Aitu māšu ēdināšana, uzsākot laktāciju

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Zālēdāju projekta ietvaros 2017. gadā uzsāka izmēģinājumu Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta aitkopības saimniecībā SIA “Cimbuļi”. Izmēģinājuma mērķis ir, izmantojot zootehniskas metodes, paaugstināt aitkopības nozares efektivitāti, analizējot ievesto un Latvijā izaudzēto tīršķirnes Ile de France aitu māšu auglību, jēru saglabāšanu un izaudzēšanu līdz atšķiršanai no mātēm.

Ile de France aitu šķirnes prioritāte ir mātes auglība un lieliskās gaļas īpašības. Šīs šķirnes dzīvnieki ir masīvi un liela auguma, aitu māte sver no 70 līdz 90 kg, vaislas teķi – 110 līdz 150 kg.  Mātes auglība – 180%, “Cimbuļu” aitu mātēm – 210%. Aitu mātēm nav raksturīga sezonāla rakstura meklēšanās. Ile de France aitas ir viena no visplašāk izmantotajām šķirnēm gaļas audzēšanā gan kā tīršķirne, gan kā tēva šķirne, krustojot ar vietējo šķirņu aitu mātēm. Pēc Francijas šķirnes audzēšanas asociācijas datiem, aitu mātēm atnesoties, rudenī vidējā auglība ir 171%, pavasarī – 198%.

Lai nodrošinātu šīs šķirnes dzīvniekiem paredzētos auglības, pienīguma, jēru dzīvmasas pieauguma un dzīvnieku kvalitātes rādītājus, ir nepieciešams nodrošināt labus apsaimniekošanas nosacījumus.

Pareiza dzīvnieku ēdināšana sastāda 35 līdz 55% no visas kopējās dzīvnieku produktivitātes. Tāpēc saimniecībā tiek pastiprināti pievērsta uzmanība lopbarības jautājumiem, sakārtota dzīvnieku ēdināšana, rupjo lopbarību piedāvā ar lentas transportiera palīdzību, spēkbarību izēdina speciāli paredzētās spēkbarības stacijās.

“Cimbuļu” saimniecība savu ganāmpulku veido kā šķirnes dzīvnieku ganāmpulku, un dzīvnieku ēdināšanas organizācijai veltī lielus resursus. Lai gaļas šķirnes aitas uzturētu labā kondīcijā un gūtu labus ražošanas rādītājus, pamatā ir jānodrošina kvalitatīva rupjā lopbarība pietiekošā daudzumā. Saimniecība ir strādājusi, lai iekoptu kvalitatīvus zālājus un tos apsaimniekotu. Vasaras periodā tiek nodrošināts zelmenis ganībām, ziemošanas periodā – kvalitatīva tauriņziežiem bagāta skābbarība pietiekošā daudzumā, siens un salmi. Spēkbarība un minerālbarība tiek iepirkta.

Lai efektīvi izmantotu rupjo lopbarību, saimniecībai jāzina lopbarības kvalitātes rādītāji. Ēdinot aitu mātes pirmsatnešanās un pēcatnešanās periodā, kā arī jēru atšķiršanas laikā, ēdināšanas stratēģija un barības devas ir atšķirīgas.

Izēdināmās barības rādītāji SIA “Cimbuļi”

                                                                                                                                                             1. tabula

Saimniecībā dzīvnieku ēdināšana tiek uzraudzīta un kontrolēta. Aitu māšu ēdināšanai pastiprināta uzmanībai tiek pievērsta 1,5 mēnešus  pirms gaidāmās atnešanās. Šajās 6–7 nedēļās pirms atnešanās auglis mātes vēdera dobumā izaug par 70%, līdz ar to aitu mātei vajadzība pēc barības vielām pieaug būtiski. Īpaši, ja ir vairāki augļi, liela uzmanība jāvelta jaunajām aitu mātēm, kas atnesīsies pirmo reizi un kuras pašas vēl aug, barības vielas patērējot augšanai. Tādēļ tik nozīmīgi ir nodrošināt pilnvērtīgu ēdināšanu aitām šajā periodā. Saimniecībā rūpīga ķermeņa kondīcijas kontrole grūsnības laikā tiek veikta jaunaitām. Ja saimnieks novēro, ka jaunaitai ķermeņa kondīcijas samazinās, automātā tiek palielināta spēkbarības deva. Nereti spēkbarības deva tiek palielināta vairākkārt, lai uzturētu pareizo ķermeņa kondīciju. Ja aitu mātes sāk uzkrāt nevajadzīgas tauku rezerves, spēkbarības daudzumu samazina.

Lai uzņemtu vajadzīgo rupjās lopbarību daudzumu, tai jābūt smalkai un garšīgai. Aitu māte diennaktī var apēst lopbarības sausnas kg vidēji 3% no savas dzīvmasas. Ja lopbarība būs garšīga un kvalitatīva, apēstās lopbarības daudzums var palielināties, bet, ja barība ir pāraugusi, cieta, vai pat bojāta, – šādu barību dzīvnieki apēdīs krietni mazāk.

Saimniecībā Ile de France aitu mātei ar vidējo 85 kg dzīvmasu (gaidāmi dvīņi) pirms atnešanās cenšas nodrošināt tādu barības devu, kurā būtu 200–235 grami kopproteīna un 17 ME/MJ, pie nosacījuma, ka aitu māte var apēst 2,0–2,5 kg barības sausnas. Sienam un skābsienam jānodrošina labākā kvalitāte, spēkbarība tiek izbarota no barības stacijas. Barības devā obligāti tiek iekļauta minerālbarība. Parasti tiek izvēlēta minerālbarība, kurā būtu selēns dzīvniekiem labi izmantojamās formās, jo aitām un jēriem atsevišķi selēnu neparedz, dzīvniekiem piedāvājām tādu NaCl (lopbarības sāls) produktu, kuram būtu pievienots J (jods).  Jodu pievieno īpaši grūsnajiem dzīvniekiem.

Pēc dzemdībām aitu mātēm barības devā tiek piedāvāta kvalitatīvākā rupjā lopbarība, kādu vien saimniecība ir spējusi sagatavot. Katrs rupjās lopbarības rullis pirms izbarošanas tiek sadalīts. Ja barība bojājusies, tādu aitām neizbaro, rupjās lopbarības atlikumus uz barības galda pirms katras ēdināšanas reizes izvāc no novietnes. Spēkbarība tiek piedāvāta barības stacijā, patērētās spēkbarības apjoms vidēji vienai aitai var sasniegt 700–1000 g spēkbarības diennaktī, jo aitu mātei barības devā jānodrošina proteīna līmenis no 250  līdz 350 gramiem un maiņas enerģija no 19 līdz 22 ME/MJ. Aitu mātei ir jāražo piens un jāpabaro vismaz divi jēri, kuru piedzimšanas svars mēdz būt vidēji 4 kg. Svarīgi jērus pēc iespējas ātrāk radināt pie graudu barības un rupjās lopbarības, tā jēri ātrāk attīsies kā atgremotāji, kā arī tiks nodrošināti stabili dzīvmasas pieauguma rādītāji no spēkbarības un rupjās lopbarības. “Cimbuļu” saimniecībā jēru piebarošanai izmanto speciāli sagatavoto jēru startera barību. Tā kā saimniecība jērus audzē vaislai, kopējais kopproteīna daudzums jēru startera barībā nepārsniedz 18%, ME/MJ 11,86 barības sausnas kilogramā, bet barība ir ļoti garšīga, līdz ar to pilda savu galveno funkciju – attīsta jēru kā atgremotāju un vēlāk veicina labas spēkbarības uzņemšanas spējas. Saimniecībā tiek uzraudzīta jēru augšanas intensitāte, veikti muskulatūras mērījumi, tā sekojot pareizai dzīvnieka attīstībai.

Tā kā saimniecībā gan grūsnās aitas, gan aitu mātes ar jēriem koncentrātus uzņem pie barības stacijām, tad rupjajai lopbarībai ir jābūt labas kvalitātes un pietiekamā daudzumā. Šajā ēdināšanas sistēmā saimnieks regulāri kontrolē aitu māšu ķermeņa kondīciju, tā iegūstot kvalitatīvus jērus un veselīgas aitu mātes. 

Ilmārs Gruduls,

LLKC lopkopības konsultants