Lopkopības saimniecību apmeklējumi – iespēja saimniekošanas pilnveidošanai

Pēdējos gados zemniekiem ir plašas iespējas izglītoties, kā arī gūt pieredzi citās saimniecībās, lai palielinātu saimniekošanas efektivitāti. Martā notika divi LLKC Jēkabpils konsultāciju biroja organizēti pieredzes braucieni gaļas liellopu un slaucamo govju ganāmpulku īpašniekiem.

Pirmā brauciena mērķis bija apgūt gaļas liellopu ganāmpulka pārvaldības pieredzi, iepazīties ar ekonomisku ganāmpulka apsaimniekošanu un profilaktiskajiem pasākumiem. Braucienā piedalījās galvenokārt mazo un vidējo ganāmpulku īpašnieki un ģimenes saimniecības no Jaunjelgavas, Balvu, Krustpils, Jēkabpils un Viesītes novadiem. Pirmā tika apmeklēta Krustpils novada Vīpes pagasta piemājas saimniecība “Kaupres”, kur saimnieko Svetlana un Jānis Lāči. Viņi iepazīstināja ar Limuzīnas un Herefordas šķirnes liellopu ganāmpulka darba organizāciju un saimniecības pieredzi dzīvnieku mītņošanas sistēmas izveidē. Saimniecība apsaimnieko ap 100 ha zemes, ganāmpulkā kopā ir 135 liellopi, tai skaitā 66 zīdītājgovis. Desmit gadu laikā saimniecība attīstīta, ieguldot saimnieka izdomu, paša spēkus un finansējumu, ES projekti nav īstenoti. Jānis Lācis atzīst, ka daudz kas noskatīts, pašam braucot pie citiem saimniekiem gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

Līvānu novada Rudzātu pagasta SIA “Rudzāts” zootehniķe Aleksandrīna Seikstule iepazīstināja ar vairāk nekā 10 gadu saimniecības pārvaldības pieredzi, pārraudzības darba organizāciju, kā arī jaunu, modernu tehnoloģiju ieviešanu, piemēram, inovatīvas sistēmas izmantošanu govju dzemdību brīža noteikšanai. Ganāmpulkā ir ap 300 Limuzīnas šķirnes gaļas liellopu, tai skaitā 156 zīdītājgovis. Pēc izaudzētajām vaislas telītēm un bullīšiem ir liels pieprasījums. Paralēli lopkopībai saimniecībā ir attīstījusies arī graudkopība. Piesaistīts ES finansējums.

Preiļu novada Aizkalnes pagast SIA “Korna dzirnavu HES” par ganāmpulka apsaimniekošanas organizāciju pieredzē dalās saimnieki Edīte un Viktors Ratnieki, kuri vieni no pirmajiem Latvijā izveidoja Simentāles tīršķirnes gaļas lopu ganāmpulku. Saimniekošanu uzsākuši 2006. gadā. Šobrīd ganāmpulks nav liels – 25 Simentāles un Šarolē šķirnes  zīdītājgovis. Saimniecība atrodas Jašas upes krastos, senā un skaistā dabas teritorijā, kur atjaunota un darbojas mazā hidroelektrostacija.

Mājupceļā tiek pārrunāti iespaidi. Iegūta jauna pieredze no dažādām saimniecībām par tehnoloģiju izmantošanu, motivācija un idejas saimniekošanas efektivitātes uzlabošanai.

Otrs pieredzes brauciens tika veltīts piena lopkopības saimniecību apmeklējumam ar mērķi iepazīt un salīdzināt piesietās un nepiesietās turēšanas metodes, ganāmpulka darba organizācijas menedžmentu, dzīvnieku ēdināšanu ražības, veselības un ilgmūžības nodrošināšanai. Pirmā apmeklētā saimniecība bija Daugavpils novada Nīcgales pagasta z/s  “Dravnieki”. Saimniecības īpašniece Ingūna Spūle pastāstīja par sarežģīto un grūto saimniecības attīstības ceļu, pašu spēkiem visu izveidojot no nulles, piesaistot ES finansējumu, rakstot LAD projektus. Pirmā govju kūts ar nepiesieto turēšanu 33 slaucamajām govīm bija izveidota 2001. gadā. Saimniekošana jaunajā kūtī sākta 2014. gadā. Šobrīd saimniecībā ir 188 Holšteinas šķirnes slaucamās govis. Saimniecībā nodrošināta jaunlopu labturības pasākumu ieviešana veselīga ganāmpulka ataudzēšanai. “Dravnieku” saimniece brauciena dalībniekiem pastāstīja par  lopbarības izēdināšanas organizāciju, atzinīgi novērtēja kukurūzas skābbarības ekonomisko efektu piena ieguvē. Kukurūzu saimniecībā audzē 70 ha platībā un sagatavo, izmantojot speciālu graudu smalcinātāju. Tikko apstiprināts projekts fermas infrastruktūras sakārtošanai. Nākamais plānots šķidrmēslu sistēmas izveidei, jo šobrīd tiek izmantots pakalpojums šķidrmēslu izvešanai un izkliedēšanai.

Daugavpils novada Kalkūnes pagasta z/s “Jaundzintari” ferma nav liela – 53 govis piesietajā turēšanas sistēmā. Telītes tiek vairāk lutinātas un paturētas ganāmpulka atjaunošanai, bet bullīši tiek pārdoti. Veselīgu teļu ieguvei izmanto inovatīvās sistēmas govju dzemdību brīža noteikšanai. Saimnieko no 1991. gada, nomainot vairākas nozares – cūkkopību, dārzeņu audzēšanu, siltumnīcu kultūras. Šobrīd 400 ha tiek audzēti graudi, rapsis, ierīkotas ganības, plāno audzēt arī kukurūzu. No rapša saimniecībā iegūst eļļu kurināšanai un raušus lopbarībai.

Daugavpils novada Sventes pagasta z/s “Stārķi” īpašnieks Roberts Jonāns jau devies lauku darbos. Ar saimniecību, ganāmpulka darba organizāciju, uzcelto fermu ar nepiesieto lopu turēšanu un tajā esošo automātisko barības dalītāju un citām progresīvām tehnoloģijām iepazīstina saimniece. Zemnieku saimniecība nodibināta 1994. gada nogalē. Sākums bija ar mazu  kūti cūkām, bet šobrīd ir attīstīta spēcīga saimniecība ar 1200 ha zemes un 150 slaucamām govīm, kā arī tiek audzēti jaunlopi. 2011. gadā īstenots ES projekts fermas izbūvei, teļu novietnes izveidotas tā, lai varētu mērķtiecīgi grupēt dzīvniekus pēc to vecuma. Saimniecība plāno turpināt attīstīties un pilnveidoties.

Atgriežoties savās saimniecībās, brauciena dalībnieki varēs izvērtēt redzēto un padomāt par iespējām, ko varētu pārņemt, lai pilnveidotu savu ganāmpulku apsaimniekošanu.

Pieredzes braucieni notika Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstītā LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana” ietvaros.

Anita Putka,
LLKC Jēkabpils nodaļas uzņēmējdarbības konsultante