Salīdzina slaucamo govju izmantošanas ilguma rādītājus

LLKC Zālēdāju projekta ietvaros tika veikts izmēģinājums ar mērķi pētīt slaucamo govju izmantošanas ilgumu zemnieku saimniecībā “Kalna Dambrāni” izaudzētiem un iepirktiem dzīvniekiem, un skaidrot to galvenos izslēgšanas iemeslus no ganāmpulka, kā arī noteikt ekonomiski izdevīgāko dzīvnieku grupu – saimniecībā izaudzētie vai saimniecībā iepirktie dzīvnieki.

Izmēģinājums tika īstenots Viesītes novada z/s “Kalna Dambrāni” ganāmpulkā. Šo ganāmpulku izmēģinājuma ierīkošanai izvēlējāmies apzināti, jo, veicot saimnieciskās darbības paplašināšanu, sākot no 2008. gada līdz 2010. gadam, saimniecība no ārzemēm iegādājās ievērojamā skaitā grūsnas teles.  Izmēģinājumam tika izveidotas divas grupas. Kopskaitā tika analizētas 485 ievestās grūsnās teles un 174 saimniecībā izaudzētās teles.

Viens no uzdevumiem bija uzskaitīt un izanalizēt, cik dzīvnieku tika izslēgti no ganāmpulka, kā arī noskaidrot dzīvnieku izslēgšanas iemeslus. Analizējot saimniecības datus, tika konstatēts, ka laika periodā no 2014. līdz 2017. gadam ievesto dzīvnieku izslēgšana no ganāmpulka bija par 22,1% lielāka, salīdzinot ar saimniecībā izaudzētajiem dzīvniekiem.

Galvenais govju (gan saimniecībā dzimušo, gan ievesto) izslēgšanas iemesls no ganāmpulka 24,6 –26% gadījumos saistīts ar vielmaiņas slimībām, kas tālāk negatīvi ietekmē atražošanu. Rezultātā liela daļa govju jābrāķē tikai tāpēc, ka 24,6  līdz 27,5% no tām nevar apsēklot. Būtībā šīs divas savstarpēji saistītās problēmas ir pusei no visiem brāķētajiem dzīvniekiem.

Lielākā dzīvnieku brāķēšana saimniecībā tika veikta saimniecībā audzētajiem dzīvniekiem 3. un 4. laktācijā, attiecīgi 28,2 un 31%, bet ievestajiem dzīvniekiem – 2. un 4. laktācijā, attiecīgi 20,9 un 23,8%.  

Z/s “Kalna Dambrāni” laika periodā no 2014. līdz 2016. gadam vidējā govju brāķēšana gadā sastādīja 24,2%, kas būtiski neatšķiras ar labas prakses saimniekošanas nosacījumiem ganāmpulkā 20–25% gada laikā.

Augstāko izslaukumu no ganāmpulka izslēgtās govis sasniedza 3. noslēgtajā laktācijā: ievestās – 14 596 kg, vietējās – 16 883 kg. “Kalna Dambrānos” audzētajām govīm šis izslaukums bija salīdzinoši lielāks kā ievestajām – par 2287 kg.

Laika periodā no 2014. līdz 2017. gadam analizēto ievesto un pašu saimniecībā izaudzēto dzīvnieku mūža ilgums izslēgtajām govīm bija attiecīgi 2228 un 2139 dienas, produktīvā mūža ilgums – attiecīgi 1394 un 1313 dienas. Saimniecībā izaudzēto dzīvnieku mūža ilgums bija par 89 dienām īsāks, produktīvā mūža ilgums  –  par 81 dienu īsāks, salīdzinot ar ievestajiem dzīvniekiem. Līdz ar to arī iegūtais piena daudzums produktīvajā mūžā lielāks bija ievestajiem dzīvniekiem – par 742 kg, salīdzinot ar saimniecībā izaudzētajiem dzīvniekiem. Tomēr izslaukums mūža dienā un produktīvā mūža dienā lielāks bija saimniecībā izaudzētajiem dzīvniekiem – 34,5 un 20,04 kg, kas attiecīgi par 2,1 un 4,1 kg ir lielāks, salīdzinot ar ievestajiem dzīvniekiem.

Periodā no 2014. līdz 2016. gadam z/s “Kalna Dambrāni” triju gadu datu analīze liecina, ka govs uzturēšanās izmaksas dienā sastādīja 7,43 eiro, šajā periodā vidējā piena realizācijas cena bija 0,275 par kg piena.  Šāda perioda analīze daudz precīzāk parāda gan uzturēšanas izmaksas, gan izlīdzina piena cenu garākā periodā.

Ņemot vērā 1 govs vidējās uzturēšanās izmaksas un ieņēmumus no iegūtā piena produktīvajā mūžā, ieguvums lielāks bija saimniecībā izaudzētajiem dzīvniekiem  –  par 449 eiro, salīdzinot ar ievestajiem dzīvniekiem.

Atražošanas rādītājus raksturo pirmās atnešanās vecums, servisa periods, kā arī sēklošanas reižu skaits. Ņemot vērā to, ka “Kalna Dambrānu” govis pirmo reizi atnesās, sākot ar 2009. gadu, 26,7 mēnešus var uzskatīt par optimālu pirmās atnešanās vecumu, bet ievestajām govīm bija novēlots pirmās atnešanās vecums – vidēji 28,4 mēneši. “Kalna Dambrānos” audzētajām govīm pirmās atnešanās vecums ir par 1,7 mēnešiem īsāks kā ievestajām. Servisa periods ievestajām govīm bija 159 dienas garš, kas ir par 15 dienām garāks kā vietējās izcelsmes dzīvniekiem saimniecībā. Kopējais sēklošanas reižu skaits mūžā saimniecībā audzētajiem dzīvniekiem bija 8,67, ievestajiem – 8,75. Par 0,08 sēklošanas reizēm īsāks tas bija vietējām govīm. Vidējās laktācijas par 0,22 vienībām garākas bija ievestajām govīm.

Z/s “Kalna Dambrāni” laika periodā no 2008. līdz 2011. gadam iepirkto dzīvnieku vidējā cena bija 2357,11 eiro, bet saimniecībā izaudzēto telīšu izmaksas līdz 24 mēnešu vecumam vidēji sastādīja 1389,47 eiro, kas ir par 41% mazāk, salīdzinot ar ievesto telīšu izmaksām.

Pašaudzēto telīšu izmaksu struktūrā vidēji 62,7% sastāda lopbarība.

Teles atmaksāšanās laiku ganāmpulkā varam aprēķināt, veicot aprēķinus par to, cik dzīvnieku ir brāķēti no ganāmpulka, kāds bijis šo govju izslaukums par katru noslēgto laktāciju, teles izaudzēšanas un iepirkšanas izmaksas, 1 govs uzturēšanās izmaksas dienā, pirmais atnešanās vecums, vidējā piena cena.

“Kalna Dambrānos” izaudzētās teles sevi sāk atpelnīt 3. laktācijā, bet ievestās teles – 5. laktācijā.

• “Kalna Dambrānos” audzētajām govīm pirmās atnešanās vecums ir par 1,7 mēnešiem īsāks kā ievestajām.
• Pats būtiskākais iemesls, kāpēc govis no ganāmpulka tiek izslēgtas, ir vielu maiņas slimības, kas negatīvi ietekmē atražošanu (nevar apsēklot govis). Šo iemeslu dēļ no kopējā skaita tiek brāķētas 50% govju.
• Saimniecībā audzētās govis visvairāk tiek izslēgtas no ganāmpulka 3. un 4.laktācijā, bet iepirktās – 2. un 4.laktācijā. Lielākā govju izslēgšana notiek tad, kad govis dod pašu lielāko izslaukumu savā mūžā.
• “Kalna Dambrānos” vidējā (2014.–2016.) brāķēšana gadā sastāda 24,2%.
• Iegūtais izslaukums vienā mūža dienā un vienā produktīvā mūža dienā ir lielāks saimniecībā audzētajiem dzīvniekiem, attiecīgi par 2,1 un 4,1 kg.
• Ņemot vērā 1 govs vidējās uzturēšanās izmaksas un ieņēmumus no iegūtā piena produktīvajā mūžā, ieguvums no saimniecībā izaudzētā dzīvnieka ir lielāks par 449 eiro, salīdzinot ar ievesto dzīvnieku.
• Servisa periods ir 15 dienas garāks ievestajiem dzīvniekiem salīdzinājumā ar saimniecībā izaudzētajiem dzīvniekiem.
• “Kalna Dambrānos” izaudzētās teles sevi sāk atpelnīt 3. laktācijā, bet ievestās teles – 5. laktācijā.

Ziedīte Bimšteine,

LLKC Jēkabpils konsultāciju biroja lopkopības konsultante

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja