Jūs atrodaties šeit
Selekcijas nozīme audzējot zīdītājgovis
Pēdējā gada laikā pēc Lauksaimniecības datu centra (LDC) datu bāzē esošās informācijas var redzēt, ka 2019. gada 1. janvārī bija reģistrētas 51 634 zīdītājgovis, 2020. gada 1. janvāri zīdītājgovju skaits bija 60 374. Samazinās to saimniecību skaits, kas veic pārraudzību savā ganāmpulkā – no 1300 saimniecībām 2018. gadā līdz 1220 saimniecībām 2019. gadā. Šādas izmaiņas liek domāt, ka arvien mērķtiecīgāk lauksaimnieki uzstāda sev izdevīgākos saimniekošanas mērķus – vai nu jaundzīvniekus pēc nošķiršanas no zīdītājgovīm realizēt tālāk, vai arī sāk darboties vaislas dzīvnieku un nobarojamo dzīvnieku audzēšanas jomā. Izvēloties saimniekošanas virzienu, būtiski apzināties iespējas, prasmes un investīciju vajadzību ganāmpulkos, tā uzlabojot un veicinot saimniecību efektivitāti.
Audzējot dzīvniekus vaislai, sīkumu nav, jo dzīvnieka kvalitāte un ilgmūžība sākās jau krietnu laiku pirms dzimšanas. Lai būtu izcili dzīvnieki, nepieciešama kvalitatīva ģenētika. To saprot lielākā daļa lauksaimnieku, bet ne visi izprot tīrības, higiēnas nozīmi saimniecībā, pirmpiena kvalitāti zīdītājgovij pēc atnešanās kā teļa veselības garantu, kā arī par nebūtiskām uzskata stresa situācijas, kas laiku pa laikam veidojas ganāmpulkā. Tādēļ, lai lieliskas ģenētikas dzīvnieki spētu realizēt savu potenciālu, jāuzkrāj prasmes un pieredze. Tāpat būtiski ir apzināties, kā pareizi un mērķtiecīgi virzīt vēlamo pazīmju izkopšanu savā ganāmpulkā.
Lai labāk izprastu vaislai paredzēto teļu audzēšanas īpatnības, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs turpina 2019. gadā ierīkoto demonstrējumu SIA “Lāses AM” dzīvnieku novietnē “Kolumbi”, Kuldīgas novada Rumbas pagastā. Tēma: dažādu ēdināšanas sistēmu ietekmi uz gaļas šķirņu vaislas teļu atbilstību līdz lecināšanas uzsākšanai bioloģiskās saimniekošanas sistēmā. (LAD līguma Nr.LAD160419/P21, lote 6). Lauka dienā, kas saimniecībā notika 20. augustā, interesenti tika iepazīstināti ar demonstrējumā iegūtajiem rezultātiem, saimniecības īpašnieki ne tikai iepazīstināja ar savu saimniekošanas modeli un stratēģiju, bet dalījās ar pieredzi.
Ģenētiskā izlase un atlase
Semināra daļā interesentiem bija iespēja noklausīties gan prezentāciju par būtiskāko teļu imūnsistēmas nostiprināšanā, gan LLU Dzīvnieku zinātņu institūta profesores D. Jonkus prezentāciju par selekcijas būtību, uzsverot, ka izlase un atlase ir vienots process. Pēc savas ģenētiskās iedarbības izlase ir orientēta uz vēlamo gēnu biežumu un reizē arī vēlamo genotipu biežumu palielināšanu populācijā. Atlase vēl vairāk var palielināt vēlamo genotipu biežumu populācijā, jo atlase ir pārdomāta un mērķtiecīga pāru izvēle, cenšoties iegūt arvien labākus pēcnācējus.
Dzīvnieku populācijā, izdarot novērojumus, var izmērīt katra īpatņa pētāmās pazīmes attīstības pakāpi jeb fenotipisko vērtību, kas veidojusies ģenētisko un vides faktoru mijiedarbībā. Genotipa un vides mijiedarbībā veidojas dzīvnieku īpašības jeb pazīmes. Neraugoties uz to, vai iedzimtības koeficienta h² vērtība ir: zema ja, h² = 0,01–0,19; vidējā ja, h² = 0,20–0,40; augsta ja, h² = 0,41 un >, tā lielā mērā atkarīga no vides apstākļiem. Populācijas īpatņi no saviem vecākiem ir saņēmuši dažādu gēnu kopumu, tie ir ģenētiski atšķirīgi.
Ir pazīmes, kas no vecākiem pēcnācējos pārmantojas pilnīgi – apmatojuma krāsa, tolums, asins grupa, piena proteīna gēni. Toties citas pazīmes pārmantojas daļēji un variē plašās robežās – izslaukums, dzīvmasa, dzīvmasas pieaugums, izmantošanas ilgums utt.
1. tabula. Iedzimstamības koeficientu vērtības pazīmēm
Latvijā ciltsvērtības novērtēšana koriģētai dzīvmasai, atšķirot Šarolē un Limuzīnas tīršķirnes liellopus, veic LDC saskaņā ar starptautiskās dzīvnieku pārraudzības organizācijas (ICAR) un starptautiskās buļļu novērtēšanas organizācijas (INTERBULL) vadlīnijām. Ciltsvērtību novērtēšanā tiek izmantota datu centrā uzkrātā pārraudzības informācija.
Novērtēšanu veic reizi gadā, rezultātus publicējot datu centra interneta tīmekļa vietnē par tiem buļļiem, kam reģistrēti vismaz 10 tīršķirnes pēcnācēji.
Demonstrējuma gaita
Pirmajā atkārtojuma demonstrējumā 2019. gadā “Kolumbos” no 20 vaislai audzētajām telēm 12 atlasot lecināšanai, kas ir labs rezultāts. Pārējās teles tika brāķētas kā zootehniskie brāķi un nobarotas gaļai.
Demonstrējuma mērķis ir izvērtēt atšķirīgu ēdināšanas sistēmu ietekmi uz vaislas telēm, lai, sasniedzot 16–18 mēnešu vecumu, 70–85 % no ganāmpulkā esošajām telēm būtu gatavas pirmajai lecināšanai vai mākslīgajai sēklošanai. Pirmajā atkārtojumā abu grupu teles līdz 18 mēnešu vecumam visas bija sasniegušas dzīvmasu un auguma izmērus, lai varētu veikt lecināšanu.
Otrā atkārtojuma teļu grupa pēc 200 dienu vecuma sasniegšanas uzturējās jaunajā novietnē, kur komforta un apsaimniekošanas apstākļi dzīvniekiem ir teicami. Tā kā saimniece Dace Meldere un darbinieku komanda ir patiesi ieinteresēta precīzu rezultātu ieguvē, ganāmpulkā dzīvniekiem pastāvīgi tika veikta dzīvmasas, auguma izmēru, ķermeņa kondīcijas kontrole. Demonstrējuma grupu dzīvniekiem bija iespēja vēl papildus demonstrējuma metodikai organizēt svēršanu, mērīšanu un ķermeņa kondīcijas izvērtēšanu. Biežāk dzīvniekiem nosakot minētos rādītājus, var labāk kontrolēt dzīvmasas izmaiņas un koriģēt barības devu. Tā kā rupjā lopbarība tiek gatavota maisītājā, tad vajadzības gadījumā maisījumu var variēt, kas ir būtiski, lai dzīvniekus nenobarotu par daudz vai, gluži pretēji, ja pieaugumi samazinās, tad maisītājā ievieto ar barības vielām bagātāku lopbarību.
Otrajā atkārtojumā divas Limuzīna šķirnes vaislai audzējamo teļu grupas tika veidotas, ņemot vērā dzimšanas dzīvmasu un vidējo dzīvmasu 200 dienās. Tika izvērtēta māšu dzīvmasa – šajās grupās mātēm otrajā laktācijā vidējā dzīvmasa bija 750–760 kg. Saimniecībā tika izanalizēta rupjā lopbarība (skābbarība un siens). Abām teļu grupām tika sastādītas barības devas. Piebarošana tika uzsākta, teles atšķirot no zīdītājgovīm pēc 200 dienu vecuma sasniegšanas. Plānotais dzīvmasas pieaugums bija 700–800 g diennaktī.
1. attēls. 2. atkārtojuma demonstrējuma grupu teļu vidējā koriģētā dzīvmasa un vecums
Vidējā dzīvmasa 2. atkārtojuma grupā bez piebarošanas telēm 420 dienās jeb 14 mēnešos bija 56 % no pieaugušas govs (teles mātes) dzīvmasas un 132 cm augstums krustos. Vidējā dzīvmasa 1. grupas telēm ar piebarošanu tajā pašā periodā sasniedza 62 % no pieaugušas govs (teles mātes) dzīvmasas un 134 cm augstumu krustos vidēji grupā. Vidējais dzīvmasas pieaugums 1. grupā, kur barības devā nav iekļauta graudu barība, no dzimšanas līdz 14 mēnešu vecumam vidēji sasniedza 860 g diennaktī. Grupā, kur barības devā tika iekļauta graudu barība, vidējais dzīvmasas pieaugums bija 1003 g diennaktī.
Veicot piebarošanu, sekojām līdzi dzīvmasas pieaugumam, kam nevajadzēja pārsniegt 900 g diennaktī. Grupā ar piebarošanu dzīvniekiem ķermeņi veidoti harmoniski, korpusi lielāki, nekā bija 1. atkārtojumā, aptaukošanās netika novērota. Lai varētu sākt sēklošanu vaislas telēm, dzīvmasai vajadzētu sasniegt 65 % no pieauguša dzīvnieka un arī krustu augstuma izmēriem jābūt 65 % no pieauguša dzīvnieka izmēra. Demonstrējuma grupu dzīvniekiem šie rādītāji 14 mēnešu vecumā ir gandrīz sasniegti, tomēr lai pārliecinātos, vai teles sasniegušas vajadzīgo briedumu, tika veikta dzimumorgānu apskate. Rezultātā tika ieteikts 60 dienas izēdināt uzturošo barības devu un minerālbarību un lecināšanu vai sēklošanu sākt no 480 dienu vecuma, izvērtējot katru dzīvnieku individuāli. Demonstrējums turpinās, un ar iegūtajiem rezultātiem interesenti tiks iepazīstināti.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests
Anita Siliņa,
LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja