Precīzās tehnoloģijas jēru nobarošanā

Lauka diena par precīzo tehnoloģiju izmantošanu intensīvā jēru nobarošanā attālināti notika 17. jūnijā. Demonstrējumu “Mežokos”, Kuldīgas novadā, ierīkoja LLKC sadarbībā ar SIA “Texel.lv”, Latvijas Aitu audzētāju asociāciju un Agroresursu un ekonomikas institūtu. Tas sākts 2020. gada novembrī un turpināsies 27 mēnešus, lai vairākos atkārtojumos gūtu rezultātus un izdarītu secinājumus par izvēlēto tēmu.

Pasākuma laikā bija iespēja uzzināt par demonstrējuma ierīkošanu, tā gaitu un pirmajiem rezultātiem jēru nobarošanā, un patīkami, ka lauka dienai pieslēdzās interesenti no visiem Latvijas reģioniem, un 58 % no viņiem bija tieši ar aitkopību  saistīti ļaudis (par to liecināja sākumā veiktā aptauja). Tas arī palīdzēja diskusiju sadaļā rast izsmeļošas atbildes uz daudziem profesionāli uzdotiem jautājumiem.

SIA “Texel.lv”

* Atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagasta “Mežokos”;

* Zeme 10 ha, nomāta, bet saviem spēkiem uzcelta novietne;

* Apsaimniekošanā patlaban 324 aitu ganāmpulks, tajā skaitā 102 aitu mātes;

* Jēru ieguve notiek visu gadu, starpatnešanās intervāls vidēji 235 dienas;

* Vidējā auglība: vienā atnešanās reizē 1,52 jēri;

* Jēru saglabāšana līdz atšķiršanai ap 90 %;

* Jērus atšķir 60 dienu vecumā;

* Spēkbarības izdale jēriem: izmanto ēdināšanas iekārtas ar regulējamu plūsmu;

* Aitu mātes zīdīšanas laikā ar jēriem uzturas novietnē;

* Ganību sistēma veidota grūsnajām un lecināmajām aitām;

* Ganību botāniskais sastāvs: 70 % stiebrzāles, 30 % tauriņzieži, ražība 6,5 t no ha;

* Aploki: porcijveida, aprīkoti ar elektrisko ganu, vienā aplokā gana 3–4 dienas.

Apgūt praktiskās lietas lopkopībā

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja ANITA SILIŅA,  iepazīstinot ar vienu no šā gada 16 demonstrējumiem, uzsvēra, ka demonstrējumu darba prakse ir svarīga, lai ilgtspējīgi un praktiski – visiem lauksaimniekiem saprotami –, dotu iespēju mācīties, iepazīstot, novērtējot, parādot un apgūstot praktiskas lietas lopkopībā, tādējādi arī veicinot sadarbību starp lauksaimniekiem, zinātniekiem, nozares speciālistiem un lauksaimnieku organizācijām.

Šim demonstrējumam bija svarīgi atrast piemērotu saimniecību, kurā ir atbilstošs dzīvnieku skaits, vajadzīgās iekārtas un saimnieks, kas dalās ar savu pieredzi, tajā skaitā arī neveiksmes, ja tādas rodas.

Precīzo tehnoloģiju izmantošana lopkopībā kļūst arvien aktuālāka, jo, dzīvnieku nobarošanā izmantojot speciāli paredzētas iekārtas (tajā skaitā spēkbarības izdalei), automātus jeb stacijas, vai arī miksēto barību uz barības galda, ganāmpulka apsaimniekošana kļūs efektīvāka un ražīgāka. Par to jādomā, jo pieprasījums tirgū pēc kvalitatīvas jēra gaļas aug. Šajā pētījumā lielākoties izmantotas Tekselas šķirnes aitas (vai krustojumi ar Tekselas vaislas teķi), kas ir lielas, ar labām gaļas īpašībām, augstu vilnas produktivitāti un kvalitāti, no tām var iegūt samērā augstu kautiznākumu – līdz 60 %. Eiropas valstu pieredze liecina, ka gaļas šķirņu jērus izdevīgi nobarot novietnēs ar kombinēto spēkbarības maisījumu un rupjās lopbarības piedevu, un modernajās novietnēs tam izmanto barības maisītājus-izdalītājus.

Demonstrējuma mērķis ir noteikt efektīvāko metodi, intensīvā jēru ēdināšanā pielietojot ad libitum un porciju veida nobarošanu, un nosakot to efektivitāti. Tāpēc tika izveidotas divas jēru grupas, katrā pa vismaz 30 dzīvniekiem.

* Pirmās grupas jēri tiek baroti no barības izdales automāta, kur barība tiek padota pašplūsmā (TR-5 ir ērts nesen atšķirtu dzīvnieku ēdināšanai, sausā barība vienkārši padodama, manuāla uzpildīšana no 120 litru tvertnes, uzlabo barības patēriņu un samazina barības atlikumus; “nekustīgā” barotava).

* Otrajā grupā uzstādīts barības automāts, kurā barība tiek padota mehāniski, un dzīvniekam nav tiešas saskares ar iebērtās barības apjomu (TR-27 tilpums ir 80–90 litri, paredzēts dzīvniekiem ar dzīvmasu no 20 kg, 360^o dozēšanas mehānisms nodrošina brīvu uzpildi un pielāgots atbilstoši ēšanas ātrumam; “kustīgā” barotava). Te barība iebirst tikai tad, kad kāds jērs pakustina barotavu.

Jāpiebilst, ka šo barības iekārtu cenas tirgū ir attiecīgi ap 120 un 250 eiro.

Jēru nobarošana ar automātiem tiek sākta pēc 60. dienas, atšķirot no mātes. Katram jēram tiek nodrošināta aptuveni 1 m² patība novietnē, laba ūdensapgāde, kvalitatīvs skābsiens un visā demonstrējuma laikā plānoti 4 atkārtojumi. Pirmajā atkārtojumā veiktas lopbarības analīzes, secinot, ka tai – tauriņziežu un stiebrzāļu skābsienam – ir ļoti laba sausnas sagremojamība (68,7 %) un augsts proteīna līmenis (14,43 %). Granulētajā barībā izmantoti mieži, lucerna, kviešu klijas, cukurbiešu graizījumi, saulespuķu spraukumi, rapša rauši, melase un minerālvielas ar kopējo enerģētisko vērtību 11,9 MJ un kopproteīnu 19 %. Kopumā tika nodrošināts dzīvnieku nobarošanai nepieciešamais barības vielu daudzums, kas palīdzēja sasniegt aptuveni 300 gramu dzīvmasas pieaugumu diennaktī. Plašāk rezultāti, vērtējot pirmo atkārtojumu, redzami tabulā.

Apskatīta arī jēru dzīvmasas dinamika diennaktī līdz 100. dzīves dienai un pēc tam (pa dzimumiem un šķirnēm), jēru realizācijas rādītāji no 96. līdz 130. dienai (visvairāk realizēti no 106. līdz 120. dienai), spēkbarības izlietojums un izmaksas nobarošanas laikā (ar šiem datiem varat iepazīties prezentācijās pie materiāla LLKC mājaslapā sadaļā Demonstrējumi lopkopībā).

Pirmajā atkārtojumā nav novērotas būtiskas atšķirības jēru nobarošanas izmaksās un efektivitātē starp abām grupām (barības kopējais patēriņš un tās izmaksas). Tomēr gan vidējais dzīvmasas pieaugums (+20 g), gan vidējais liemeņa svars, gan realizācijas pieaugums par pāris procentpunktiem ir augstāks RT-27 grupā, un ilgtermiņā tas var būt būtiski. Demonstrējuma turpinājumā tam tiks gūts vai nu apstiprinājums vai pretēja informācija. Aprēķini rāda, ka vislielākās izmaksas mainīgo izmaksu sadaļā sastāda spēkbarība (42 %) un darbaspēka izmaksas (29 %).

Plašas zināšanas aitu audzēšanā

SIA “Texel.lv” valdes loceklis KRISTAPS MELBĀRDIS dalījās savā pieredzē par intensīvo aitu ēdināšanas sistēmu (pamatinformāciju par saimniecību skat. vizītkartē), kā arī par problēmām un kļūdām, nobarojot jērus. Viņš uzsvēra, ka šis process ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu produkcijas piegādes visu gadu – galvenokārt eksportam. Rūpīgi jāseko jēru piedzimšanas svaram, jo gadās, ka pat divi brālīši piedzimst atšķirīgi – viens ar 1 kg svaru, otrs 3,5 kg, bet atšķiršanas laikā no mātes un intensīvās nobarošanas sākumā jēriem vajadzētu sasniegt 20 kg. Jāizvērtē konkrētās saimniecības iespējas barības sagatavošanai jēriem, kā arī šķirņu piemērotība. Piemēram, Romanovas šķirnes aitas nav piemērotas intensīvai audzēšanai, bet Tekselas, Sufolkas un Ile de France – ekstensīvai, tādēļ, ka šo šķirņu jēri nobarošanas periodā var sasniegt 600 gramu dzīvmasas pieaugumu diennaktī. Šajā saimniecībā barības sagāde ir visai sarežģīts jautājums, jo tā atrodas piejūras zonā un  kvalitatīvas rupjās lopbarības sagatavošana pietiekamā daudzumā ir izaicinājums. Bet, piedāvājot kvalitatīvu rupjo barību ar labu sagremojamību, spēkbarības patēriņš samazinās aptuveni par 30 %.

Kristaps Melbārdis izsaka savus secinājumus, ka aitu audzētājs ir tāds cilvēks, kurš nevēlas dalīties ar savu kolēģi vai kaimiņu secinājumos par savām neveiksmēm, un tāpēc mums ir grūtāk panākt attīstību. Atzīdams sevi par “pionieri” intensīvajā jēru nobarošanā mūsu aitkopībā, viņš atkārto, ka ir svarīga šķirņu izvēle, kā arī laba barošanas sistēma, ierobežota platība jēriem un pareiza to grupu izveide. Svarīgi, lai jēri ātri iemācītos ēst spēkbarību – graudus vai granulas, kas tiem tiek piedāvāti minētajās barības iekārtās. Būtiski arī, lai “pie viena galda” nonāktu svarā līdzīgi jaunuļi, jo tas, kurš par 10 kg smagāks, var nospiest mazākos. Jāizvairās arī no straujām barības devu maiņām, un barība minētajās iekārtās jānodrošina nepārtraukti. Bet jēru pieradināšana pie piebarošanas ar spēkbarību sākas jau nedēļas vecumā. Jēru attīstība būs labāka, ja ātrāk tos iepazīstinās ar spēkbarību, tā kompensējot proteīna nepietiekamību jēram augot, kas līdz tam iegūts tikai no mātes piena. Ja māte ir ļoti pienīga, mēdz būt grūtības pieradināt jēru pie spēkbarības uzņemšanas, un līdz ar to svara pieaugums atšķirot var samazināties. Tāpēc ideāls risinājums ir granulētā spēkbarība, kas ietver visas nepieciešamās barības vielas. Piedāvājot spēkbarībā pārāk lielu graudu īpatsvaru, šo balansu var izjaukt.

Ja barošanas sākumā aitas nepieņem jērus, ideāls variants ir sasaldēts piens, jo tas nepieciešams, lai jēri iegūtu dabisko imunitāti. Ja tā nav, lietojams jaunpiena aizvietotājs, kas pieejams tirgū, tas jādod jēram vismaz 6 stundu laikā pēc dzimšanas.

Kristaps pastāstīja arī par praksē pieredzētiem gadījumiem, kad jēri saslimst, ja tos tur nepiemērotos apstākļos, ar acidozi, parazītiem (atkarībā no reģiona tie ir dažādi: lenteņi, asinstārpi, klofīdijas), urīnceļu nosprostošanos (galvenokārt vīrišķajiem eksemplāriem), nagu puvi u.c.

Nobeigumā Kristaps piebilda: “Mums vēl ir milzīgs potenciāls aitu audzēšanā, jo ir ļoti liels pieprasījums pēc produkcijas. Taču būtiska problēma ir paaudžu maiņa aitu audzētāju vidū –, kad vecie aiziet, bet jaunie nenāk vietā. Tāpēc tie, kas esam, investējam savas domas un enerģiju tajā, ko vēlamies sasniegt.”

Saimniekošana saistībā ar zinātni

LLU LF Dzīvnieku zinātņu institūta Dr. agr., profesore DAINA KAIRIŠA savu prezentāciju sāka ar atziņu, ka šādi demonstrējumi notiek ciešā saistībā ar zinātni un praktisko pieredzi. Tāpat viņa aktualizēja domu, kas likta šī materiāla virsrakstā: “Precīzās tehnoloģijas – ne greznībai, bet izdzīvošanai!” Ražot kļūst dārgāk, jo sadārdzinās viss, un lopkopībā strādājošajiem jāprot atrast līdzsvars starp izdevumiem un ieņēmumiem, ņemot talkā mūsdienu tehnoloģijas. Primārais ir dzīvnieku veselība un atražošanas spēja, vai saprātīga iepirkšana nobarošanai, kas visefektīvākā ir 2–4  mēnešu vecuma jēriem.

Profesore D. Kairiša arī ilustrēja ar datiem aitkopības nozari pēdējos gados – no Latvijas lauksaimniecības datu centrā 2017. gadā 106 tūkst. reģistrētajām aitām tas samazinājies līdz 91 tūkst. šī gada sakumā. Bet pieaudzis aitu māšu skaits, kas ir labs rādītājs – šajā periodā no 11,5 līdz 13,8 tūkst. Ir pieaugusi arī to vidējā auglība, kas ir pozitīvi. Manāms arī, ka no aprites aiziet mazās saimniecības, bet turpina attīstīties lielās. Vidēji patlaban Latvijā ir divi vaislas teķi uz 100 aitām, un tas ir pietiekami, lai nodrošinātu ciltsdarbu.

Profesore pastāstīja par citām, ne tikai ēdināšanā izmantotajām, aitu audzēšanas metodēm. Piemēram, datortomogrāfiju un ultrasonogrāfiju, kas Latvijā ir pieejamas, taču tikai daļēji. Kā arī par nobarošanas stacijām, kurās var individuāli apkalpot katru dzīvnieku, izmantojot sasaisti ar datorprogrammu. Tādas bez “Mežokiem” pieejamas vēl divās saimniecībās Latvijā.

Daina Kairiša piebilda arī, ka ne tikai “Mežokos” audzētās šķirnes, bet arī ‘Latvijas tumšgalve’ ir piemērota intensīvai nobarošanai un var būt audzēšanai perspektīva šķirne. Tāpat viņa atzina, ka “Mežokos” izmantotie barības automāti var būt gan noderīgi pētījumiem, bet to ekonomiskums vēl jāpierāda. Strādājot demonstrējumā, iegūtā informācija kļūs arvien interesantāka, jo tiks uzkrāta lielāka datu bāze.

Informācija par demonstrējumu

Demonstrējums ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10 2.1.-20/20/P23. Tēma: “Precīzo tehnoloģiju izmantošana intensīvā jēru nobarošanā” (1. lote).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Dace Millere,  
LLKC apgāds