā ar kadastra informāciju atradās uz Latvijas Valsts ceļu īpašumā esošās zemes. ST šeit faktiski trāpījās pa vidu situācijā, kur bija nesaprašanās par zemes piederības robežām. Attiecīgi pēc notikuma aicinājām konkrēto gadījumu par zemes piederības robežām risināt starp abu zemes gabalu īpašniekiem.

- Vai ir plānots elektrolīnijas, tā teikt, ierakt zemē un likvidēt elektrības stabus, kas ne tikai traucē zemniekiem, bet, būsim atklāti – daudzviet arī bojā ainavu?

- Aprakt visus vadus zem zemes jeb nodrošināt visas elektrolīnijas kabeļu izpildījumā – tās ir ļoti lielas investīcijas. Mēs šādu scenāriju esam vērtējuši un veikuši aprēķinus: ja mēs to darītu, tas novestu pie ievērojama tarifu pieauguma, tāpēc mēģinām sabalansēt visas intereses. Vietās, kur ir vidējā sprieguma līnijas, kas nodrošina elektroenerģiju pilsētām, kur ir daudz kritiski svarīgo objektu (piemēram, slimnīcas, skolas u.c.), tur, jā, mēs elektroenerģijas padevi kabelizējam. Kabeļos esam pārbūvējuši arī noteiktu daļu gaisvadu ārpus pilsētām. Jāatceras, ka ST elektrotīkls kopgarumā ir gandrīz 93 000 kilometri. Kabelizācijas process notiek, bet teikt, ka pēc 20 vai 50 gadiem mēs neredzēsim Latvijā elektrotīklu gaisvadu izpildījumā – nē, par tādu stratēģiju neesam izšķīrušies. Sabiedrībai ir svarīga pakalpojuma kvalitāte, taču par pieejamu cenu. Mums ir sabalansēta attīstības stratēģija pakalpojuma uzlabošanai par konkurētspējīgu tarifu. Mēs ļoti labi apzināmies, ka šis tarifs ir cieši saistīts ar mūsu klientu konkurētspēju.

Tomēr, ja klienta biznesa attīstībai būtiski traucē mūsu elektrolīnijas, klients var iniciēt līnijas pārvietošanu vai kabelizāciju. Klientam tad pašam par savu naudu būs jāsagatavo projekts un arī kabelizācija notiks par klienta naudu. Ir klienti, kas par šādu soli izšķiras – dažkārt ir izdevīgāk ieguldīt 20 000 eiro kabelizācijā un pilnvērtīgāk apsaimniekot savu zemi nekā pirkt nepieciešamo zemi citā vietā par augstāku cenu.

- Elektrība kļuvusi ļoti dārga un aizvien vairāk gan saimnieki, gan mājsaimniecības domā ne tikai par iespējām taupīt, bet arī par iespējam nodrošināt sevi ar lētāku enerģiju, piemēram, uzstādot saules paneļus. Cik tas ir vienkārši izdarāms, kādi ir ST ieteikumi?

- Arī šai jomā ir jaunumi. Elektrības pašražošana kļūst aizvien aktuālāka, katru gadu mikroģeneratoru pieslēgumu skaits strauji aug. Pagaidām mēs gan vēl atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas.

Mikroģenerators ir elektroenerģijas ražošanas iekārta un ar to saistītās aizsardzības un pārveidotājiekārtas (mikroģeneratora invertors) elektroenerģijas ražošanai ar darba strāvu līdz 16 A fāzē (3.7 kW vienfāzes vai 11.1 kW trīsfāžu pieslēgumam). Mikroģenerāciju var veikt, piemēram, parametriem atbilstoši saules paneļi vai vēja ģeneratori, tomēr absolūti populārākās mikroģenerācijas iekārtas ir tieši saules paneļi. Mikroģenerators ir domāts elektrības ražošanai pašpatēriņam, tādēļ šādas iekārtas uzstādīšana pārsvarā ir aktuāla mājsaimniecībām. Mēs zinām, ka Latvijā ir daudz tirgotāju, kas piedāvā gan saules paneļus, gan to uzstādīšanu, tāpēc klientiem, kas lēmuši par labu elektrības pašražošanai, rekomendējam salīdzināt vairākus sadarbības partnerus, vērtēt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa nosacījumus.

Kas attiecas uz ST, tad arī mikroģeneratora pieslēgšanas process no 1. jūlija ir ievērojami vienkāršots. Kādreiz mikroģeneratoru pieslēgšanai bija nepieciešama Ekonomikas ministrijas (EM) atļauja, tagad klientiem, kas vēlas uzstādīt mikroģeneratorus pašpatēriņam, EM atļauja vairs nav nepieciešama. Lai mikroģeneratoru pieslēgtu, klientam mūsu klientu apkalpošanas portālā e-st.lv jāvēršas ar pieteikumu,  pēc tā izskatīšanas mēs viņam nosūtīsim standartizētos noteikumus, kur aprakstīts, kas jāizpilda. Kad tas izdarīts un ražošanas iekārtas, piemēram, saules paneļi, uzstādīti, klients aizpilda apliecinājumu un mēs viņam izsniedzam ražošanas atļauju.

Mēs zinām, ka klientu iekārtas pārsvarā elektroenerģiju saražo atbilstošos laikapstākļos (saulainā vai, piemēram, vējainā laikā), taču patēriņš ne vienmēr atbilst  saražotās elektrības apjomam – tas var būt mazāks. Tāpēc mēs dodam atļauju neiztērēto elektroenerģiju klientam nodot kopējā tīklā, lai viņš to varētu izmantot tad, kad būs vajadzība. Proti, visu, ko klients pats nav patērējis un ir "atdevis" ST, mēs uzkrājam un brīdī, kad klientam elektroenerģijas pietrūkst, "atdodam" viņam atpakaļ. To sauc par NETO sistēmu un atbilstoši tās nosacījumiem klientam par šo elektroenerģiju nav jāmaksā OIK (obligātā iepirkuma komponente) mainīgā daļa. Tas notiek viena gada bilancē. Attiecīgi, ja, piemēram,  vasaras mēnesī klients saražo 400 kWh, bet patērē tikai 200 kWh , tad neiztērētās kWh ST atdos atpakaļ, kad klientam tās būs nepieciešamas, piemēram, ziemas mēnešos, kuros parasti iekārtas saražo mazāk nekā klients patērē. Līdz ar to, uzstādot mikroģeneratoru, mājsaimniecības var ietaupīt uz elektrības cenu un OIK mainīgās daļas komponenti. Protams, šis ietaupījums būs jūtams ilgtermiņā.

NETO sistēma pašlaik nav pieejama juridiskajām personām, bet EM strādā pie jauniem tiesību aktu grozījumiem, un paredzu, ka varbūt  jau nākamajā gadā varēsim ieviest līdzīgu mehānismu juridiskajām personām. Tas nozīmē, ka brīdī, kad uzņēmējam pašam nevajadzēs saražoto enerģiju, to varēs pārdot elektroenerģijas tirgotājiem, un brīdī, kad to vajadzēs, to varēs nopirkt.

- Kā ir ar zemnieku saimniecībām, kas ir juridiska persona, bet dažkārt saimniecība darbojas vienoti ar mājsaimniecību? Turklāt aizvien vairāk saimnieku, piemēram, fermu elektroenerģijas apgādei izvēlas saules paneļus?

- Šobrīd uz zemnieku saimniecībām NETO sistēma neattiecas, taču pastāv iespēja vienoties ar elektroenerģijas tirgotājiem par elektroenerģijas cenām gan saražotajai, gan patērētajai elektroenerģijai. Tātad juridiskai personai ir iespēja vienoties ar elektroenerģijas tirgotāju ne tikai par cenu, par kādu viņš pirks kWh, bet arī, par cik viņš pārdos kWh. Primārajam mērķim gan būtu jābūt elektroenerģiju ražot savam patēriņam.

Mums ir labi attīstīts elektroenerģijas tirgus, un elektroenerģijas tirgotāji pārsvarā arī piedāvā iegādāties saules paneļus. Brīdī, kad notiek saules paneļu iegāde, ir svarīgi pie elektroenerģijas tirgotāja saprast, kā klients pēc iespējas vairāk var iegūt no saules paneļiem. Zinu labus piemērus, kur klients uzstādījis saules paneļus un visu saražoto arī pats patērē, un brīdī, kad veidojas pārpalikums, pārdod elektroenerģiju tirgotājam.

EM kā politikas veidotājs strādā pie tiesību aktu izmaiņām, lai papildu atbalsts būtu arī juridiskām personām. Tiek strādāts pie OIK komponentes aprēķina izmaiņām, - kā zināms, tā rēķinos veido samērā lielu daļu. Loģiski, ja klients piedalās elektroenerģijas ražošanā, tad šī OIK daļa viņam samazinās. Prognozēju, ka jau pārskatāmā nākotnē šāds atbalsts būs arī juridiskām personām.

Skatoties uz šī brīža elektroenerģijas cenām un nākamā gada prognozēm, jebkura uzņēmēja saprātīgs lēmums ir ieguldīt elektroenerģijas pašražošanā, jo šādas investīcijas atmaksājas ne vairs 10 līdz 15 gadu laikā, bet ātrāk. Mēs esam veikuši aprēķinus savam elektroenerģijas tehnoloģiskajam patēriņam un secinājuši, ka arī mums ir izdevīgi ieguldīt saules paneļu uzstādīšanā sava patēriņa nodrošināšanai. Elektroenerģijas cena ir pieaugusi teju trīskārt gada laikā, tas nozīmē, ka visi investīciju projekti atmaksāsies krietni ātrāk.

- Ievērojami pieaugot to klientu daļai, kam rēķinos pazudīs OIK mainīgā daļa, vai pastāv risks, ka kādam tā būs tomēr jānosedz un tie būs klienti, kam nav savu saules paneļu?

- Kopumā OIK gadu no gada samazinās, jo atbalsts lielajām stacijām pamazām izbeidzas. Tāpēc nedomāju, ka slogs pārliksies uz citiem patērētājiem, vienlaikus tiem, kas neuzsāks elektroenerģijas pašražošanu, tas tik strauji nesamazināsies. EM kā politikas veidotājs redz – lai stimulētu pašražošanu, OIK mainīgās daļas maksājuma atcelšana varētu būtu motivējoša lēmuma pieņemšanai par mikroģeneratoru uzstādīšanu, lai ātrāk atmaksātos investīcijas.

Iveta Tomsone,

LLKC Apgāda vadītāja