Urīna analīžu nozīme slaucamo govju makroelementu izmantošanā

Lai ģimenes saimniecības efektīvāk apsaimniekotu slaucamo govju ganāmpulkus un stabilizētu dzīvnieku veselību, LLKC ierīkoja izmēģinājumu “Precīzas ēdināšanas nozīme slaucamo govju ganāmpulkā. Urīnviela kā proteīna izmantošanu ietekmējošais faktors”. Izmēģinājums tika ierīkots z/s “Kalni” Talsu novadā, Valdgales pagastā.

Saimniecībā apsaimnieko 75 slaucamās govis, un vidējais izslaukums ir ap 10 000 kg no govs laktācijā. Saimniecības ganāmpulkā ir gan sarkano, gan melnraibās šķirnes dzīvnieki, novietnē grupēšanas iespēju paredz tikai dzīvniekiem, kuri atrodas cietstāves periodā. Saimniecība skābbarības gatavošanas procesu veic ar vislielāko rūpību, bet, kā lielai daļai saimniecību, kas zālāju mēslošanu ir veikuši, bet mēslošanas plānošanai nav sekojuši līdzi, skābbarībā tiek konstatēts palielināts kālija (K) daudzums.

Strādājot izmēģinājumā, 2016. gada decembrī tika veiktas urīna analīzes, lai konstatētu makroelementu sabalansētību un nodrošinājumu. Par makroelementu – nātrija (Na), kālija (K), magnija (Mg), kalcija (Ca), hlora (C), slāpekļa (N), sēra (S) un fosfora (P) – nodrošinājuma vērtējumu slaucamo govju barības devās, izmantojot urīna analīzes, varam spriest kopš 2014. gada, kad urīna analīzes plašāk sāka izmantot Eiropas piena lopkopības ganāmpulki, lai precīzāk vērtētu noteikt makroelementu nodrošinājumu slaucamajām govīm.

Pirmās atziņas par makroelementu N, Na un K vērtējumu urīna analīzēs slaucamajām govīm parādījās 2007. gadā, kad žurnālā Dairy Science tika apskatītas prognozes un izstrādātas vērtējuma sistēmas. Visus šos gadus sistēma pilnveidota, panākot gan laboratoriju darbības precizitātes uzlabošanu, gan vērtējuma izpratni [MAG Online library:Using urine analysis in dairy cows, J.Husband, R. Vecqueray, 2013].

Mūsu mērķis izmēģinājumā, strādājot ar precīzu ēdināšanu, kur tiek veikta apēsto sausnas kilogramu uzskaite un precīza barības devu izēdināšanas uzraudzība, ir analizēt un optimizēt precīzu barības vielu nodrošinājumu, tai skaitā makroelementu nodrošinājumu izmēģinājumā iekļautajiem dzīvniekiem.

Veicot barības devas aprēķinus, proteīna nodrošinājumu var iegūt, izmantojot dažādus proteīna barības līdzekļus, kas tiek līdzsvaroti ar dažāda ātruma enerģiju, bet, izvērtējot proteīna izmantošanos dzīvnieku organismā, analizē piena urīnvielas rādītājus.

Līdzīgi ir ar makroelementus nodrošināšanu, vadoties pēc izstrādātajiem normatīviem. Līdzšinējā makroelementu nodrošinājuma uzraudzības praksē dzīvnieku organismā makroelementu nodrošinājums tika izvērtēts no dzīvnieka paņemtajās un uz laboratoriju nosūtītajās asins analīzēs.  Vērtējot makroelementu nodrošinājumu dzīvnieku asinīs, diemžēl Ca satura noteikšana ir visai neprecīzs rādītājs, jo lielam Ca uzkrājumam kaulos nebūs nekādas sasaistes ar paaugstinātu Ca līmeni asinīs [Blood samples and evaluation, Hoard’s Dairyman, December, 2001]. Diemžēl asins analīzes nav objektīvs rādītājs, urīna analīzes ir objektīvāks rādītājs makroelementu nodrošinājumam dzīvnieka organismā, tā uzskata ļoti daudzi Eiropas vadošie piensaimniecību konsultanti un veterinārārsti [Team Paragon. Fine tuning ruminant mineral nutritin., 2012].

Iekļaujot paredzēto makroelementu nodrošinājumu barības devās, vadāmies pēc minerālvielu receptes, kurā norādīts attiecīgo elementu saturs, bet problemātiska var izrādīties šo vielu izmantošanās dzīvnieku organismā.

Ja Mg hlorīds (MgCl2) un Mg sulfāts (MgSO4) ir ar augstu Mg bio-izmantojamību, tad Mg oksīds (MgO) var būt ar dažādu izmantojamības pakāpi. Līdzīgi ir ar Ca produktiem [The Minerals directory. Dr. W. N. Ewing and S. J. Charlton, published by Context, 2007]. Mums jārēķinās ar elementu sinerģiju un antagonismu, kas var uzlabot vai ierobežot kāda elementa izmantošanos, jo dzīvnieka organismā viss ir ciešā sasaistē, līdz ar to svarīgi, kā organismā izmantosies makroelementi.  

Uzsākot izmēģinājumu, veiktajās govju urīna analīzēs konstatēts nepietiekams Ca daudzums pilnīgi visās dzīvnieku grupās (pirms atnešanās, pēc atnešanās, laktācijas vidusposmā un laktācijas beigās). Tāpat konstatēts ļoti augsts K līmenis.

Ja slaucamajām govīm augstais K saturs problēmas neradīja, tad pirmsatnešanās fāzē tas veido nosacījumus, kuru gadījumā var veidoties  hipokalcēmija pēc atnešanās, kas vēlāk samazina govs enerģiju. Pēc atnešanās hipokalcēmija ir bīstama, jo govis uzņem krietni mazāku barības daudzumu, nekā būtu nepieciešams, līdz ar to rodas virkne veselības risku pēcatnešanās fāzē. Sagatavotajās barības devās Ca nodrošinājums bija tāds, kāds fizioloģiski paredzēts, un to apstiprināja lopbarības ķīmisko analīžu laboratorija veiktās analīzes barības devai (TMR).

Analizējot izmēģinājuma saimniecības slaucamo govju novietni, domājam, ka varētu vēlēties labāku dabīgo apgaismojumu, kas varētu būt kā viens no iemesliem kāpēc D vitamīnu ir problemātiski nodrošināt, savukārt D vitamīns stimulē Ca izmantošanos, kā arī barības devās Ca avots būtu jāizraugās ar augstāku bio-izmantojamību.

1. tabula

Urīna analīžu rezultāti govīm pirms atnešanās govīm

Urīna analīžu rezultāti slaucamajām govīm izmēģinājuma saimniecībā 2017. g.

2. tabula

Urīna analīžu rezultāti laktējošām govīm

Urīna analīžu rezultāti slaucamajām govīm izmēģinājuma saimniecībā 2017. g.

2017. gada nogalē tika veiktas atkārtotas urīna analīzes, lai varētu izvērtēt, vai dzīvnieku organismā ir izmaiņas makroelementu nodrošinājumā. Veiktajās analīzēs tika konstatēts, ka Ca nodrošinājums visiem dzīvniekiem ir ļoti labs. Saimniecībā nav hipokalcēmiju problēmu risks, govīm pēc atnešanās nekonstatējām enerģijas deficītu, kā arī nav nepieciešams veikt Ca injekcijas vēnā pēc atnešanās. Joprojām augsts K, iemesli zināmi, jo arī skābbarībā K līmenis krietni paaugstināts. Lai iekļautu un sabalansētu devā skābbarību ar pārmērīgi augstu K saturu, grupā pirms atnešanās ēdina pilngraudu skābbarību, kurā K saturs ir ievērojami zemāks.

Problēma ir tā, ka urīna analīzēs tika konstatēts paaugstināts hlora Cl līmenis, kas ietekmē nātrija Na vajadzību un liek izvērtēt sāls izmantošanu un sodas iekļaušanu barības devā. Paaugstināts Cl saturs būtu tālāk jāizvērtē saistībā ar mēslojuma izvēli zālājiem, tāpat arī ar augsnes makroelementu saturu. Paaugstināts kālija (K) saturs barības devā diktē vajadzību pēc augstāka nātrija (Na) satura barības devā, bet tā nodrošināšanai būtu jāizmanto N nātrijs, kas ir dzeramajā sodā, jeb Na bikarbonāts.

Veicot urīna makroelementu analīzes, pirmkārt, saimniecība var pieņemt pareizus lēmumus par ēdināmo papildbarību. Otrkārt, saimniecība var analizēt esošo situāciju, lai pieņemtu pareizus lēmumus par makroelementu pārdozēšanu vai nepietiekamību.

Antra Gražule,

piena lopkopības konsultante

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centrs