Slaucamo govju atražošana saimniecībās

Lai ekonomiski saimniekotu un iegūtu vairāk piena, nepieciešams regulāri – vismaz 365–400 dienās iegūt vienu teļu no katras slaucamās govs. Visvieglāk grūsnību iegūst mazražīgākās ganāmpulka govis, –  parasti tās laikus un izteikti meklējas un bieži jau pēc pirmās mākslīgās apsēklošanas reizes kļūst grūsnas. Taču katram saimniekam pašam jāizvērtē, cik ekonomiski izdevīgi ir turēt un ēdināt mazražīgu govi.

Visvairāk rūpju ganāmpulkos sagādā augstražīgākās govis –  to savlaicīga un sekmīga apsēklošana. Visiem zināms, ka augstražīgām govīm biežāk ir pagarināts servisperiods, arī periods no atnešanās līdz pirmajai meklēšanās reizei. Tām meklēšanās var būt ļoti īsa (pat 3–6 stundas) vai var notikt klusā meklēšanās. Šīm govīm tikpat biežas problēmas var būt gan ilgstošs nemeklēšanās periods, gan arī regulāra meklēšanās bez rezultatīvas apsēklošanas. Ļoti bieži šo govju reproduktīvo problēmu cēlonis ir vielmaiņas negatīvā enerģijas bilance (NEB), kas ir neizbēgama visām govīm laktācijas pirmajā mēnesī. Taču augstražīgajām govīm NEB ir īpaši izteikta lielās piena atdeves dēļ: tā izraisa aknu funkciju traucējumus, t. sk. samazinātu holesterīna sintēzi, no kā veidojas steroīdie dzimumhormoni (estrogēni, progesterons) un arī stresa hormoni (kortizols un aldosterons). Šie hormoni ietekmē dzimumorgānu darbību. Tā rezultātā pie NEB šīm govīm biežāk nekā mazražīgajām trīs līdz sešas nedēļas pēc atnešanās var konstatēt dzemdes subinvolūciju, olnīcās paliekošo dzelteno ķermeni vai folikulāru cistu. Samazinātās dzimumhormonu sintēzes dēļ pienīgākās govis mazāk aktīvi meklējas.

Lai mazinātu šīs problēmas, visefektīvāk un lētāk ir nodrošināt govīm pārejas un laktācijas sākuma periodā kvalitatīvu, pietiekošu un sabalansētu barību, – īpaši rūpēties par pietiekošu enerģētiskās barības daudzumu, kā arī par makroelementu, mikroelementu un vitamīnu piedevām. NEB var kontrolēt, regulāri govīm novērtējot ķermeņa kondīcijas izmaiņas: pirmajā mēnesī pēc atnešanās govīm pieļaujams kondīcijas samazinājums ne vairāk kā 0,5– 1,0 punkti (5 punktu sistēmā). Tomēr visprecīzāk NEB sākšanos var noteikt, izmērot asinīs β-oksisviestskābes koncentrāciju apmēram nedēļu pirms atnešanās tā nedrīkst pārsniegt 0,7 mmol/l, bet mēneša laikā pēc atnešanās β-oksisviestskābes līmenis nedrīkst būt augstāks par 1,2 mmol/l. Nodrošinot pietiekošu enerģijas daudzumu, govis dos arī vairāk piena un neslimos ar ketozi. Protams, spēkbarību nedrīkst arī pārdozēt, tā jāsabalansē gan ar proteīnu saturošās, gan ar šķiedrainās barības daudzumu. Šogad interešu grupas saimniecībās problēmas sagādāja acidozes, ko varēja veicināt ražīgie atāli, lietainais laiks, kā rezultātā govis nespēja apēst pietiekoši daudz kokšķiedras, jo ganību periodā to sabalansēt ir grūtāk. Acidozes atstāja diezgan lielu negatīvu iespaidu uz govju sēklošanas rezultātiem.

Liela nozīme ir komforta nodrošināšanai govīm. Organismā, pastiprināti izdaloties stresa hormoniem, tiek samazināta dzimumhormonu sintēze.  Stresa situācijas govīm var rasties gan dzīvnieku pārblīvētības, hierarhijas problēmu, barības padeves pārtraukumu dēļ, nepiemērotu guļvietu, sliktas ventilācijas vai liela karstuma dēļ vasarā, un tas var būt saistīts vēl ar daudziem citiem faktoriem. Visbiežāk stresa faktoru novēršana neprasa lielus finansiālus ieguldījumus, tikai dažus būtiskus darba organizācijas pārkārtojumus vai radošus risinājumus konkrētā situācijā. Taču rezultāts pārkārtojumiem var būt pat labāks par cerēto, jo var uzlaboties ne tikai govju reproduktīvā veselība, bet arī izslaukums.

Ceturtkārt, ja iepriekš minētie pasākumi vēl nedod uzlabojumus augstražīgāko govju reproduktīvo problēmu risināšanā, tad parasti palīdz kontrolēta hormonu terapija, ko pielieto gan neauglības ārstēšanā, gan meklēšanās sinhronizācijā. Meklēšanās sinhronizācija (parasti rektāli izmeklētiem dzīvniekiem) papildina trūkstošo dzimumhormonu koncentrāciju organismā intramuskulāru injekciju vai intravaginālu implantu veidā, lai problemātiskai govij dzimumcikls noritētu pilnvērtīgi – ar kvalitatīvu ovulāciju konkrētā dienā, plānotā laikā. Pielietojot meklēšanās sinhronizācijas shēmas, var panākt plānotu atnešanās grafiku.

Govju hormonālās meklēšanās stimulācijas un sinhronizācijas metodes ir ļoti dažādas, bet tās var nodrošināt sekmīgu govju apaugļošanos 60–80% gadījumu. Instrukcijā paredzēto hormonu ievadīšanas shēmu jāizpilda precīzi norādītajās dienās, citādi govju meklēšanās nebūs kvalitatīva vai arī ovulācija nenotiks. Lai izvēlētos piemērotāko meklēšanās sinhronizācijas shēmu govīm ar neskaidrām reproduktīvajām problēmām, vispirms nepieciešams veikt rektālo izmeklēšanu. Ja to iepriekš neveic, tad injicējamo hormonu shēmas jāizvēlas garākas, kas realizējamas apmēram 3 nedēļās. Šīs shēmas biežāk pielieto lielajos, nepiesieti turētu slaucamo govju ganāmpulkos. Jāpiebilst, ka hormonālo shēmu pielietošana maksā, bet dārgāka var izrādīties šo piena devēju daudzkārtēja nesekmīga apsēklošana. Ļoti svarīgi sekmīgai govju grūsnības iegūšanai ir hormonu injekcijas izdarīt precīzi shēmā paredzētajos laikos.

Taču nekas nav lētāks par slimību profilaksi. Augstražīgo govju neauglības cēloņi vispirms jāmeklē nesabalansētā vai nepietiekošā ēdināšanā un dažādās turēšanas kļūdās, arī nepietiekošā govju novērošanā, lai noteiktu meklēšanos. Tikai pēc tam jāķeras pie finansiāli dārgākām ārstniecības vai meklēšanās noteikšanas un sinhronizācijas metodēm, lai panāktu grūsnības iestāšanos pārējām –  augstražīgajām problemātiskajām govīm.

Optimālais starpatnešanās intervāls (SI) ir 12–13,5 mēneši atkarībā no govju ganāmpulka ražības. Respektīvi, vienai atnešanās reizei jābūt ik pēc 12–13,5 mēnešiem. Grūsnība turpretim vidēji ilgst 285 dienas. Tātad, lai panāktu 12 mēnešu SI, no 365 jāatņem 285, iegūstam 80 dienas. Bet lai panāktu 13,5 mēnešu SI, no 408 dienām (13,5 mēn.) jāatņem 285 dienas (grūsnība), iegūstot 123 dienas. Tātad govij atkal jākļūst grūsnai 80–123 dienu laikā pēc atnešanās, pretējā gadījumā sākas ekonomiskie zaudējumi. Šie ir ganāmpulka vidējie rādītāji, individuāli kāda govs paliks grūsna agrāk nekā 80 dienas pēc atnešanās, līdz ar to neiedos tik daudz piena laktācijā, kā to atļauj ģenētiskais potenciāls. Turpretim kāda kļūs grūsna vēlāk nekā 123 dienas pēc atnešanās un radīs zaudējumus.

Svarīgi ir katrā ganāmpulkā noteikt tā saukto brīvprātīgo gaidīšanas periodu (BGP). Tā ilgums var būt atkarīgs no govju apaugļošanās rādītājiem un ganāmpulka ražības. Ja govis apaugļojas labāk, tas var būt nedaudz garāks. Mērķis – lai līdz 120. dienai pēc atnešanās lielākā daļa govju būtu grūsnas.

Piemēram, ganāmpulkos, kur katra govs jāsēklo trīs reizes, BGP vēlams ap 60–70 dienām. Ja rēķina, ka govs cikls ir 20–23 dienas, sākot sēklot 60. dienā, līdz 120. dienai katra būs sēklota trīs reizes un lielākā daļa būs grūsnas. Kā redzam, katram ganāmpulkam šīs pieejas būs atšķirīgas.

Materiālu sagatavoja

Anita Miltiņa,

LLKC Daugavpils konsultāciju biroja lopkopības speciāliste