Teļa veselība – augsti produktīvas govs pamats

Arvien aktuālāka pasaulē kļūst veselu, dzīvotspējīgu teļu ieguve un izaudzēšana, tādēļ, ka šis aspekts ļauj piensaimniekiem iegūt papildu peļņu no pirmās laktācijas govīm, kuras ir atslaukušās 23–24 mēnešu vecumā.

Vaislas teles, kuras pirmo reizi atnesušās līdz 24 mēnešu vecumam, pirmajā laktācijā spēj saražot par 1000–1200 kg piena vairāk nekā pirmpienes, kurām atnešanās norit pēc 24 mēnešu vecuma. Tādēļ svarīgi ir pasargāt teļus no saslimšanas agrīnā vecumā, nodrošinot pietiekamu imunitāti ar mātes antivielām, ko teļš sāk saņemt embrionālā stāvoklī govs grūsnības 4.–5. mēnesī, kā arī ar labas kvalitātes jaunpienu pietiekamā daudzumā pēc piedzimšanas. Saimniecībās tieši jaundzimušie teļi visvairāk tiek pakļauti dažādu saslimšanu riskam, ja tie netiek laikus pabaroti tūlīt pēc piedzimšanas, tiem netiek nodrošināti atbilstoši turēšanas un higiēnas apstākļi, kā arī netiek nodrošināts atbilstošs mikroklimats. Tādēļ teļa izdzīvošana ir atkarīga no saimniecībā radītajiem apstākļiem un saimnieka izvirzītiem mērķiem.

Visus piedzimušos teļus no infekcijas un vīrusu slimībām pasargāt nebūs iespējams, taču novērst biežu teļu saslimšanu var, ja zina teļa fizioloģiju, uzvedību, ēšanas īpatnības līdz 60–90 dzīves dienai un ievēro dažādus biodrošības elementus.

Viens no galvenajiem biodrošības elementiem ir imunitāte, kas teļam sāk veidoties augļa stadijā, bet pēc piedzimšanas to var stiprināt ar labas kvalitātes jaunpiena izbarošanu neierobežotā daudzumā, tādējādi panākot, ka teļa asinīs imunoglobulīna (Ig) līmenis tiks sasniegts 10 g/l. Ja Ig līmenis jaundzimuša teļa asinīs ir zemāks par 10 g/l, tad teļu saslimšanas biežums saimniecībā var pieaugt pat 3–4 reizes, bet tas palielina iespējamo teļu nobeigšanos. Samazinoties imunitātei, pieaug teļu saslimstības risks ar novietnē esošo nosacīti patogēno mikrofloru. Jāņem vērā, ka teļš līdz 3.–4. dzīves nedēļai nespēj izmantot augu izcelsmes proteīnu un taukus, tādēļ piena aizvietotājus, kas satur augu izcelsmes proteīnu un taukus, nevajadzētu izbarot teļiem pirms 3–4 nedēļu vecuma. Ja netiks ievērots šis nosacījums, lielākā daļā teļu saslims ar caureju. Taču ne tikai gremošanas trakta slimības mēdz būt par šķērsli normālai teļu attīstībai. Saimniecībās, kurās dažādu apstākļu pēc bieži iepērk dzīvniekus, biežāk novēro elpošanas trakta slimības, ko mēdz izraisīt novietnē vai ar nopirktajiem dzīvniekiem ievestās baktērijas, vīrusi un parazitārie vienšūņi. Ņemot vērā dažādus saimniekošanas modeļus, biežāku teļu saslimšanu novēro atklāta tipa saimniecībās, kuras bieži iepērk dzīvniekus, jo šāda tipa saimniecībām ir grūti pielietojamas standarta profilakses pasākumu shēmas.

Lai pareizi slimos teļus ārstētu un ievērojami samazinātu teļu mirstību, Dobeles novada Kaķenieku pagastā SIA „Agro-Kaķenieki” tika ierīkots izmēģinājums, kura laikā noskaidroti biežākie teļu saslimšanas cēloņi, ko izraisa novietnē esošā nosacīti patogēnā mikroflora. Šim nolūkam daļai saimniecības teļu dažādos gadalaikos tika ņemti paraugi no augšējiem elpošanas ceļiem un fekāliju paraugi, kas tika izmeklēti LLU Veterinārmedicīnas fakultātes bakterioloģijas laboratorijā, lai noskaidrotu biežākos saslimšanas cēloņus.

1. attēls Diagnosticēto baktēriju gadījumi dzīviem teļiem no elpošanas trakta, %

Pēc bakterioloģisko izmeklējumu rezultātiem (1. attēlā) var secināt, ka SIA „Agro-Kaķenieki” teļu novietnē atkarībā no sezonas bija nosacīti mainīga patogēnā mikroflora, kas pamatā teļiem izsauc elpošanas trakta saslimšanu – bronhopneimoniju, jo šīs baktērijas tika konstatētas teļiem, kuriem tika noņemti paraugi bakterioloģiskai izmeklēšanai no augšējiem elpošanas ceļiem. Šie analīžu rezultāti būtībā atspoguļo situāciju teļu novietnē, un parāda nosacīti patogēnās mikrofloras mainību, kas var izraisīt teļu saslimšanu ar elpošanas trakta slimībām, ja teļiem ir pazeminājusies imunitāte. Taču pēc iegūtiem bakterioloģisko izmeklējumu rezultātiem nevar noteikt precīzu teļa nāves cēloni. Lai to noskaidrotu, jānoņem audu paraugi beigtajiem teļiem no iekšējo orgānu pārmainītajām daļām un jāizmeklē bakterioloģiski. Arī SIA „Agro-Kaķenieki” vienam beigtajam teļam tika noņemts audu paraugs no pārmainītiem plaušu audiem. LLU Veterinārmedicīnas fakultātes bakterioloģisko analīžu laboratorijā identificēja baktēriju Pasteurella multocida, kas arī ir uzskatāma par īsto teļu nāves cēloni. Vienlaikus izmēģinājuma laikā LLU Veterinārmedicīnas fakultātes bakterioloģisko izmeklējumu laboratorijā izdalītajām baktērijām tika noteikta antibiotiku jutība, lai saimniecība sekmīgāk veiktu saslimušo teļu ārstēšanu.

1. tabula. Baktēriju rezistence pret antibiotikām

Analizējot 1. tabulā apkopotos izmēģinājuma laikā iegūtos rezultātus, jāsecina, ka saimniecībā jāveic saslimušo teļu ārstēšana, kuri slimo ar elpošanas trakta saslimšanu, ar antibiotikām, kuras ir 100% jutīgas pret konstatēto nosacīti patogēno mikrofloru. Nejauši izvēlētas antibiotikas teļu elpošanas trakta slimību ārstēšanā var nesniegt pozitīvu ārstniecisko efektu. Baktēriju rezistence pret antibiotikām veidojas dažādu apstākļu sakritības rezultātā. Galvenie apstākļi, kas veicina baktēriju rezistenci pret antibiotikām, ir piena kas satur antibiotikas, izēdināšana teļiem, nepamatota antibiotiku lietošana teļiem pirmajās dzīves dienās, kā arī antibiotiku lietojamās devas un ārstniecības kursa ilguma neievērošana. Konkrētā situācija saimniecībā nav slikta, bet prognoze pret baktēriju rezistenci uz antibiotikām jāvērtē piesardzīgi, jo pastāv risks, ka baktēriju rezistence pret antibiotikām var pieaugt. Lai no šī riska faktora izvairītos, saimniecībā jāveic visi pasākumi, kas ir vērsti uz teļu imunitātes stiprināšanu.  

Apkopojot izmēģinājuma laikā iegūtos rezultātus, jāsecina, ka ar elpošanas trakta slimībām saslimušo teļu galvenais nāves cēlonis ir baktērija Pasteurella multocida, kura tika izdalīta 44% teļiem 2017. gada jūlijā, tādēļ saimniecībā jāizstrādā detalizēts profilaktisko pasākumu plāns, iekļaujot visu teļu vakcināciju pret Pasteurella multocida, lai teļiem būtu paaugstināts antivielu līmenis vismaz divus mēnešus pirms iespējami gaidāmā slimības uzliesmojums.

Profilakses nolūkos, lai stiprinātu teļu veselību un nodrošinātu pietiekami augstu imunitāti tūlīt pēc piedzimšanas, jaunpienā jānosaka kopējais imūnglobulīna daudzums, izmantojot kolostrometru vai Brix refraktrometru. Par kvalitatīvu jaunpienu uzskata tādu, kas satur imunoglobulīnu vismaz 50 mg/ml. Izmantojot Brix refraktrometru, 50 mg/ml imunoglobulīna jaunpienā atbilst 22% uz Brix refraktrometra skalas. Izmantojot jaunpiena kvalitātes noteikšanu ar kolostrometru, 50 mg/ml imunoglobulīnu atbilst >50 vienībām uz gremdes, respektīvi – skala, kas iekrāsota zaļā krāsā.

Būtiski teļu imunitāti var samazināt dažādi stresa faktori. Viens no tiem ir karstuma stress, kas teļiem var tikt novērots, ja tiem ir nepietiekams enerģijas līmenis organismā un gaisa temperatūra ir ≥22 °C. Tādēļ katrā saimniecībā jāveic novietnes mikroklimata monitorings. Lai samazinātu jaundzimušo teļu saslimšanu, svarīgi nodrošināt labu mikroklimatu.

2. tabula. SIA „Agro-Kaķenieki” teļu novietnes mikroklimata monitorings

Konkrētajā situācijā SIA „Agro-Kaķenieki” teļu novietnē lielāka uzmanība jāvelta gaisa plūsmas ātruma ierobežošanai, jo atsevišķos gadījumos tā var negatīvi ietekmēt teļu veselību. Tajā skaitā ir iespējama biežāka teļu saslimšana ar respiratorajām slimībām, jo teļiem rodas pastiprināta vajadzība pēc papildu enerģijas, lai uzturētu normālu ķermeņa temperatūru un nodrošinātu visus dzīvei un attīstībai nepieciešamos fizioloģiskos procesus.

Jebkuram piensaimniekam svarīgi ir atcerēties, ka teļi līdz 60 dienu vecumam ir visjutīgākie pret krasu vides apstākļu maiņu, tādēļ saimniecībās jālieto daudz sausu salmu pakaišu, kas nodrošinās optimālu relatīvo gaisa mitrumu novietnē, jo teļi visvairāk cieš, ja tiem ir jāguļ mitrā vietā – mitras guļvietas sekmē patogēnu baktēriju vairošanos!

Dainis Arbidāns

Lopkopības nodaļas konsultants–eksperts veterinārmedicīnā