Lai jēru gaļa būtu kvalitatīvāka un aitkopība – ienesīgāka

Latvijā ar katru gadu ir vērojama tendence palielināties aitu skaitam. Ja 2012. gada 1. janvārī Lauksaimniecības datu centra datu bāzē bija reģistrētas 79 700 aitas, tad 2016. gada sākumā jau aitu kopējais skaits pārsniedza simts tūkstošus – 102 276 aitas. Šī tendence apliecina, ka zemnieki, kuri nodarbojās ar aitu audzēšanu, arvien vairāk gatavi pilnveidot un paplašināt aitu ganāmpulkus.

Tā kā Latvijā lielākoties tiek audzētas aitas, lai iegūtu vērtīgo produktu – jēra gaļu, tad galvenais produkts ir atšķirtie jēri, kas tiek iegūti, audzēti un realizēti tālāk gan vaislai, gan gaļai. Arvien biežāk aitkopji iegādājās iepriekš Latvijā maz pazīstamu gaļas aitu šķirņu dzīvniekus, lai iegūtu ātraudzīgākus krustojumu jērus ar labākām gaļas garšas īpašībām. Tiesa, mūsu aitkopjiem būtu vēlams iegūt pamatīgākas zināšanas gan dzīvnieku ēdināšanā, gan labturības apstākļu nodrošināšanā, gan ciltsdarba jautājumos. Lielākā daļa aitkopju Latvijā saimnieko ekstensīvi, lai gan ir visas iespējas iegūt vairāk par vienu metienu gadā no aitu mātes, kā arī saglabāt iegūtos jērus. Vienas aitu mātes uzturēšanas izmaksas saimniecībās svārstās no 150 eiro līdz 200 eiro, tāpēc situācija, kad aitu māte nav grūsna, saimniecībai rada zaudējumus.

Tomēr aizvien biežāk ir vairāki aitu audzētāji, kas Eiropā ir iegādājušies intensīvu gaļas šķirņu dzīvniekus un uzkrājuši pieredzi šo dzīvnieku audzēšanai mūsu apstākļos. Izmēģinājumu par gaļas šķirņu Dorper un Suffolk aitu izmantošana kvalitatīvu jēru ieguvei ierīkojām SIA “SF 17” (Jaunciema jēri) Amatas novadā, kurai 2014. gadā ir piešķirts šķirnes audzētavas statuss. Saimniecībā ir 30 Dorper aitu mātes, 50 Suffolk aitu mātes, pavisam saimniecībā ir 160 aitu mātes. LIZ – 97 ha, 80% no tās ir nomas zemes, 15 ha – sētie zālāji, 15 ha – lucerna, jēru nobarošanai iegādājās spēkbarību. Saimniecībā veikta novietnes rekonstrukcija un izveidots barības galds, pie kura vienlaicīgi var piekļūt visi novietnē esošie dzīvnieki, tas nodrošina novietnē mierīgu, no stresa brīvu vidi dzīvniekiem.

1.    attēls

Barības galds

Foto: no saimniecības arhīva

Saimniecības īpašnieki Brigita un Joahims Šultheiss norādīja, ka Dorper šķirnes dzīvniekus krusto ar Dorper šķirnes dzīvniekiem, tāpat Suffolk ar Suffolk, un vēl Dorper un Suffolk teķus krusto ar Romanovas šķirnes aitu mātēm. Romanovas šķirnes aitas izmanto kā mātes līniju, jo tai nav raksturīga sezonāla atnešanās, un, krustojot ar gaļas šķirņu vaisliniekiem, metienā iegūst vidēji divus jērus.

Dorper šķirnes dzīvnieki nav jācērp, tie vilnu nomet paši, šo dzīvnieku raksturs ir miermīlīgs un patīkams, Suffolk ir tramīgāki. Abām šķirnēm svarīga savlaicīga nagu apstrāde, ko saimniecībā cītīgi ievēro. Aitu kāju vannošana norit 5–7 minūtes 10% cinka sulfāta šķīdumā, tad aitām nepieciešams ciets laukums, kur pastāvēt, kamēr kājas apžūst. Suffolk šķirnes aitām varētu vēlēties labāk izteiktas mātes īpašības. Patlaban Dorper šķirnes kvalitatīva vaislinieka cena var būt pat 800 eiro, šīs šķirnes dzīvnieki patlaban Eiropā ir ļoti pieprasīti.

Saimnieks uzsvēra, ka lieli palīgi darbā ir Pireneju ganu sargsuņi, kā arī  borderkollijs. Saimnieki atzīst, ka pēc tam, kad vilki savulaik saplosīja aitas, kas radīja zaudējumus, situācija bija jārisina. “Pieņēmām lēmumu iegādāties suņus, kas aitas spētu nosargāt,” atzīst Joahims. “Gana lomai lieliski der borderkollijs. Viņš ir īsts darba suns, kas šim arodam ne vien speciāli apmācīts, bet nepieciešamās prasmes mantojis paaudžu paaudzēs.” Ar aitkopību Latvijā saimniecība nodarbojās no 2008. gada.

Izmēģinājuma vadītājs Ilmārs Gruduls un zinātniskā konsultante Daina Kairiša iepazīstināja klātesošos ar izmēģinājuma mērķi – salīdzināt gaļas šķirņu jēru augšanas rezultātus vienādos ēdināšanas un turēšanas apstākļos, salīdzināt Dorper un Suffolk gaļas šķirņu teķu un Romanovas šķirnes aitu krustojumu jēru augšanas rezultātus vienādos ēdināšanas un turēšanas apstākļos.

Tika izveidotas četras izmēģinājuma grupas:

• Dorper šķirnes jēru izmēģinājumu grupa,
• Suffolk šķirnes jēru izmēģinājumu grupa,
• Romanovas un Dorper šķirņu jēru izmēģinājumu grupa,
• Romanovas un Suffolk šķirņu jēru izmēģinājumu grupa.

1. tabula

Atražošanas rādītāji izmēģinājumā iekļautajām aitu mātēm

Jēri, kas tika iegūti no šīm aitu mātēm, tika iekļauti izmēģinājumā. Tas tika uzsākts no 19.02.2016. līdz 29.05.2016. Vidēji, lai iegūtu vienu kg dzīvmasu, Dorper jēri patērēja 2160 g spēkbarības, Suffolk jēri patērēja 2670 g, krustojumu dzīvnieki – 2872 g. Izmēģinājums turpinās.

2. tabula

Augšanas un attīstības rādītāju izmēģinājuma grupu jēriem

Salīdzinot Dorper un Suffolk gaļas šķirņu jēru augšanas un attīstības rādītājus, labākus dzīvmasas rezultātus uzrādīja Suffolk šķirnes jēri, kuriem dzīvmasas pieaugumi dienā bija par 14 g lielāki un optimālo realizācijas svaru tie sasniedz par vidēji 7 dienām ātrāk.

Salīdzinot krustojumu dzīvniekus, Romanovas un Dorper šķirnes jēri uzrādīja par 4 g diennaktī labākus augšanas rādītājus pār Romanovas un Suffolk krustojuma jēriem.

Salīdzinot tīršķirņu un krustojumu dzīvnieku aitumātes, krustojuma dzīvniekiem saglabāto jēru skaits ir par vidēji 28% lielāks.

Salīdzinot tīršķirņu un krustojumu jērus, tīršķirnes jēri sasniedz optimālo realizācijas svaru par 80 dienām ātrāk.

Ilze Miķelsone, aitkopības ciltsdarba speciāliste, klātesošos saimniecībā iepazīstināja ar Dorper šķirnes ciltsdarba programmu un to, ka Dorper šķirnes teķa svars ir ap 120 kg, aitu mātes svars ir 80–100 kg, līdzīgi ir Suffolk šķirnes rādītāji. Tā kā Dorper šķirnei nav vilnas vērtējuma, tad tiek vērtēts dzīvnieka eksterjers (kājas, mugura, muskuļu attīstība), kondīcija jeb barojums (iztaustot ar roku krustu rajonu, muguras garo muskuli). Pati labākā vaislinieku kondīcija piecu baļļu sistēmā ir 3–3,5 balles. Speciāliste interesentiem paskaidroja, ka nākamo vaislinieku pirmā atlase notiek pie dzimšanas, arī 70 dienu svars, kāju stāvotne, zobi, sēklinieki. Svarīgs rādītājs dzīvniekam ir vecāsmātes auglība – 1,8–2 jēri vidēji metienā.

Vēlāk Ilze demonstrēja, kā dzīvniekiem turpat uz vietas noteikt tauku un gaļas attiecību ar ultrasonogrāfa palīdzību. Tauku un muskuļu attiecību ir būtiski zināt, uzsvēra arī profesore Kairiša, norādot – jo augstāks būs gaļai piemērotais skaitlis, jo sliktāks būs aitas muskulis, tas būs vājš un aptaukojies, tātad sliktas kvalitātes, un attiecīgi par to varēs saņemt mazāk naudas.

Fermu dienas dalībnieki aktīvi iesaistījās savstarpējās diskusijās un uzdeva dažādus sev interesējošus jautājumus.

Izmēģinājumos iegūtie rezultāti tiks demonstrēti noslēguma seminārā LLKC gada beigās. Pasākums notika Valsts Lauku tīkla pasākuma „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros.

Anita Siliņa,

LLKC lopkopības kompetenču centra vadītāja