Vielmaiņas slimību ietekme uz somatisko šūnu skaitu govīm

Piena lopkopībā viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir piena kvalitāte. Mastīts ir tesmeņa iekaisums, un par tā rašanās iemesliem  jārunā par cēloņu kompleksu. Par mastīta cēloni var kļūt katra kļūda dzīvnieku ēdināšanā, aprūpē un slaukšanas procesā. Somatisko šūnu skaits pienā ir viens no veselības rādītājiem slaucamo govju ganāmpulkā. Subklīniski un klīniski mastīti tiek uzskatīti par visdārgāko saslimšanu slaucamo govju ganāmpulkos. Piena ražotājam ir svarīgi saprast, ar kādām izmaksām – gan tiešām, gan netiešām saimniecībā ir jārēķinās subklīnisku un klīnisku mastītu gadījumos. Galvenais ir noteikt, kas ir šie cēloņi, kas ietekmē paaugstinātu somatisko šūnu skaitu un kā situāciju uzlabot.

LLKC 2019. gadā ierīkoja demonstrējumu z/s ,,Spēkoņa” (Daugavpils novada Līksnas pagastā) par paaugstināta somatisko šūnu skaita cēloņiem pienā un to novēršanas iespējām slaucamo govju ganāmpulkā (LAD līguma Nr. LAD160419/P23). Jau divus gadus saimniecībā tika organizēta lauka diena, kurā iepazīstinājām ar demonstrējumā paveikto. Saimniecības īpašnieki stāstīja par saviem  mērķiem un dalījās ar pieredzi. Šogad rit trešais demonstrējuma gads.

Ierīkojot demonstrējumu piena liellopu saimniecībā, tika veidotas divas slaucamo govju grupas: vienā grupā – govis, kurām tranzītperiodā (3 nedēļas pirms atnešanās un 3 nedēļas pēc atnešanās) ir diagnosticēts un ārstēts mastīts, vielmaiņas vai ginekoloģiskas slimības; otrā grupā – govis, kuras tranzītperiodā nav slimojušas ar mastītu, vielmaiņas vai ginekoloģiskām slimībām. Cietstāves periodā pirms atnešanās govīm ar ekspresmetodi tika noteikts urīna pH, ķermeņa kondīcijas vērtējums, pēcatnešanās periodā (10. diena) ar ekspresmetodēm tika noteiktas ketonvielas un glikozes līmenis asinīs.

Saimniecībā, katru gadu palielinoties izslaukumam, šogad pēc atnešanās govīm izteiktāk bija paaugstinātas ketonvielas. Laikus ar eksprestestu palīdzību nosakot izmaiņas un individuāli strādājot ar konkrētām govīm, problēmas tika novērstas un līdz klīniskai saslimšanai nenonāca, bet kādas sekas tam būs, būs redzams, turpinot demonstrējumu. Saimniecībā ir viena slaucamo govju grupa un līdz ar to – vienāda barības deva. Turpmāk būs jārod iespēja veidot pēcatnešanās grupu, lai varētu nodrošināt barības devu atbilstoši fizioloģiskajām vajadzībām. Vienlaikus atrisināsies problēma ar pārbarotajām govīm.

Tradicionāli pierasts ketozes attīstību saistīt tikai ar govju izēdināmo barības devu, taču jautājums jāskata daudz plašāk. Runa ir par enerģijas bilanci, respektīvi, par to, ko govs uzņem ar barību un patērē. Lai varētu pēc iespējas vairāk enerģētiskās vielas uzņemt ar barību, govij ir jānodrošina iespēju piekļūt pie barības galda, un tai jābūt vēlmei ēst. Ketoze govīm rodas, ja tās ar barību nespēj uzņemt tik daudz enerģijas, lai pietiktu piena ražošanai un sevis uzturēšanai. Šī ir klasiska tā sauktā pirmā tipa ketoze, kad govs ir nonākusi nosacītā bada stāvoklī. Pēc atnešanās pirmajā mēnesī govīm ir straujš izslaukuma kāpums un samazināta ēstgriba. Fizioloģiski trūkstošo enerģiju šajā periodā govs iegūst, izmantojot uzkrātos organisma taukus un tos pārvēršot par cukuriem jeb glikozi. Tāpēc govis pēc atnešanās zaudē svaru. Taču tas nedrīkst notikt pārāk strauji, lai pakāpeniski varētu aknās noritēt tauku pārvēršana enerģijā. Ja šis process ir ātrs, tad asinīs, urīnā un pienā strauji palielinās tauku vielmaiņas starpproduktu daudzums  – ketonvielas. Ja liekās ketonvielas govs asinīs uzkrājas par daudz, govij parādās saslimšanas pazīmes. Klīniskā forma izpaužas kā samazināta ēstgriba, govs strauji novājē, samazinās izslaukums, var parādīties grīļīga gaita un nervu darbības traucējumi. Pirmā tipa ketozes gadījumā parasti asinīs ir samazināts arī glikozes daudzums.

Der atcerēties, ka ketoze var būt saistīta ar trekno govju sindromu, kas parasti novērota pārbarotām govīm un saistīta ar ēstgribas zudumu pirms un pēcatnešanās periodā. Šajos gadījumos runā par otrā tipa ketozi. Aknās palielinātā daudzumā uzkrājas tauku maiņas produkti triglicerīdi neatkarīgi no govs barojuma, ja pirmsatnešanās periodā govis nonāk enerģijas deficītā. Otrā tipa ketozes ārstēšana ir problemātiska. Nereti paaugstināts ketonvielu līmenis asinīs vērojams savienojumā ar normālu vai paaugstinātu glikozes līmeni asinīs.
Jāatceras arī, ka ketozes attīstību veicina ketonvielu tieša izēdināšana. Klasisks variants ir skābbarības izbarošana ar palielinātu sviestskābes daudzumu. Govis šādu skābbarību ēd nelabprāt, līdz ar to nonākot arī enerģijas deficītā kā pirmā tipa ketozes gadījumā.
Lai govs pēc iespējas vairāk enerģijas varētu uzņemt ar barību, tai ir jāspēj piekļūt pie barības galda un jābūt vēlmei ēst. Vēl jāatceras, ka govs turpina barību pārstrādāt jeb veic atgremošanu un īpaši veiksmīgi to dara guļot. Tāpēc ketozes problēma ganāmpulkā jāaplūko kopskatā ar govju labturību jeb komfortu. Svarīga ir guļvietu pietiekamība un atbilstība konkrētam govju izmēram, grīdas kvalitāte un spēja pārvietoties, piekļuve barības galdam, dzirdņu atbilstība, svaigs gaiss utt. Jāizvairās no stāvokļiem, kad govij jāpatērē papildu enerģija, lai izdzīvotu. Tādi stāvokļi ir: karstuma stress, cīņa ar slimībām, klibums, sociālā spriedze, govis grupējot un turot paaugstināta blīvuma apstākļos, neizlīdzināts ganāmpulks pēc govju svara un auguma.

Protams, ketoze tiek uzskatīta par slimību, tas nav normāls organisma stāvoklis. Kā jau vairākumam slimību, ketozei ir tā sauktā klīniskā slimības forma, ko var noteikt ar parastām izmeklēšanas metodēm, un subklīniskā slimības forma, kad klīniski nekas nav pamanāms. Taču ir zināms, kas ir ketonvielas. Tās ir: betaoksisviestskābe (BHBA), acetons. Labā ziņa ir tā, ka ir attīstījušās metodes un precizitāte ketonvielu noteikšanā. Ketonvielu līmenis virs 1,1 mmol/l asinīs uzskatāms par slimības subklīnisko formu un, laikus rīkojoties, tiek novērstas klīniskas saslimšanas. To, ka ketoze ir aktuāla govju ganāmpulkos, parāda ganāmpulka atražošanas rādītāji. Pat ļoti labi apsaimniekotos ganāmpulkos šis skaitlis ir aptuveni 10%. Subklīniska slimības izpausme vairākumā ganāmpulku ir no 15 līdz 20%. Protams, subklīniskā slimības forma var pāriet klīniskajā stadijā, taču jāņem vērā arī fakti, ka slimības subklīniskajā gadījumā (BHBA līmenis asinīs 1,1–1,4 mmol/l) pirmajās divās nedēļās pēc atnešanās rada tālākejošas sekas, piemēram:
           1) 3–8 reizes palielinās risks saslimt ar glumenieka dislokāciju;
           2) trīsreiz lielāka iespēja saslimt ar metrītu;
           3) 4–6 reizes palielinās iespēja, ka govij izveidosies klīniska ketozes slimības forma;
           4) lielāka iespēja endometrīta attīstībai četras nedēļas pēc atnešanās;
           5) govis lēnāk atveseļojas no klīniskā mastīta un palielinās somatisko šūnu skaits;

           6) 1,5 reizes palielinās to govju skaits, kurām divus mēnešus pēc atnešanās nav atsākusies normāla olnīcu darbība;
           7) samazināta grūsnības iestāšanās un tās saglabāšana, īpaši pirmajā apsēklošanas reizē.
           8) 1,8 reizes palielinās iespējamība, ka govs tiks likvidēta pirmajās 60 slaukšanas dienās.
Tieši ganāmpulka atražošanas spēja ir rādītājs tam, kas notiek ganāmpulkā. Ketoze nav izņēmums un ir saistīta ar samazinātu atražošanas spēju. Turklāt šī kaitīgā ietekme saglabājas ilgāk, nekā varētu sākumā šķist. Kaitīgā ietekme turpinās vismaz vēl divus mēnešus pēc tam, kad ir konstatēts paaugstināts ketonvielu līmenis organismā. Govīm laikus nenotiek dzemdes involūcija, neatsākas normāls dzimumcikls, un ir traucēta organisma imunitāte.

Ganāmpulkos, kuros ir ieviesta ketozes pārbaudes un ārstēšanas programma, ir iespēja laikus izvairīties no nevajadzīgiem zaudējumiem. Govis pārbauda pirmajās divās nedēļās pēc atnešanās vienu, divas reizes nedēļā. Tas sniedz kopskatu, kāda ir reālā situācija. Ketozes profilakse sākas ganāmpulka vadības līmenī, ietverot spēju govij izmantot barības galdu (pieeja pie tā un barības pieejamība), barības kvalitāti un atbilstību govs fizioloģiskajām vajadzībām, govju kustību un grupēšanu, apkārtējās vides temperatūru, totāli maisītās barības sagatavošanu un tās viendabīgumu, ūdens apgādi, guļvietu komfortu, slimību profilaksi.
Pievēršot pienācīgu uzmanību šiem jautājumiem pirms un pēcatnešanās periodā, tiks profilaktiski novērstas arī citas slimības, tai skaitā arī klīniskie un subklīniskie mastīti.  

Demonstrējumu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Anita Miltiņa,
LLKC Daugavpils konsultāciju biroja lopkopības speciāliste