Aitu ganību apsaimniekošana

Aitu audzētājiem aktīvā ganību sezona tuvojas noslēgumam. Lai nodrošinātu kvalitatīvu pļavu un ganību apsaimniekošanu, aicinām aitkopjus plānot nākamās sezonas darbus kvalitatīva zelmeņa iegūšanai.

Aitu ganībām ir piemēroti stiebrzāļu un tauriņziežu (jo īpaši, baltā āboliņa) maisījumi. Aitu ganību zāles apēdamība ir atkarīga no ganību zāles svaiguma un tās garuma, tādēļ ir svarīgi plānot darbus, lai ilgtermiņā saglabātu ganības. Ganību zāles garums (ap 4 līdz 6 cm) palielina arī jēru augšanas ātrumu, jo tā ir svaiga un sulīga. Pareizu zāles garumu nodrošina optimāla ganīšanas plānošana vai ganību apkopšana jeb appļaušana.

Ieteicamais ganību zāles garums dažādos periodos

Ganīšanas intensitāti var palielināt ar ganību ražīguma celšanu, labāk tās apkopjot un mēslojot. Ilggadīgo zālāju un dabisko ganību ražība ir ievērojami mazāka, un tāpēc ieteicamā ganīšanas intensitāte ir vidēji 2–3 aitas uz hektāru. Ilggadīgu zālāju zāles enerģētiskā vērtība ir zemāka (8,5–9,5 MJ/kg), bet kultivēto zālāju enerģētiskā vērtība ir 10–10,5 MJ/kg sausnas. 

Ganīšanas sākumā, pavasarī, zālaugi attīstās lēnām, jo nav pietiekami liela lapu virsma, no kuras iegūt enerģiju, kas ir nepieciešama augu attīstībai. Zālaugiem sasniedzot 10–12 cm, var uzsākt ganīšanu.  Zālaugu attīstība notiek uz tajos uzkrāto barības vielu rezervju rēķina. Tikai pēc 12–15 dienām no ataugšanas sākuma augi sasniedz tādu lapu virsmu, kas ļauj tiem attīstīties bez rezervju izmantošanas. Ja ganīšanu sāk pārāk agri, zālaugi nespēj uzsākt pastāvīgu attīstību un turpina tērēt izsīkstošās barības vielu rezerves, līdz ar to zālājs nīkuļo vai iznīkst vispār, un mēs neiegūstam gaidīto ražību. Lai zālājs ataugtu vienmērīgi, pati svarīgākā lieta ir ļaut zelmenim atjaunot rezerves, bet, lai iegūtu kvalitatīvu barību, svarīgi ir zelmeni nepāraudzēt.

Ganīšanas veidi ietekmē ganību apsaimniekošanu un zelmeņa produktivitāti. Izšķir šādus ganīšanas veidus: brīvā, lielaploku, sīkaploku vai porcijveida.         

 A – brīva, bezsistēmas, B – lielaploku, C – sīkaploku, porciju

Dzīvniekus brīvi gana visā ganību platībā bez jebkādas sistēmas. Tas ir ekstensīvs ganību izmantošanas veids. Ganoties brīvi, dzīvnieki pārstaigā visu ganību platību, tiek traucēta noēstās zāles ataugšana, degradējas zelmeņa botāniskais sastāvs, samazināta ražība un ražas kvalitāte.

Liellaploku ganīšanas priekšrocības:

•  zelmeni var noganīt vienmērīgāk, un zāli dzīvnieki izmanto pilnīgāk,
• samazinās dzīvnieku nevajadzīgā pārvietošanās,
• zāle var netraucēti ataugt līdz nakamajam ganīšanas ciklam,
• ražība ir par 15–45% lielāka salīdzinoši ar brīvo ganīšanu.

Aploku sistēmas izmantošanā jānosaka aploku skaits, lielums, kā arī ganīšanas ilgums.

Ganīšana sīkaplokos, porcijās – noteikts zāles krājums, kas nodrošina noteikta lieluma ganāmpulkam nepieciešamo zāles daudzumu. Ganoties mazākos aplokos, zāles apēdamība ir labāka, jo ierobežota dzīvnieku staigāšana zāles meklējumos.

Ganības aplokos sadala ar patstāvīgiem vai pārvietojamiem elektriskajiem žogiem. Patstāvīgie žogi ir koka kāršu, stiepļu, pinumu žogi, bet pārvietojamie ir elektriskie. 

Zālāja kopšana

Zālāju zelmeņa izmantošanas laikā notiek pakāpeniska vērtīgo augu skaita samazināšanās, bet pieaug nevēlamo, mazvērtīgo, savvaļas sugu daudzums.

Veicamie darbi pavasarī

Pavasaris sākas ar zālāju novērtēšanu pēc ziemas perioda. Ja zālājs ir slikti pārziemojis, tad izvērtē, ko darīt tālāk. Viens no variantiem ir zālāju piesēšana, ko veic tajos gadījumos, kur vecajā zelmenī ir saglabājies daudz vērtīgu zālaugu.

Viens no pirmajiem darbiem ir rakumu izlīdzināšana, kas ganībās var aizņemt 5–10% un vairāk platības. Ja kurmju rakumus neizlīdzina, tie apaug ar mazvērtīgiem zālaugiem un rada nelīdzenu mikroreljefu. Kurmju rakumus izlīdzina pavasarī pēc sniega nokušanas, kad ganības ir apžuvušas un traktora sliedes nebojā zelmeni. Vislabāk šo darbu veikt ar ganību ecēšām – šļūci.

Augstas un stabilas zālaugu ražas iegūst, pareizi mēslojot ar organiskajiem mēsliem un minerālmēsliem. Organiskie mēsli ir izplatītākais mēslošanas līdzeklis bioloģiskajā lauksaimniecības metodē.

Svarīgi, ka zālaugiem dotais mēslojums palielina ne tikai to ražību, bet uzlabo sagremojamību, paaugstina proteīna daudzumu, un dzīvnieki to labāk ēd. Galvenie ganību augu barības elementi ir kālijs, fosfors, slāpeklis, kalcijs un mikroelementi. Tiesa, zālaugiem dotais mēslojums lielu atdevi dod tikai tad, ja vienlaikus tiek nodrošinātas visas augiem nepieciešamās barības vielas.

Vasarā jāappļauj un mēslo ganības

Veicot brīvā tipa ganīšanu, atkarībā no zelmeņa stāvokļa ganību sezonā tās var nākties appļaut tikai 2–3 reizes. Appļaušanu veic, kad paliek lielāks daudzums nenoēstās zāles un sāk veidoties ģeneratīvie dzinumi. Zelmeņa pirmā appļaušana jāveic maija pēdējā dekādē. Tā vislielāko efektivitāti nodrošina, ja ģeneratīvie dzinumi nav pilnīgi izplaukuši, bet atrodas lapu makstīs. Šajā laikā augiem vēl ir lieli enerģijas krājumi, jo tie nav iztērēti strauji augošo ģeneratīvo orgānu veidošanai, tādēļ zāle pēc appļaušanas strauji ataugs. Ja ganības appļauj vēlu, tad zālaugi ir iztērējuši augšanas enerģiju un ataug daudz lēnāk, un, pieturoties sausam laikam, dzīvnieki var palikt bez ganību zāles. Atkārtotai zelmeņa appļaušanai lielākā nozīme ir nezāļu ierobežošanā, jo vasaras otrajā pusē ganībās var saaugt dažādas nezāles, kas vairumā izsēj sēklas (usnes, dadži, zirgskābenes). Nezāles jānopļauj pirms sēklu nogatavošanās. Lai ierobežotu nezāļu izplatību, tās ir sistemātiski jāiznīcina arī pļavu tuvumā esošās platībās – ceļmalās, grāvmalās u. c.

Rudenī gatavojas ziemošanai

Ganot rudenī, veģetācijas perioda beigās palēninās virszemes masas pieauguma tempi. Tajā pašā laikā vasaras –  rudens periodā ļoti intensīvi notiek galveno dzinumu atjaunošana. Ja šī procesa normālā gaita tiek traucēta, augu dzīvotspēja ļoti izmainās un to uzlabot praktiski nevar ne ar kādiem agrotehniskiem paņēmieniem. Tātad vasaras – rudens intensīvas cerošanas periods ir kritisks, un šajā laikā zelmeni nedrīkst ne ganīt, ne pļaut. Šis laiks vairumam zālaugu ir 1. puse. Ganīšana būtu jābeidz 25–30 dienas pirms pastāvīgo salnu iestāšanās vai, kad dienas vidējā gaisa temperatūra ir zem 10 ^oC. Rudenī ganīšana būtu jābeidz, lai līdz salnām izaugtu 10–12 cm garš zelmenis.

Savlaicīga un rūpīga zālāju kopšana ļauj ilgus gadus saglabāt vēlamo zelmeņa botānisko sastāvu un produktivitāti.

Daiga Baltiņa,

LLKC lopkopības konsultante

Foto: Dainis Arbidāns