Žurnāla “Latvijas Lopkopis” septembra numurā

Septembra numurā lasiet interviju ar kooperatīva “Piena ceļš” jauno padomes priekšsēdētāju Mārtiņu Neibergu. Līdz ar viņa ienākšanu kooperatīva vadībā sācies jauns pavērsiens visa Baltijas reģiona kooperācijas sistēmā, – augustā Igaunijas “E-piim” un Latvijas “Piena ceļš” nobalsoja par apvienošanos, lai kopīgi līdz 2021. gadam uzbūvētu jaunu pārstrādes rūpnīciju Igaunijā, Paidē, papildu jau abiem kooperatīviem esošajām 4 rūpnīcām. Intervijā – par to, kādas pārmaiņas gaidāmas, un par cerībām, kas saistītas ar jauna starpvalstu kooperatīva “SCE E-piim” veidošanu.

Saimnieku pieredzes rubrikā lasiet, kā saimnieko Sandra un Māris Boši Naukšēnu novada “Tiltgaļos”, kur uzbūvēts jauns moderns govju komplekss ar iespēju veikt tālāku paplašināšanos. Saimnieki stāsta, kādas tehnoloģijas izvēlējušies, un pamato, kādēļ.

LLKC ekonomists Raivis Andersons analizē bioloģiskā piena ražošanas izmaksas Austrijā – valstī, kur ir ES lielākais bioloģiskā piena patēriņš. Viens no secinājumiems – par biopienu Austrijas zemnieki saņem par 20% lielāku samaksu, vienlaikus lopbarības izmaksas tam ir zemākas nekā konvencionālajam.

LLKC lopkopības konsultante Kornēlija Indāne rakstā “Tuvojas kukurūzas laiks” sniedz ieteikumus kukurūzas skābbarības sagatavošanā un izēdināšanā. Turpat LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja un žurnāla nozaru redaktore Silvija Dreijere detalizēti skaidro, kādai jābūt skābbarības kvalitātei.

Kas ir govju virusālā diareja, kā tā rodas, kādi profilakses pasākumi jāveic un kā ar to cīnīties, skaidro LLKC lopkopības konsultante Laila Plīta.

Liellopu audzētājiem iesakām iepazīties ar LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītājas Anitas Siliņas ieteikumiem, kā no teles izaudzēt labu zīdītājgovi. Savukārt aitkopjiem noderēs Lailas Plītais sniegtais ieskats aitu vielmaiņas slimībās. Turpat arī informācija par šogad LLKC uzsākto demonstrējumu “Dažādu līniju vienas šķirnes teķu meitu kvalitātes salīdzinājums kvalitatīvu jēru ieguvei bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā”. Tā uzdevums ir novērtēt ‘Latvijas tumšgalves’ teķu līniju pēcnācējus.

Putnkopjiem iesakām Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas pārstāves Annas Ērlihas rakstu par to, vai vistu ganāmpulkā nepieciešams gailis un cik saprātīgi ir vienuviet turēt dažādas putnu sugas.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas izpilddirektore Dzintra Lejniece  analizē cūkgaļas tirgus tendneces, citstarp norādot – lētās cūkgaļas laiks ir beidzies.

Zirgkopības rubrikā lasiet žurnālistes Daces Milleres aprakstu par interesantiem un darbīgiem saimniekiem Kristīni un Druvi Gredzeniem, kuri saimnieko senajā un nu daļēji atjaunotā Raiskuma pagasta “Veckrīpēnu” saimniecībā. Viņu ganampulkā ir deviņi zirgi – septiņi īru tinkeri, viens frīzu ērzelis un viena Latvijas siltasiņu šķirnes ķēve.

Kā ierasts, žurnālā nozares ziņas no Latvijas un ārzemēm, labas veselības uzturēšanas padomi, saimnieku aptauja, recepte un anekdotes.

Atgādinām, ka žurnālu “Latvijas Lopkopis” iespējams abonēt VAS “Latvijas Pasts” pasta nodaļās visā Latvijā, abonēšanas indekss – 2044, pasūtīšanu iespējams veikt arī elektroniski “Latvijas Pasts” mājaslapas elektroniskās abonēšanas sadaļā: https://abone.pasts.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2044/2019_gads/

Žurnālu var iegādāties arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā Ozolniekos.

Iveta Tomsone,

LLKC Apgāda vadītāja