Slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma nozīmīgums

Lai piensaimniecība būtu efektīva, liela nozīme ir laikus un kvalitatīvi izaudzētām telēm – nākamajām slaucamajām govīm. Teles izaudzēšanas izmaksas ir otrās lielākās izmaksas piensaimniecībā aiz lopbarības izmaksām, tādēļ būtiski ir tas, kā tiek izaudzētas teles – potenciālās slaucamās govis. Nozīmīgi  iz izaudzēšanas laikā nepieļaut kļūdas, un lai tā noritētu pareizi, kvalitatīvi un laikā. Šogad Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības cents (LLKC) uzsācis demonstrējumu ”Slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekme uz dzīvnieku veselību, produktivitāti, pēcnācēju kvalitāti”.

Demonstrējuma vadītāja ir LLKC Cēsu konsultāciju biroja lopkopības konsultante Andra Seredina, zinātniskā konsultante –  

Antra Gražule, bet demonstrējums tiek veikts SIA “Vienotnes”  novietnē “Mazbebri” Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā. Tur pavisam tiek apsaimniekoti ap 360 ha, t. sk. 140 ir īpašumā, 50 ha audzē graudaugus lopbarībai. Saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību. Ganāmpulkā vidēji apsaimnieko 169 slaucamās govis, vidējais izslaukums ir 8700 kg. Saimniecībā tiek ataudzētas vaislas teles – 128 dzīvnieki, pirmā atnešanās vidēji telēm notiek  25 mēnešos.

Saimniecības vadītājs Normunds Ruķis uzsvēra, ka, uzsākot darbu demonstrējumā, saimniecība plāno efektivizēt vaislai paredzēto dzīvnieku izaudzēšanu, lai teles būtu labi attīstītas un pirmā atnešanās saimniecībā būtu vidēji 24 mēnešos.

Demonstrējums tika ierīkots ar mērķi izvērtēt un nodemonstrēt slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekmi uz dzīvnieku veselību, pēcnācēju kvalitāti un produkcijas ieguvi un ekonomiskāku slaucamo govju ganāmpulka apsaimniekošanu.

Lauka dienā, kas notika saimniecībā SIA ”Vienotnes” Rozulā, Pārgaujas novadā 27. septembrī, Andra Seredina norādīja, ka būtiski ir uzlabot ganāmpulka atražošanas iespējas. Lauka dienas ietvaros Antra Gražule uzsvēra, ka galvenais saimniecībā ir personāls, kas iesaistīts dzīvnieku apsaimniekošanā. Ja rūpējas par cilvēku, gādā, atbalsta, tad saimniecībā iegūtie rezultāti ir labi. Saimniecībā veiksmīgi tiek strādāts pie atražošanas rādītāju uzlabošanas. Pēdējo divu gadu laikā samazināts servisa periods līdz 117 dienām un ilgstoši iegūts augstas kvalitātes piens ar zemu somatisko šūnu daudzumu 1 ml – 106.  

Antra Gražule norādīja, ka piensaimniecībās lielāko uzmanību parasti pievērš slaucamo govju grupai. Saimniekiem šie dzīvnieki ir galvenie ieņēmumu devēji. Gadās, ka pirmpiene, ienākdama ganāmpulkā, neiedod pietiekamu piena daudzumu, vai arī tai pēc atnešanās strauji krītas ķermeņa kondīcija. Saimniecībā nereti ir grūti var pateikt, kā šī pirmpiene augusi kā telīte, jo trūkst precīzas  uzskaites par dzīvnieka audzēšanu no dzimšanas. To, vai telītes izaudzēšana ietekmē pirmpienes un tālāko laktāciju produktivitāti, vai arī tai ir nebūtiska ietekme, ir grūti spriest. Ārvalstīs veiktajos pētījumos ir ne viena vien atziņa par izaudzēšanas perioda būtisko ietekmi tālākai dzīvnieka produktivitātei. Pie mums ražojošās saimniecībās vēlētos, lai vairāk būtu uzskaitītu faktoru un līdz ar to – izvērtējamu, aprēķinātu kopsakarību. Piensaimniekiem būtu vērtīgi redzēt un salīdzināt savu saimniecību teļu izaudzēšanas datus ar citu piensaimniecību datiem, lai redzētu un spētu analizēt, kā dažādi būtiski faktori saimniecībā ietekmē pirmpienes laktāciju. Svarīgi būtu noskaidrot, vai pirmās laktācijas “pīķa” izslaukums var kalpot par rādītāju kopējā izslaukuma prognozei.

Vaislas teles audzēšana līdz atnešanās brīdim ilgst apmēram 2 gadus. Tas ir pietiekami ilgs laika posms, kur būtisku ietekmi uz teles izaudzēšanu var atstāt vairāku faktoru kopums. Tāpēc to uzskaite, analīze un rezultātu apkopošana ražojošā saimniecībā sniedz atbildi pašai saimniecībai par jaunlopu izaudzēšanas posmiem un vājām vietām visā procesā. Viena no aktuālajām problēmām piena lopkopībā ir govs ilgmūžības jeb produktīvā mūža palielināšana. Ilgmūžība sākas ar teles izaudzēšanu, kur sākums un rūpīga uzskaite jāveic jau no pirmajām teļa dzīves dienām. Pirmpienes izaudzēšana prasa ieguldījumus. Ienākot ganāmpulkā pirmpienei, ar kuras kvalitāti saimniecība nav apmierināta, pēc divu gadu perioda nereti nav atbildes, kas tieši ir par iemeslu, jo nav veikta pietiekama uzskaite teles audzēšanas periodā, vai arī nav procesa kopsakarību aprēķinu un analīzes. Ja saimniecībā pastiprināti jābrāķē pirmpienes, tad ganāmpulka apsaimniekošanu nevar uzskatīt par efektīvu.

Par to, kā uzsākts un norit darbs demonstrējumā un kādus rezultātus demonstrējumā jāsasniedz, informēja Andra Seredina. Demonstrējumam izveidotas divas vaislas telīšu grupas no saimniecībā izaudzētiem dzīvniekiem. 1. grupa, kas atnesīsies līdz 24 mēnešu vecumam, un grūsnās teles, grupā 23 teles. 2. grupā 17 teles, kas atnesīsies pēc 25 mēnešu vecuma. Grupā līdz 24 mēnešiem no 23 atnesušies 16 dzīvnieki, piedzimuši 5 bullīši un 11 telītes, no kurām 3 izslēgtas, dzīvas 9 telītes. Otrā grupā no 17 atnesušies 10 dzīvnieki, iegūti 6 bullīši un 3 teles, viens nedzīvi dzimis.

Noteikta grūsno telīšu kondīcija, dzīvmasa un augumu izmēri visiem grupās iekļautajiem dzīvniekiem. Uzsākta atnešanās norises izvērtēšana un pēcnācēju kvalitāte abu grupu dzīvniekiem. Tālāk izvērtēs abu grupu pēcnācēju augšanas parametrus.

Uzskaitīs un analizēs abu grupu dzīvnieku ražības rādītājus. Veiks izslaukuma prognozes, pirmās (abu grupu) un otrās laktācijas lielāko izslaukumu salīdzinājumu. Izsekos un izvērtēs pēcatnešanās perioda veselību abu grupu dzīvniekiem, izvērtēs iegūto pēcnācēju veselības rādītājus. Noteiks telīšu izaudzēšanas ekonomisko efektivitāti, īpaši izvērtējot ieņēmumu palielinājumu vai samazinājumu.

Papildus demonstrējuma laikā tiks analizēti apsaimniekošanas faktori, piena pārraudzības rādītāji, ražības rādītāji, brāķēšanas iemesli.

A. Seredina piezīmēja, ka patlaban secinājumus izdarīt pāragri. Abu grupu teļiem dzimšanas dzīvmasa līdzīga – vidēji 35 kg. Pirmie teļu svēršanas rezultāti liecina, ka teļiem dzīvmasas pieaugums pirmajā mēnesī bija 0,375–0,840 kg/diennaktī. Dzīvnieku attīstības rādītāji piena teļiem pirmajā mēnesī nedaudz atpaliek no ieteicamajiem, turpmākajos mēnešos dzīvsvara pieaugumi labi.  Otrā mēnesī 0,690–1,27 kg/diennaktī. Teļiem, kas dzima jūnijā un jūlijā, nepietiekošs dzīvsvara pieaugums. Galvenais cēlonis ir karstuma stess. Teļu veselība ir laba, un teļu mirstība nepārsniedz 3,2%, kas ir labs rādītājs.

Viens no demonstrējuma uzdevumiem ir noteikt, kādā vecumā un svarā teles jāsēklo.

Lai to uzzinātu, jāveic dzīvmasas noteikšana trešās un vecākās laktācijas govīm no 100. līdz 200. dienai. Dažādos literatūras avotos un lektoru izteikumos atzīts, ka telēm sēklošanas brīdī  jāsasniedz 55–60% no trešās un vecākas laktācijas govju svara.

Dzīvmasas saimniecībā pieaugušām govīm vidēji 656 kg, vidējais krustu augstums 142 cm, ķermeņa kondīcija 2,83 balles, kas ir vērtējama kā laba. Demonstrējuma grupu dzīvniekiem vidējā dzīvmasa apsēklošanas vecumā bija 56% no pieaugušu govju dzīvmasas, jābūt 60%. Demonstrējuma grupu telēm apsēklošanas reižu skaits ir 1,4 reizes līdz apstiprinātai grūsnībai, rādītājs ir optimāls.

Patlaban saimniecībā pietiekams sēklošanas svars ir LB šķirnes telēm, bet HM un HS teles ir jāaudzē straujāk, labāk, īpaši telīšu ēdināšanai piena periodā.

Vēlos pievērst uzmanību problēmām, kas var gadīties piensaimniecībās, ja uzsāk mērīt (ar šim nolūkam paredzētu mērlentu), tā nosakot sēklojamo telīšu vai govju dzīvmasu. Jāraugās, lai mērāmā dzīvnieka kājas būtu kopā un galva pacelta uz augšu. Ja priekškāja novietota nedaudz uz priekšu vai atpakaļ par aptuveni 20–35 cm, rodas kļūda mērījumos vidēji par 24–36 kilogramiem.  Labi, ja saimniecībā ir iekārtoti svari dzīvnieku pārdzīšanas vietā, tad iegūtie mērījumi būs precīzāki. Augumu mērīt nepieciešams ar stabilu mērierīci, kas veido taisnu leņķi. Svarīgi noteikt dzīvmasu teļam piedzimstot, jo svara noteikšana palīdz laikus konstatēt problēmas grūsno telīšu un govju ēdināšanā cietstāves laikā. Ja teļu dzīvmasa piedzimstot ir zem 25–20 kg, tad jāmeklē problēma grūsno dzīvnieku ēdināšanā vai apsaimniekošanā. Tā var būt dzīvnieku pārblīvētība vai nepietiekama piekļuve barības galdam, vai nepietiekošs enerģijas daudzums barības devā. Strādājot demonstrējumā, būtiska ir uzņemtās sausnas kilogramu apjoma noteikšana demonstrējuma grupu grūsnajām telītēm. Sausnas mērījumus veic ilgākā periodā. Barības sausnas uzņemšanas daudzums ietekmēs grūsno dzīvnieku ķermeņa kondīciju, kuras svārstības ir pieļaujamas 0,5 punktu ietvaros. Ja ķermeņa kondīcijas svārstības būs lielākas, tad iespējams apgrūtinātu dzemdību risks. Vēlamā ķermeņa kondīcija cietstāves laikā 3,0–3,5 balles. Ja dzīvniekam ķermeņa kondīcija par lielu, tad iekšējie orgāni un dzemdību ceļi ir apauguši ar liekiem taukiem, kas rada problēmas atnešanās laikā. Vēlamais uzņemtās sausnas daudzums cietstāves laikā  ir 11–12,4 kg sausnas dienā, bet trīs nedēļas pirms atnešanās 13–13,5 kg sausnas govīm un 10–11,5 kg telēm. Svarīgs ir ūdens nodrošinājums.  Jāatceras, ka 4 l ūdens vajadzīgs 1 kg sausnas uzņemšanai, ja ūdens piegāde nav pietiekama, nepietiekama ir arī sausnas uzņemšana un arī augšana. Vismaz 50% no atnesušos pirmpieņu augstuma jāiegūst pirmo 6 dzīvības mēnešu laikā. Nākamos 25% iegūst nākamajos 6 mēnešos. Tātad 12 mēnešu laikā telei vajadzētu sasniedz 75% no pirmpieņu auguma. Atnešanās brīdī  vajadzētu izpildīties nosacījumam 630 kg svars pirms atnešanās un 137,2–139, 7 cm augstums – Holšteinas melnraibās (HM) šķirnes govīm.

Pasākums tiek īstenots Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros. Iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/41_ELFLA, 11. lote, LAD līguma Nr. LAD160419/P24. Informācija par iegūtajiem rezultātiem tiks publicēta LLKC mājaslapā.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Andra Seredina,

LLKC Cēsu konsultāciju biroja konsultante lopkopībā, demonstrējuma vadītāja