Īstenots pasākums dažādas izcelsmes vaislas teķu kvalitātes novērtēšanai

Biedrība Latvijas Aitu audzētāju asociācija Valsts Lauku tīkla pasākuma Lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumi lauku saimniecībās ietvaros realizē pasākumu Dažādas izcelsmes vaislas teķu kvalitātes novērtēšana, kas notiek kontrolizaudzēšanas un kontrolnobarošanas stacijāKlimpas Jeru pagastā, Rūjienas novadā. Vaislas teķu pārbaude pēc pēcnācēju kvalitātes te tiek organizēta jau ceturto gadu.

Latvijā, tāpat kā lielākā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, izmanto aitu dabīgo lecināšanu, tāpēc kvalitatīvu teķu izmantošana pat nelielā aitu ganāmpulkā spēj paaugstināt saimniecības ekonomisko stabilitāti. Palielinoties aitu skaitam Latvijā, arvien aktuālāks kļūst jautājums par kvalitatīvu vaislas teķu izaudzēšanu un pavairošanu.

Stacijas darbības mērķis ir novērtēt šķirnes saimniecībās izmantoto vaislas teķu kvalitāti; novērtēt piemērotākos krustojuma variantus kvalitatīvu gaļas jēru ieguvei; izaudzēt kvalitatīvus vaislas teķus.

Pēdējo gadu laikā Latvijā ir ievestas gaļas tipa aitu šķirnes: Vācijas merino vietējā, Sufolkas, Dorperas, bet 2011. gadā – arī Tekselas šķirnes teķi. Divās šķirnes aitu audzēšanas saimniecībās (SIA Mikaitas un z/s Lejas Reinkaļvi) 2011. gadā tika veikta rūpnieciskā krustošana ar mērķi noskaidrot Tekselas šķirnes vaislinieku izmantošanas efektivitāti gaļas jēru ieguvei. Mērķa sasniegšanai dažādas asinības Latvijas tumšgalves šķirnes aitu mātes lecināja ar Tekselas šķirnes teķiem. Pārbaude pēc pēcnācēju kontrolnobarošanas rezultātiem veikta arī tīršķirnes Vācijas merino vietējās un Latvijas tumšgalves šķirnes teķiem.

Krustojuma jērus ievietoja aizgaldos ārpus stacijas telpām, kur tiem nodrošināja atbilstošus turēšanas un barošanas apstākļus.

Kontrolnobarošanas laikā jērus ēdināja neierobežoti ar sienu un pilnvērtīgās barības maisījumu. Jēriem barotajā pilnvērtīgajā barībā bija augsts proteīna saturs – 19,17%. Tā sagatavota pēc Vācijā izstrādātas receptes un paredzēta intensīvai jēru nobarošanai.

jpg.1340 - 1. att. Aizgaldi krustojuma jēru izvietošanai kontrolnobarošanas laikā.

Pārbaude pēc pēcnācēju kontrolnobarošanas rezultātiem veikta 16 vaislas teķiem. Jaunākie jēri bija nepilnus trīs mēnešu veci. Jēru svēršanai tika izmantoti elektroniskie svari.

Vaislas teķu pēcnācēju augšanas ātruma rezultāti apkopoti 1. tabulā. Iegūtie rezultāti liecina, ka krustojumu grupā lielāko vidējo dzīvmasas pieaugumu diennaktī ieguva Latvijas tumšgalves un Vācijas merino vietējās šķirnes krustojuma jēri – 401,5 g., bet Tekselas šķirnes teķu pēcnācēji – 342,0 g.

1. tabula

Vaislas teķu pēcnācēju dzīvmasas pieaugums kontrolnobarošanas laikā

Tīršķirnes Vācijas merino vietējās šķirnes pēcnācēju grupā labāko augšanas ātrumu ieguva vaislas teķa Nr. LV036266130011 un Nr. DE010991990081 pēcnācēji, attiecīgi 393,1 un 385,8 g.

Latvijas tumšgalves šķirnes grupā labākais augšanas ātrums bija vaislas teķa Nr. LV060213031434 pēcnācējiem, iegūts 406 g liels dzīvmasas pieaugums. Ļoti labus rezultātus ieguva arī vaislas teķu Nr. LV060213031925 un LV060213031742 pēcnācēji, attiecīgi 379,6 un 384,7 g.

Jēru kaušana veikta Zaubē, sertificētā kautuvē. Iegūtie kaušanas rezultāti apkopoti 2. tabulā.

2. tabula

Vaislas teķu pēcnācēju kautmasa un kautiznākums

Iegūtie kautiznākuma rezultāti Latvijas tumšgalves šķirnes teķu pēcnācējiem vērtējami kā labi. Lielākai daļai pēcnācēju tas bija virs 44%.

Vācijas merino vietējās šķirnes teķu pēcnācēju kautiznākums vairumā gadījumu bija virs 46%.

Krustojuma jēru grupā labākos rezultātus ieguva Latvijas tumšgalves un Tekselas šķirņu krustojuma jēri.

Pēc kautiznākuma nevar spriest par iegūtā jēru liemeņa kvalitāti, tāpēc tika veikti liemeņa garuma un taukaudu slāņa biezuma mērījumi, kā arī muskuļaudu attīstības novērtējums pēc SEUROP klasifikācijas sistēmas.

Latvijas tumšgalves šķirnes teķu grupā garākie liemeņi iegūti vaislas teķa Nr. LV060213031742 pēcnācējiem, turklāt tiem bija mazākā taukaudu kārta, bet vājākais muskuļojums (lielākoties R klase). Labākais liemeņa muskuļojums (lielākoties U klase) bija teķa Nr. LV060213031434 pēcnācējiem.

jpg.087 - 2.att. Latvijas tumšgalves šķirnes jēru liemeņi.

Kā jau paredzējām, garākie bija VMV šķirnes teķu pēcnācēju liemeņi. Taukaudu slāņa biezums virs 13. ribas – 2,5 līdz 3,0 mm. Vaislas teķa Nr. LV061067230158 pēcnācēju liemeņi bija īsākie un ar lielāko taukaudu slāni šīs šķirnes grupā, kas pamato mazāko iegūto kautiznākumu – 43,3%.

jpg.023 - 3.att. Vācijas merino vietējās šķirnes jēru liemeņi.

Labākais vērtējums muskuļaudu attīstībai iegūts Latvijas tumšgalves un Tekselas šķirnes krustojuma jēriem.

jpg.105 - 4.att. Latvijas tumšgalves un Tekselas šķirnes krustojuma jēra liemenis.

jpg.1373 - 5.att. LT x T krustojuma jēra liemeņa muguras garā muskuļa šķērsgriezums starp 7. un 8. ribu.

Jēru nobarošanā lielākās ir barības izmaksas, tāpēc ir svarīgi zināt, kuru teķu pēcnācēji izmantoja mazāk enerģijas viena kg dzīvmasas pieauguma ieguvei.

3. tabula

Dažādas izcelsmes jēru enerģijas patēriņš dzīvmasas pieauguma ieguvei

Kā liecina 3. tabulā apkopotie rezultāti, mazākais enerģijas patēriņš

novērots Latvijas tumšgalves šķirnes teķu Nr. LV060213031434, LV060213031945 un LV060213031925 pēcnācējiem nobarošanas laikā, attiecīgi 40,1; 44,1 un 44,6 MJ viena kg dzīvmasas pieauguma ieguvei.

Galvenie secinājumi:

1. Latvijas tumšgalves tīršķirnes jēru dzīvmasas pieaugums 49
   kontrolnobarošanas dienās bija vidēji 368,2 g, kautiznākums – vidēji 44,2%.
2. Labi kontrolnobarošanas rezultāti iegūti no Vācijas merino vietējās šķirnes teķu pēcnācējiem: vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī – 356,9 g, kautiznākums – 45,3%.
3. Izmantojot Latvijas tumšgalves aitas kā mātes šķirni, bet Vācijas merino vietējo aitu šķirni – kā tēva šķirni, ir iespējams palielināt jēru ātraudzību (401,5 g), kautiznākumu (44,9%) un uzlabot liemeņa kvalitāti.
4. Latvijas tumšgalves šķirnes aitu māšu krustošana ar Tekselas šķirnes teķiem stabilizēja dzīvmasas pieaugumu nobarošanas laikā (364,8 g), uzlaboja kautiznākumu (46,2%) un liemeņa kvalitāti (augstākais muskuļojuma vērtējums).

Izmantojot datus par teķu dzimšanu un vērtējumu 70 dienu vecumā, turpmākai kontrolizaudzēšanai izraudzīti 46 audzējamie Latvijas tumšgalves un Vācijas merino vietējās šķirnes teķi. Pēc gada vecuma sasniegšanas, teķus novērtēsim pēc eksterjera un vilnas kvalitātes. Atbilstošas kvalitātes vaislinieki tiks piedāvāti vaislas teķu izsolēs, kas tiks rīkotas 2013. gada pirmajā pusē. Uz tikšanos izsolē!

jpg.1503 - 6.att. Jauno saimnieku gaidot...

Materiālu sagatavoja Dr. agr. Daina Kairiša, LLU Lopkopības nodaļas dekāne, Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja, LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta profesore

Foto: no Latvijas Aitu audzētāju asociācijas arhīva