Jūs atrodaties šeit
Kā samazināt acidozi govīm
Acidozi izraisa palielināts pienskābi ražojošo baktēriju daudzums un ātra pienskābes veidošanās. Kā mazināt acidozes risku?
Acidoze parasti rodas, ja barības devā strauji tiek samazināts rupjās lopbarības īpatsvars un palielināts spēkbarības daudzums, kad rupjās lopbarības īpatsvars ir mazāks par 50 %. Tomēr var turēt govis uz acidozes sliekšņa, nodrošinot tām pienskābes veidošanos spureklī. Taču, kolīdz notiks kaut nelielas izmaiņas barībā, piemēram, slikta graudu iemaisīšana vai izjuks rupjās barības attiecība pret spēkbarību, tā var izveidoties acidoze ar visām no tās izrietošajām sekām.
Sodas izmantošana
Vislabāk acidozi var kontrolēt, govīm ar acidozes risku novēršot piekļuvi lielam daudzumam koncentrētas barības – proteīna un enerģijas spēkbarībai. Barības devas proporcijas vajadzētu mainīt pakāpeniski, pārejot no rupjās lopbarības uz koncentrētāku barību, kā arī profilaksei barības devā pievienot bufervielas, piemēram, nātrija bikarbonātu jeb dzeramo sodu.
Esot ganībās, kas ir dabīga ēšanas vide govīm, govs siekalas spējīgas uzturēt pareizu nepieciešamo pH līmeni spureklī. Ja barības deva nav sabalansēta, viendabīga un nepārtraukta, izbarojot lielu daudzumu augsti enerģētiski koncentrētas barības (lai palielinātu govju produktivitāti; ziemas periodā, kad ir nepietiekams rupjās lopbarības daudzums; vasaras karstajā laikā), tad var veidoties pH līmeņa disbalanss. Šādos gadījumos rodas nepieciešamība pievienot bufervielas, lai spureklī regulētu skābumu. Visos šajos gadījumos ir nepietiekams izdalītais siekalu daudzums.
Viena no populārākajām bufervielām spureklī ir soda vai, precīzāk, nātrija bikarbonāts. Tā samazina pH līmeni barībā un palīdz normalizēt spurekļa mikrofloru, kas pozitīvi ietekmē dzīvnieku produktivitāti. Taču sodai piemīt arī negatīva ietekme, kas jāņem vērā, ja ilgstoši to iekļauj barības devā.
Lietojot ilgu laiku sodu bez nepieciešamības, tikai profilakses nolūkos, govis kļūst slinkas – to siekalās vairs neveidojas soda, tās pārstāj atgremot.
Sodas sastāvā esošajam nātrijam piemīt arī spēcīgas osmotiskās īpašības, kas aiztur ūdeni audos. Ilgstoši palielinātā daudzumā uzņemts nātrijs var radīt tesmeņa tūskas, kas var izraisīt mastītu ar sekojošu palielinātu somatisko šūnu skaitu pienā.
Parādoties pirmajiem tūskas simptomiem, nekavējoties jāsamazina sodas daudzums barībā.
Ceolīta izmantošana
Viens no risinājumiem ir pievienot barības devā dabīgo ceolītu ar augstu klinoptilolīta saturu (līdz 94 %). Atšķirībā no sodas ceolīts, pat lielās devās, skābes līmeni spureklī nepadara sārmainu. Tas normalizē pH līmeni spureklī, radot pozitīvu ietekmi uz spurekļa mikrofloras kvantitāti un kvalitāti. Ceolīta deva (150–200 grami uz pieaugušu govi dienā) ir aizvietojama ar sodas devu. Turklāt klinoptilolīts nesatur nekādus mikro un makroelementus, kurus ir būtiski aprēķināt, sastādot barības devas govīm.
Ceolīts ir lētāks nekā soda, un tas nesadārdzina barības devu. Tas var uzlabot ražošanas rādītājus un samazināt dzīvnieka uzturēšanas izdevumus.
Dzīvais raugs
Acidozes mazināšanai var lietot arī dzīvo raugu (nejaukt ar parasto raugu). Devas dzīvajam raugam atšķiras no ražotāju piedāvājuma. To lietojot, samazinās acidozes risks, tiek regulēts spurekļa pH līmenis, uzlabojas apetīte un rupjās barības sagremojamība, samazinās gremošanas traucējumu izraisīta caurejas, samazinās karstuma stresa ietekme uz organismu.
Dzīvajam raugam ir arī citas pozitīvas īpašības. To lietojot barības devā, palielinās piena izslaukums (par 1–2 litriem), samazinās somatisko šūnu skaits (SŠS) pienā, samazinās masas zudumi pēc atnešanās, jaunlopi ātrāk pierod pie zaļbarības, veidojas spēcīgāka imunitāte. Dzīvais raugs nodrošina optimālu organiskā selēna vajadzību, diennakts dzīvsvara pieaugums gaļas liellopiem palielinās par 10 un vairāk procentiem, uzlabojas kautķermeņa kvalitāte, palielinās gaļas iznākums.
Secinājumi
Klinoptilolīts un dzīvais raugs ir alternatīvi līdzekļi, ar ko var aizvietot sodu gan pie acidozēm, gan pie karstuma stresa, gan arī, lai uzlabotu gremošanu un vielmaiņas procesus atgremotāju organismā. Soda ir kā ugunsdzēsējs, bet ilgstošai lietošanai labāk izmantot dzīvo raugu vai klinoptilolītu. Kā arī noteikti vajadzētu sastādīt precīzas barības devas, vadoties pēc skābbarības kvalitātes un esošajiem barības līdzekļiem saimniecībā, lai izvairītos no visām iepriekšminētajām problēmām. Būtiski ir sabalansēt rupjās lopbarības un spēkbarības attiecības, lai nodrošinātu enerģiju un proteīna nepieciešamību, bet nerastos rupjās lopbarības deficīts kā acidozes cēlonis.
Laila Plīta,
LLKC lopkopības konsultante