Pavasara darbi zālājos.

Kvalitatīvu zālāju ierīkošana ir tikai pusceļš ilgstošas ražības saglabāšanai un pilnvērtīgas lopbarības nodrošināšanai.

Pēc tam, kad ir iesēts daudzgadīgo zālāju lauks, jāorganizē tā pareiza kopšana, mēslošana un izmantošana visā tā dzīves garumā, citādi ierīkošanā iztērētie līdzekļi ir veltīgi izšķiesti, ražība ir zema, cerēto rezultātu neiegūstam.

Pavasarī veicamie darbi

Agri pavasarī, pēc sniega nokušanas, jāapseko savas zālāju platības, jānovērtē izveidojies stāvoklis un jāķeras pie darba. Protams, novados šis laiks var krasi atšķirties, bet Aizkraukles pusē uz z/s “Dārznieki”, kur 2016. gadā LLKC Zālēdāju projekta ietvaros tika ierīkots izmēģinājums, šogad devāmies 3. aprīlī. Secinājumus un veicamos darbus jau varēja saplānot.

Dažās vietās ieplakās uz laukiem bija vērojamas sniega ūdeņu atstātās peļķes, kuras būtu jānovada. Ja ūdens neiesūcas augsnē ilgāku laiku, tad neizturīgākās zālāju sugas (ganību airene, lucerna) var aiziet bojā, rodas tukši plankumi, kuros saviešas nezāles.

Tipiska aina zālājos pavasarī ir kurmju rakumi, un tur, kur rudenī zālājs noganīts, arī atstātās ekskrementu kaudzes. To izlīdzināšana pavasarī ir svarīgs pasākums. Ja tie palikuši uz lauka, tad turpmāk, pļaujot zāli un apgriežot vālu, masa būs ar zemes piejaukumu, kas negatīvi ietekmē ieskābšanu un lopbarības kvalitāti. Izkliedēšanu un kurmju rakumu līdzināšanu lietderīgi veikt ar ganību ecēšām un šļūci. Tādējādi notiek arī zelmeņa aerācija, kas sekmē zālaugu labāku attīstību.

Nereti zālāju laukos agri pavasarī uz stiebrzālēm var saskatīt sniega pelējumu, bet āboliņam uzbrūk āboliņa vēzis. Vairāk tas ir novērots uz uzņēmīgākām ārzemju sugām – ganību airenes un hibrīdās airenes, kas iekļautas zālaugu maisījuma sastāvā. Zelmeņa ecēšana var krietni ierobežot šo slimību izplatību un samazināt nodarīto kaitējumu.

Ja zālāju laukā izslīkušo, kurmju rakumu un slimību bojāto vietu ir daudz, tad jādomā par šo tukšo vietu apsēšanu, vislabāk izmantojot viengadīgo aireni un ātraudzīgās tauriņziežu šķirnes. Zāles piesēšana jāveic agri pavasarī, tad sēkliņas labāk iegulst augsnē un ātrāk sadīgst pavasara nokrišņu ietekmē.

Precīzāk saimniekojot, tiek veiktas augsnes analīzes. Ja tās norāda, ka zālāju laukā augsne ir skāba – pH_kcl zemāks nekā 5,5, agri pavasarī būtu jāveic arī kaļķošanas darbi, izlietojot 5–7 t/ha kaļķojamā materiāla.

Jāielāgo, ka skābā augsnē zelmenis ļoti ātri noveco, kļūst mazražīgs, jau otrajā izmantošanas gadā pazūd vērtīgie tauriņzieži, vēlāk – arī prasīgākās stiebrzāles, paliek galvenokārt smilgas, daudzgadīgās nezāles un mazvērtīgi platlapji. Uzturot augsnē optimālu pH līmeni, zālāju zelmeņi ir ilggadīgāki.

Lai ilgstoši saglabātu augstas zālāju ražas un zelmenī saglabātu vērtīgo zālaugu sugu sastāvu, tie regulāri un pareizi jāmēslo. Zālāji ir ļoti atsaucīgi uz mēslojumu, un katrs kg iedotā mēslojuma labi atmaksājas. Mēslotās platībās zāle pavasarī sāk ātrāk un straujāk augt, palielinās ne tikai zāles raža, bet paaugstinās proteīna daudzums tajā, uzlabojas arī citi kvalitātes rādītāji.

Tas spilgti izpaudās arī izmēģinājuma saimniecībā “Dārznieki” 2016. gada pavasarī.

Nemēslotā variantā 13V stiebrzāles bija sasniegušas 20 cm, tauriņzieži – 16 cm garumu, veidojot 7,6 t/ha zaļās masas.

Mēslotā variantā 20 V – stiebrzāles 27 cm, tauriņzieži – 24 cm un 11 t/ha zaļās masas. Pēc nedēļas 20V šī atšķirība bija vēl krasāka, bet fermu dienā 25V mēslotais zelmenis atšķīrās vizuāli, ar tumšāku krāsu, blīvāku zelmeni, lielāku augu garumu. Kopā 2016. gadā veģetācijas periodā iegūti 3 zaļmasas pļāvumi, kur nemēslotais variants deva 29,5 t/ha zaļās masas jeb aptuveni 6000 kg sausnas, bet mēslotajā variantā iegūts 44,5 t/ha zaļmasas jeb aptuveni 9000 kg sausnas.

Izmantojot 250 kg/ha kompleksā mēslojuma NPK 6:26:30 un iztērējot 125 eiro/ha zālāju mēslošanai, iegūts 15 t/ha zaļmasas jeb 3000 kg/ha sausnas pieaugums. Pārrēķinot to iegūtā piena daudzumā, ieņēmumi no piena pieauguma ir 619 eiro, bet peļņa – aptuveni 500 eiro.

Pavasarī daudzās zālaugu platībās koši dzelteni sazied lokaugļu zvēreņu augi. Tās attīstās ļoti ātri, agri nozied un piesārņo augsni ar sēklām. Lai ierobežotu to izplatību, jāķeras pie to appļaušanas jau nezāļu pumpurošanās fāzē.

Sekojot līdzi un veicot vajadzīgos kopšanas, mēslošanas un apsaimniekošanas darbus sētajos zālājos, ir garantija iegūt pilnvērtīgu un kvalitatīvu lopbarību, līdz ar to nodrošinot kvalitatīvāku lopkopības produkcijas ieguvi.

Biruta Jansone,

augkopības konsultante