Enerģijas nodrošināšanas nozīme slaucamo govju atražošanas procesā

Latvijā ik gadu palielinās to piensaimnieku skaits, kuri iegulda līdzekļus dažādos ganāmpulka profilakses pasākumos, jo uzskata, ka cīnīties ar sekām ir ekonomiski neizdevīgi un dārgi. Piensaimnieki, kuri savās saimniecībās ir veikuši lielus ieguldījumus, uzskata, ka tās ir investīcija nākotnei, tādēļ piena lopkopību kā nozari neizvēlas ātras peļņas iegūšanai.

Arvien vairāk fermeru cenšas uzklausīt speciālistu un zinātnieku padomus, lai izdarītu visu iespējamo un varētu strādāt ilgtermiņā ar mērķi gūt panākumus nozarē. Situāciju slaucamo govju ganāmpulkā raksturo vairāki aspekti: dzīvnieku skaits, ražība, produkcijas kvalitāte, atražošanas rādītāji, teļu saglabāšana un citi. Šie rādītāji, pārvērsti naudā, raksturo piensaimniecības ekonomiku un dzīvotspēju.

Latvijas piensaimniecībās vidēji 2015. gadā uz 100 slaucamajām govīm tika iegūti 84,5 teļi. Šis rādītājs ir ļoti pieticīgs, turpretī ārzemēs iegūst 93–96 teļus no 100 govīm, tāpēc lielai daļai Latvijas piensaimnieku ir jāpārdomā sava saimniekošana. Lai šo rādītāju uzlabotu, ir jāanalizē starpatnešanās intervāls (SAI), kurš 2015. gadā vidēji Latvijā bija 425 dienas (avots: www.ldc.gov.lv). Saimniecībās, kurās SAI ir ≥425 dienas, nepieciešams šo skaitli samazināt. Starpatnešanās intervālam piena lopkopības saimniecībā vajadzētu būt ne mazākam par 365 dienām, bet ne lielākam par 400 dienām, ja izslaukums no pārraudzībā esošas govs Latvijā 2015. gadā vidēji bija 7078 kg laktācijā.

Vēlos atgādināt, ka ražot pienu garšīgiem pašmāju produktiem vai eksportam ilgtermiņā varēs tikai no veseliem dzīvniekiem, tas nozīmē, ka slaucamajām govīm visos laktācijas posmos jānodrošina govs fizioloģiskajam stāvoklim atbilstoši apstākļi. Laikā, kad daļa piensaimnieki pastiprināti cenšas taupīt, govīm neatbilstošas ēdināšanas dēļ mēdz būt virkne dažādu problēmu. Tās pastiprināti slimo ar vielmaiņas slimībām un kā ilgtermiņa sekas ganāmpulkos arvien biežāk tiek identificētas ar atražošanu saistītas problēmas, piemēram: klusa meklēšanās, olnīcu folikulārās cistas, izmainīts dzimumcikls, nespēja apaugļot olšūnu, un mikroaborts ir biežākā problēma.  Parasti šīs problēmas novēro ražīgākajiem dzīvniekiem.  Tāda “ekonomija” slaucamo govju saimniecībās ir bīstama, tā ir mānīga ilūzija un milzīga tuvredzība, jo svarīgi, kādi ir ieņēmumi no vienas saimniecībā esošās govs. Izmēģinājumos iesaistītajās piensaimniecībās 2015. gadā ieņēmumi no vienas govs vidēji bija 2100–2900 eiro. Jāpiezīmē, ka vidējais piena izslaukums šajās saimniecībās bija 8500–13 000 kg/piena gadā.

Lai rastu risinājumus, kā uzlabot atražošanas rādītājus piensaimniecībās, LLKC Lopkopības kompetenču centrs turpina izmēģinājumu SIA “Lestene” piensaimniecības kompleksā “Pienenes” un LLU MPS “Vecauce” piensaimniecības kompleksā “Līgotne”.

Šajās saimniecībās ir labi ražošanas rādītāji un iekārtas, kas palīdz iegūt vispārēju informāciju par saimniecībām, izmantojot SIA “Lestene” un LLU MPS “Vecauce” uzstādītās sistēmas: ALPRO, HERD NAVIGATOR – SIA “Lestene” un AFIMILK – LLU MPS “Vecauce”.

Egīls Seņkāns, SIA “Lestene” valdes priekšsēdētājs, aicināja nozares kolēģus izvērtēt savstarpējās sadarbības iespējas un brīžos, kad situācija nozarē ir sarežģīta, iesaka turpināt izvērtēt lietas saimniecībā, ko vēl var uzlabot. Egīls atzīmē, ka būtiski, ja saimniecībā ir vairākas nozares, jo tad nozare nozari balsta. Tā kā izmēģinājums saimniecībā norit trešo gadu, interesanti ir vērtēt rezultātus.

Dainis Arbidāns, LLKC Lopkopības nodaļas konsultants–eksperts veterinārmedicīnā, klātesošos iepazīstināja ar nosacījumiem, kādi bija nepieciešami, ierīkojot izmēģinājumu: saimniecības slaucamo govju skaits virs 200, nepiesietās turēšanas tehnoloģija, vienāda tipa slaukšanas iekārta, atšķirīga elektroniskā vadības sistēma, elektroniska datu uzskaite.

Tā kā pasākumi ir īstenoti vairāku gadu garumā, tad interesanti ir aplūkot iesaistīto piensaimniecību saimnieciskās darbības rādītājus vairāku gadu periodā.

1.tabula

Aplūkojot saimniecību ražošanas rādītājus, varam konstatēt, ka šajās saimniecībās pirmā atnešanās slaucamajām govīm ir 23 un 24 mēnešu vecumā, kas ir teicams rādītājs. Analizējot servisa periodu (SP) par 2015. –2016. gadu (1. tabula) “Līgotnēs”, 2016. gadā tas ir 128 dienas, kas ir par 6 dienām lielāks. SP pieaugumu par 6 dienām, šķiet, ka ietekmējis vidējās ražības līmeņa pieaugums, kas saimniecībā 2016. gada 7 mēnešos bija 10 950 kg no govs laktācijā. Savukārt servisa periods “Pienenēs” 2016. gadā ir 89 dienas, kas ir par 16 dienām mazāks nekā 2015. gadā un ir vērtējams kā ļoti labs. SP abās saimniecībās faktiski ietekmē govju veselības stāvoklis, spēja atjaunot nepieciešamo enerģijas līmeni pēc dzemdībām. Enerģijas balanss ir galvenais faktors, kas ietekmē govs veselību, tai skaitā arī spēju apaugļoties.

Viens no svarīgākajiem atražošanas rādītājiem ir iegūtie teļi no simts govīm. Vecaucē šis rādītājs 2016. gadā ir 88 teļi, Lestenē – 94, kas ir krietni virs vidējā rādītāja Latvijā.

Tomēr problēmas pastāv arī šajās saimniecībās. Tās ir vielmaiņas slimības, kuras ir novērotas slaucamajām govīm, tādēļ daudz pūliņu un līdzekļu jāvelta, lai tās savlaicīgi novērstu.

Izmēģinājuma laikā vielmaiņas slimību diagnostika tika veikta tranzīta periodā ar ekspresmetodēm, lai ātrāk konstatētu pastāvošās problēmas.

Izmēģinājumu ietvaros 2014. –2016. gadā tika noņemti asins paraugi un veikti izmeklējumi par glikozes un ketonvielas – oksi-β sviestskābes saturu asinīs.

2016. gadā LLU MPS “Vecauce” izmeklēti 40 asins paraugi.

• Glikozes saturs 2,9–4,1 mmol/l (80% paraugos glikozes saturs 3,0–3,3 mmol/l).
• Oksi-β sviestskābe – 0,3–3,6 mmol/l (1 paraugā 3,6 mmol/l, pārējos no 0,3–0,7 mmol/l).

Vienlaikus asins paraugu izmeklēšanas laikā slaucamajām govīm tika vērtēta ķermeņa kondīcija.

• Ķermeņa kondīcijas vērtējums 2,5–4,2;
• 87% ķermeņa kondīcija ir robežās 3,0–3,3 balles 5 ballu sistēmā.
•  

Asins paraugu izmeklējumi uz glikozes saturu asinīs 2016. gadā.

SIA “Lestene”, 4 paraugi.

• Glikozes saturs 2,9–3,1 mmol/l).
• Oksi-β sviestskābe – 0,6–3,7 mmol/l.

Ķermeņa kondīcijas vērtējums 3,2–3,5 balles 5 ballu sistēmā.

2.tabula

Salīdzinot izmēģinājumu saimniecību datus, izmantojot t-testu, tika konstatēts, ka būtiski atšķiras izslaukums starp abu saimniecību izmēģinājuma dzīvniekiem, kā arī būtiskas atšķirības ražībā vērojamas starp abu saimniecību grūsnām un negrūsnām govīm.

Izslaukuma atšķirības izmēģinājumu grupu dzīvniekiem atšķiras arī pa mēnešiem laika periodā no 2015. gada līdz 2016. gada jūlijam. Salīdzināšanai tika izmantoti abu saimniecību piena pārraudzības dati no Lauksaimniecības datu centra autorizētās datu bāzes. Negrūsnām govīm līdz 80.–120. laktācijas dienai konstatē augstāku izslaukumu, par 0,3–0,6% zemāku tauku saturu pienā un 0,2 – 0,5% zemāku olbaltumvielu saturu pienā. Grūsnām govīm līdz 80.–120. laktācijas dienai konstatē zemāku izslaukumu par 2–17 kg, tauku saturs – 3,5 līdz 4,7% un pat augstāks, olbaltumvielu saturs pienā 3,0–3,7%. Tā kā minētie rādītāji – pienā esošais tauku saturs (%) un olbaltumvielu saturs (%) būtiski atšķiras no optimāliem rādītājiem: tauku saturs 4,20–3,80% un olbaltumvielu saturs 3,20–3,50%, tad abās saimniecībās ir novērojama slaucamo govju kopa ar vielmaiņas slimībām: ketozi un acidozi. “Vecauces” slaucamo govju ganāmpulkā pārsvarā ir acidoze, “Lestenē” – ketoze. Šo slimību klīniskos simptomus var novērot atsevišķiem ganāmpulka dzīvniekiem, taču slēpto slimību gadījumi konstatējami 20–36% dzīvniekiem abos ganāmpulkos, kas liecina, ka saimniecībās jāpārskata slaucamo govju ēdināšanas organizācija.

Lai uzlabotu auglības rādītājus, gadījumos, kad saimniecību dzīvniekiem ir konstatētas vielmaiņas slimības, samērā efektīva metode ir hormonālā stimulācija. Šī metodes lietošana uzlabo atražošanas rādītājus problemātiskajām govīm, īpaši augstražīgiem dzīvniekiem, kuru iespējamais brāķēšanas iemesls ir ālavība. “Vecauce” šo metodi lieto visām govīm, kuras paredzēts mākslīgi apsēklot pēc 80 laktācijas dienas. “Lestene” hormonālo stimulāciju veic tikai izņēmuma gadījumos augstražīgām govīm, kurām neiestājas grūsnība vai ir olnīcu funkcionāli traucējumi.

Izmēģinājuma ietvaros veiktās hormonālās sinhronizācijas shēmas izmēģinājumu saimniecībās.

1.attēls

Izmēģinājumu saimniecībās hormonālā stimulācija (1. attēls) tika veikta govīm, kurām nav novērota meklēšanās vai ir bijuši vairāk nekā divi mākslīgās apsēklošanas mēģinājumi, pēc kuriem nav iestājusies grūsnība. Hormonālās stimulācijas rezultātā, lietojot progesterona implantus un kombinējot ar GnRH un PG_F2α, “Vecaucē” grūsnība konstatēta 53% gadījumu atkarībā no sezonas un citiem aspektiem, “Lestenē” – 75%.

Folikulāro cistu ārstēšana tika veikta pēc šādas shēmas “Vecaucē”: GnRH, pēc 7dienām PGF_2α, pēc 2 dienām GnRH, pēc 6 dienām GnRH, pēc 7dienām PGF_2α, pēc 72 stundām GnRH, pēc 16 stundām mākslīgā apsēklošana, pēc 2 stundām GnRH. Ārstējot folikulārās cistas, “Vecaucē” grūsnība konstatēta 46–51% govju.

Saimniecībās “Vecauce” un “Lestene” ir veikts aprēķins, cik lielas ir vienas slaucamās govs uzturēšanas izmaksas dienā. Tad viegli ir aprēķināt, cik saimniecība var ietaupīt, samazinot servisa periodu katrai konkrētai govij. Izmēģinājuma gadījumā, samazinot servisa periodu par 1 dienu, dienā var ietaupīt 2,96 eiro. Tomēr jāatceras, ka hormonālā stimulācija nebūs efektīva, ja govīm būs vielmaiņas traucējumi.

Laima Liepa, LLU Veterinārmedicīnas fakultāte, asociētā profesore, akcentēja un norādīja, ka cieša saistība ir govs reprodukcijai ar veselu spurekli. Govīm reprodukcijas problēmas būs krietni mazākas, ja pēc iespējas ātrāk tiks sakārtota negatīvā enerģijas bilance, kas ir katrai govij pēc atnešanās periodā.

Govīm, kad tuvojas atnešanās laiks, fizioloģiski raksturīga samazināta ēstgriba un līdz ar to neizbēgama negatīva vielmaiņas enerģijas bilance (NEB).

Govju īpašnieku uzdevums šo NEB samazināt līdz minimumam, ideālā gadījumā govīm nezaudējot vairāk kā 0,5 ķermeņa kondīcijas punktus (5 punktu sistēmā). Tomēr jārēķinās: jo augstāka govs piena produktivitāte, jo, izteiktāka NEB veidojas laktācijas kāpinājuma periodā.

Pie NEB pirmajās 30–45 dienās pēc atnešanās govīm asinīs samazinās glikozes insulīnam līdzīgais augšanas faktors (IGF-1), holesterīna un steroīdo hormonu (estrogēnie dzimumhormoni un arī stresa hormoni – kortikosteroīdi) koncentrācija, bet paaugstinās brīvo taukskābju, ketonvielu (acetetiķskābes, acetona un īpaši ß-oksi sviestskābes) koncentrācija.

Praksē ganāmpulka govīm visagrāk NEB var noteikt, mērot ß-oksi sviestskābes koncentrāciju asinīs ar manuālo ketonvielu analizatoru: ciestāvošām govīm tai jābūt zem 0,7 mmol/l, bet pēcatnešanās periodā – zem 1,2 mmol/l.

Toties glikozes koncentrāciju asinīs strauji var paaugstināt stress, tāpēc dažkārt šī rādītāja rezultāti nav objektīvi dzīvnieka vielmaiņas raksturošanai.

Govīm redzamas ķermeņa kondīcijas izmaiņas parasti var ievērot tikai nedēļu pēc NEB iestāšanās, tomēr tas ir būtisks mērījums ganāmpulka govju vielmaiņas kontrolē.

Pie NEB steroīdo dzimumhormonu koncentrācijas samazināšanās govīm var izraisīt reproduktīvos traucējumus, tādus kā endometrītu, metrītu, nemeklēšanos, kluso meklēšanos, olnīcās – paliekošo dzelteno ķermeni vai folikulārās cistas. Katras problēmas novēršanai ir zinātniski izstrādātas vairākas hormonālās metodes un injekciju shēmas ovulācijas izraisīšanai govīm.

Hormonālās shēmas imitē govs dzimumciklu un papildina trūkstošo dzimumhormonu koncentrāciju.  Pielietojot komerciālās hormonālās shēmas, govs apaugļošanās rezultāti atkarīgi no govs produktivitātes, ēdināšanas kvalitātes, no izvēlētās hormonālās shēmas (diagnozes precizitātes, medikamentiem, hormonu ievadīšanas precizitātes atbilstoši shēmai) un mākslīgās apsēklošanas kvalitātes. Par labiem apaugļošanās rezultātiem, pielietojot iepriekš minētās shēmas, ražošanas apstākļos uzskata, ja grūsnība iestājas, vairāk nekā 30% no hormonālās terapijas pacientu, taču mūsu izmēģinājumā govīm grūsnība iestājusies vairāk nekā 40%.

Profesore norādīja, ja problemātisko govju ēdināšanā netiek veiktas izmaiņas un būtiski samazināta NEB, tad apaugļošanās rezultātu uzlabošanai augstražīgākajām govīm (vienlaicīgi ar hormonālo shēmu pielietošanu) var vēl veikt atbalsta terapiju, intravenozi ievadot glikozi un kalciju saturošus līdzekļus pirms apsēklošanas. Vitamīnu injekcijām organismā parasti nepieciešams ilgāks iedarbības laiks, tāpēc to injekcijas ir efektīvākas, ja tās pielieto, uzsākot hormonālās ovulācijas stimulācijas shēmas, tas ir svarīgi, lai nodrošinātu saimniekošanas efektivitāti.

Ja runā par govs cietstāvi, tad, ja tā ir ilgāka par 60 dienām, hipokalcēmija var būt lielāka problēma nekā tad, ja cietstāves periods ir no 45 līdz 60 dienām, tā piebilda profesore.

Pasākuma praktiskajā daļā tika veikta slaucamo govju vispārējā ginekoloģiskā izmeklēšana ar mērķi noskaidrot govju dzimumorgānu veselības stāvokli un veikt iespējamo mākslīgo apsēklošanu.

Demonstrējumiem dzīvnieki iepriekš tika atlasīti, izmantojot HERD NAVIGATOR  iekārtu.

Āris Žentiņš, veterinārārsts, norādīja, ka, pirms runā par stimulācijas shēmām, absolūti jāsakārto govju ēdināšana un turēšanas apstākļi. Ja to nedara, tad iznāk, ka sējam graudus neuzartā laukā, un gaidītās atdeves nebūs.

Secinājumi:

• Govju īpašnieku uzdevums atnešanās periodā ir negatīvo enerģijas bilanci (NEB) samazināt līdz minimumam, ideālā gadījumā govīm nezaudējot vairāk kā 0,5 ķermeņa kondīcijas

punktu (5 punktu sistēmā), tas palīdzētu ne tikai iegūt maksimālo ražību laktācijā, bet arī optimālajā periodā apsēklot govi, lai pēc 282 dienām iegūtu veselīgu teļu.

• Saimniecībās ar augstu slaucamo govju ražības līmeni ir iespējams panākt optimālu m/a reižu skaitu 1,7–1,8.
• Ir iespējams, sakārtojot apsaimniekošanu, samazināt servisa periodu.
• Samazinot servisa periodu par vienu dienu, dienā var ietaupīt 2,96 eiro.
• Lietojot hormonālo stimulāciju slaucamajām govīm, ir iespējams panākt auglības rādītāju uzlabošanos un samazināt servisa periodu.
• Hormonālā stimulācija nav efektīva, ja govīm ir izteikti vielu maiņas traucējumi.
• Vielmaiņas slimību diagnostiku ieteicams veikt tranzīta periodā ar ekspresmetodēm.

Izmēģinājumos iegūtie rezultāti tiks demonstrēti noslēguma seminārā LLKC gada beigās. Pasākums notika Valsts Lauku tīkla pasākuma „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja