"Kalna Dambrāni" attīstās, izmantojot padomu

Viesītes novada zemnieku saimniecība „Kalna Dambrāni” ar labi izkoptu ganāmpulku un vidēji 12,7 tūkstošiem tonnu lielu vidējo izslaukumu no govs gadā ir starp labākajām saimniecībām Latvijā. Saimniecības izaugsmi nodrošinājuši gan „Kalna Dambrānu” saimnieku Ivetas un Ivara Tīrumnieku uzņēmība, gan LLKC konsultantu padoms.

„Kalna Dambrānu” saimniecība nu jau vairākus gadus Lauksaimniecības datu centra valsts TOP25 saimniecību sarakstā ieņem vietu galvgalī gan pēc izslaukuma, gan pēc saražotā piena kvalitātes. Ne velti, jo „Kalna Dambrānus” var uzskatīt par vienu no modernākajām piena ražošanas saimniecībām ne tikai Latvijā, bet visās trijās Baltijas valstīs. Te maksimāli cenšas ievērot visus laba piena ražošanas pamatnosacījumus, sākot ar ganāmpulka ģenētiku un labturību, līdz pat kūtsmēslu apsaimniekošanai.

Modernizācija ar LLKC atbalstu

„Kalna Dambrānu” ganāmpulkā šobrīd ir ap 1200 liellopu, no kuriem nedaudz vairāk kā 600 ir slaucamās govis. Vaicāta par saimniekošanas sākumu, Iveta atceras teju 20 gadu senu vēsturi, kad „Kalna Dambrānos” bijusi maza kūtiņa ar vienu govi. Iveta atzīst, ka par nopietnu saimniekošanu var runāt tikai, sākot ar 2003. gadu, kad saimniecībā govju skaits sasniedza simtu, bet modernizācijas darbi, kas „Kalna Dambrānus” ierindoja Latvijā faktiski labākās saimniecības līmenī, pabeigti pašā piena krīzes augstākajā punktā – 2008. gadā. Lai gan var teikt, ka darbi saimniecības uzlabošanā gandrīz pabeigti, nevar noliegt, ka joprojām saimniecībā ir kas uzlabojams, papildināms un modernizējams. Turklāt Iveta atzīst, ka labākas konkurētspējas nodrošināšanai jāturpina darbs ganāmpulka paplašināšanā līdz 1000 slaucamajām govīm. Tas nozīmē, ka vajadzēs domāt par fermas paplašināšanu, vēl viena slaukšanas karuseļa uzstādīšanu u.t.t.

Saimnieki atzīst, ka veiksmīgai saimniecības attīstībai lieliski palīdzējis LLKC Jēkabpils biroja konsultantu atbalsts un padoms.

Iveta Tīrumniece saka: „Uzņēmuma audžuvecāki ir LLKC konsultanti – agronoms Arvīds Ozoliņš un lopkopības speciāliste Astrīda Vilciņa. To, ko šie speciālisti mācīja, mēs arī simtprocentīgi izpildījām. Nevar padomus kraut tikai kaudzītē un visu darīt pa savam. Viens cilvēks nevar būt gudrs desmit jomās, tādēļ jāveido komanda no zinošiem speciālistiem, kuriem ikdienā vari uzticēties un izpildīt norādījumus, ko viņi dod. Tad var sasniegt labus rezultātus.” Šobrīd neatsveramu palīdzību ikdienas darbam sniedz LLKC Jēkabpils biroja vadītāja un vecākā speciāliste lopkopībā Ziedīte Bimšteine.

Ganāmpulka pamats - telītes

Kas ir paveikts un kā saimnieko „Kalna Dambrānos”? Laba ganāmpulka izveide sākta ar 500 Holšteinas melnraibās (HM) šķirnes govīm, kas savulaik ievestas no Vācijas. Iveta atceras, ka sākotnēji bijusi pārliecināta, ka ganāmpulku atjaunos tikai, tā teikt, ar importu. Taču LLKC konsultanti pierunājuši mēģināt pašai nodarboties ar teļu ataudzēšanu, jo tas būs ekonomiski izdevīgāk. Padoms atmaksājies – tagad ganāmpulka papildināšana notiek tikai ar pašu izaudzētām telēm pēc speciāli izveidotas pāru atlases programmas, izmantojot Latvijā piedāvāto augstvērtīgo ģenētiku. Iveta pamatoti uzskata, ka laba ģenētika ir viens no pamatelementiem augstražīga ganāmpulka izveidei. Turklāt telīšu atražošana pašu mājās palīdzējusi tikt vaļā no slimībām, kas savulaik ievestas no Vācijas.

„Kalna Dambrāni” ir saimniecība, kas atvērta dažādām aktivitātēm. Tā vairākkārt iesaistījusies LLKC demonstrējumu programmu īstenošanā. Saimniecība nodrošina tehnisko atbalstu praktisko apmācību vadīšanā, kurās piedalījušies Latvijā pazīstami LLKC lektori: konsultants – eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns, Lopkopības nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks, konsultante augkopībā Laura Ludevika. Izmantojot saimniecības materiāli tehnisko bāzi, Jēkabpils LKB pakalpojumu klāsta paplašināšanai Dainis Arbidāns apmācījis speciālistu darbam ar agrīnās grūsnības noteikšanu slaucamajām govīm.

Telīšu ataudzēšana „Kalna Dambrānos” ir atslēga laba ganāmpulka izveidošanai, un tām tiek nopietna speciālistu uzmanība. Telītes sadalītas grupās, katrai no tām, atkarībā no dzīvnieku vecuma nodrošinot atbilstošu barošanu. Pamats, protams, ir piens, ko telītes saņem pie piena automāta tieši tik lielā daudzumā, cik tām nepieciešams.

Komforts un ēdināšana

Nākamais pamatelements – govs komforts. „Kalna Dambrānos” izveidota atvērtā tipa nepiesietās turēšanas kūts ar pietiekami platām un ērtām dziļajām guļvietām. Pakaišiem izmanto lielākoties skaidas, bet brīžos, kad manāms skaidu deficīts, var izlīdzēties ar kūdru. Iveta atzīst, ka fermā būtu vajadzīgs lielāks vietu skaits, taču govju veselības stāvoklis ir labs, kas apliecina – ar komfortu viss kārtībā. Govis gandrīz neslimo, kājas veselas, un dzīvnieki jūtas labi.

Trešais labas saimniekošanas elements ir sabalansēta barība. „Kalna Dambrāni” izmanto LLKC speciālistu palīdzību barības devu sastādīšanā. Govju ēdināšanai lieto skābbarību, ko gatavo no pašu izaudzētas kukurūzas un zāles, barībai pievieno arī maltus graudus, nedaudz sojas, alus raugu, kartupeļu cieti, ekstrudētu linsēklu maisījumu u.t.t. Barība ir sabalansēta, atbilstoši gotiņu ražībai un fizioloģiskajam stāvoklim, kas nodrošina nemainīgu un stabilu izslauktā piena daudzumu.

Iveta ļoti priecājās par barības dalītāju – tas, darbojas precīzi pēc paredzētās programmas (nomēra un samaisa barības sastāvdaļas tieši tik un tieši tā, kā katrai govju grupai, atkarībā no fizioloģiskā stāvokļa nepieciešams) un ietaupa trīs cilvēku darbu. Iveta atzīst, ka lielās fermās barības dalītājs ir manta, bez kuras iztikt nav iespējams. Vēl viena cilvēka darbu ietaupa robots – barības piestūmējs. Tas ieprogrammēts, lai barību pie barības galda piestumtu reizi stundā.

Kas attiecas uz pašu galaproduktu – piena ieguvi, šim mērķim uzstādītas GEA firmas karuseļa tipa slaukšanas iekārta ar 20 vietām. Govju slaukšanu saimniecībā organizē trīs reizes dienā, un vienai visa ganāmpulka izslaukšanas reizei nepieciešamas vairāk nekā piecas stundas. Tādējādi iekārtas dīkstāvei atvēlēts maz laika, tā darbojas teju nepārtraukti. „Kalna Dambrānu” saimniece saka, ka būtu nepieciešams karuselis ar lielāku vietu skaitu, jo pašreizējā domāta 360 govju lielam ganāmpulkam.

Izslauktais piens nonāk gan Lietuvā ar Jēkabpils piena kombināta starpniecību, gan AS „Cesvaines piens”. Uzņēmumi, jo īpaši tie, kuri ražo sieru, par pienu ir gatavi maksāt virs vidējās cenas, jo tas ir augstas kvalitātes, kas ir pamats kvalitatīva galaprodukta saražošanai.

Vaicāta par lauksaimniecības politiku, piena kvotu atcelšanu 2015. gadā un konkurētspēju Eiropā, Iveta atsaka, ka šie ir jautājumi, kas viņu visai maz uztrauc. Saimnieki dara visu iespējamo, lai uzņēmumiem viņu ražotais augstas kvalitātes piens lielos apjomos vienmēr būtu nepieciešams. Runājot par piena kvotām – jā, līdz 2015. gadam to var nepietikt, taču saimniecība izmanto iespēju pieteikties papildu kvotām. Par konkurētspēju – „Kalna Dambrāni” jau šobrīd spēj strādā labāk un efektīvāk nekā daudzas ES veco dalībvalstu saimniecības.

Iveta Tomsone

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja