Ūdens nodrošinājuma nozīme liellopiem

Ūdens ir nepieciešams organisma bioķīmisko un fizioloģisko procesu norisēm. Tajā labi šķīst cukuri, aminoskābes, minerālvielu joni un ūdenī šķīstošie vitamīni, tāpēc ūdens ir barības vielu absorbēšanās vide, kā arī vide vielmaiņas galaproduktu izdalīšanai no organisma. Liellopu dzirdināšanai diennaktī ir jāpatērē ievērojams ūdens daudzums. Piemēram, viena govs uz katru apēstās sausnas kilogramu patērē 4–5 litrus ūdens, to dzerot 10–20 reizes diennaktī.

Lai nodrošinātu pareizu fermas apgādi ar dzeramo ūdeni, ir jāievēro sekojošas prasības.

• Dzeramajam ūdenim jāatbilst normatīvos aktos noteiktām dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām.           
• Piegādātā dzeramā ūdens daudzumam ir jānodrošina visas fermas vajadzības

saskaņā ar turpmāk norādītajiem normatīviem.

Ūdens vajadzību ietekmē vairāki faktori, tai skaitā dzīvmasas pieaugums, grūsnība, laktācija, dzīvnieka aktivitāte un apkārtējās vides apstākļi, īpaši temperatūra. Ja ir ierobežots ūdens patēriņš, samazinās barības uzņemšana un produktivitāte (skat. 1. tab.).

1. tabula

Ūdens patēriņš, litri

Svarīgi, lai dzīvniekiem nebūtu jāiet tālu līdz ūdens uzņemšanas vietai. Produktīvi dzīvnieki ar lielu barības patēriņu parasti dzer starp ēdienreizēm un pēc tām. Tāpēc dzeršanas vietām jāatrodas tuvu barības uzņemšanai. Ganāmpulkam ganoties pļavās un ganībās, attālumam nevajadzētu pārsniegt 200 metrus.

Liellopu kūtīs lieto gan individuālās, gan grupveida dzirdnes, turklāt tās var būt gan

bļodiņas, gan siles tipa, gan tādas, kas izmantojamas tikai siltinātās kūtīs, gan arī nesiltinātās kūtīs un āra apstākļos, kur apkārtējās vides temperatūra var būt zemāka par 0 ^oC. Vēlamā dzirdināšanas ūdens temperatūra teļiem ir 14–16 ^oC, bet liellopiem 8–12 ^oC. Taču pieļaujams, ka šī temperatūra ir arī robežās no 4 līdz 10 ^oC. Tikai tad jārēķinās, ka dzīvnieki patērēs lielāku barību daudzumu, lai iegūtu papildu enerģiju, kas nepieciešama dzeramā ūdens uzsildīšanai līdz sava ķermeņa temperatūrai.

Atkarībā no katras saimniecības iespējām var izmantot sev piemērotākās dzirdnes. Lai gan gaļas liellopus lielākoties tur nepiesietus, piesietās turēšanas kūtīs izmanto bļodiņas tipa dzirdnes ar mēlīti, kas ir pievienotas pie ūdensvada. To galvenās sastāvdaļas ir bļodiņa ar ūdens vārstu, ko darbina bļodiņā ievietotā mēlīte. Dzerot govs ar purnu nospiež mēlīti, vārsts atveras un bļodiņā ieplūst ūdens. Pēc dzeršanas govs atbrīvo mēlīti un atspere aizver vārstu.

Dzirdināšana siltinātās kūtīs

Šādās kūtīs lieto gan individuālās bļodiņu tipa dzirdnes, gan siļu tipa grupveida

dzirdnes. Individuālās bļodiņu tipa dzirdnes izmanto galvenokārt tad, ja govis tur piesietas. Taču tās var lietot arī pie govju nepiesietās turēšanas. Izplatītākās ir bļodiņu tipa dzirdnes ar mēlīti, ar tapveida sviru un ar pludiņu tipa vārstu (skat. att.).

Bļodiņas tipa dzirdne ar mēlīti (1. att. a, b) ir viena no izplatītākajām. Tās galvenās

sastāvdaļas ir kronšteins (2), bļodiņa (6) ar vārstu (4) un atsperi (3), kā arī mēlīte (5), kurai ir šarnīrveidīgs stiprinājums.

Bļodiņas dibenā parasti ir nedaudz ūdens. To dzerot, govs ar purnu nospiež mēlīti (5).

Tā rezultātā atveras vārsts (4), un dzirdnē ieplūst papildu ūdens daudzums.

Pēc dzeršanas govs atbrīvo mēlīti, un atspere (3) aizver vārstu (4), pārtraucot ūdens pieplūdi.

1. att. Individuālās bļodiņu tipa dzirdnes:

a, b – kopskats un darbības shēma dzirdnei ar mēlīti: 1 – ūdens pievads; 2 – stiprināšanas kronšteins;

3 – atspere; 4 – vārsts; 5 – mēlīte; 6 – bļodiņa; 7 – bļodiņā ieplūdušais ūdens; c – dzirdne ar tapveida

sviru; d – dzirdne ar pludiņa tipa vārstu.[1]

Bļodiņas tipa dzirdne ar tapveida sviru (1. att. c) atšķiras ar to, ka vārsta konstrukcija pieļauj sasniegt dzeramā ūdens pieplūdi līdz par 20–22 litriem minūtē (pie ūdensvadā esošā ūdens spiediena 500 kPa). Turklāt tiek samazināta bļodiņā ieplūstošā ūdens izšļakstīšanās iespēja.

Dzirdnes ar pludiņa tipa vārstu (1. att. d) raksturīgas ar to, ka tajās iebūvēts pludiņa tipa mehānisms, kas bļodiņā nodrošina pastāvīgu ūdens līmeni. Taču vajadzības gadījumā ir iespējama šī līmeņa regulēšana.

Šādu dzirdņu priekšrocība ir tā, ka tām ir atvieglota bļodiņas tīrīšana, jo to netraucē mēlīte.

Turklāt šīs dzirdnes ir īpaši piemērotas teļiem, jo tie nemīl ar purnu nospiest ūdens pievades vārstu.

Siļu tipa dzirdnes ir paredzētas liellopu dzirdināšanai kūtī un ganībās, ja pielieto dzīvnieku grupveida turēšanu. Nepieciešamo ūdens līmeni nodrošina ar pludiņa tipa vārstu. Dzirdņu sile var būt nostiprināta stacionāri vai arī ierīkota apgāžama, lai to būtu ērtāk iztīrīt.

Dzirdnes vaļēja tipa kūtīm, pastaigu laukumiem, ganībām

Plašāk izplatītie dzirdņu veidi, kas izmantojami nesiltinātām kūtīm un pastaigu laukumiem, ir sekojoši: apsildāmās dzirdnes, dzirdnes ar siltuma izolāciju, dzirdnes ar

nesildīta ūdens cirkulāciju, kā arī dzirdnes ar sildīta ūdens cirkulāciju.

Apsildāmās dzirdnes pēc uzbūves ir analogas iepriekš apskatītajām bļodiņas tipa dzirdnēm ar mēlīti (2. att.). Taču zem bļodiņas ir iemontēts sildvads, kas pieslēgts pie

230/24 V pazeminoša transformatora.

2. attēls Apsildāma bļodiņas tipa dzirdne ar mēlīti:

a – dzirdnes kopskats; b – dzirdnes montāžas shēma: 1 – papildus caurule; 2 – cilindriska

termoizolējoša pamatne; 3 – zemes līmenis, 4 – sildvads; 5 – dzirdne; 6 – betonējums; 7 – ūdensvads;

8 – elektriskās strāvas pievads.

3. att. Apsildāma tipa dzirdne

Aukstajā gadalaikā apkārt cilindriskai termoizolējošai pamatnei var aplikt salmus vai

ar salmiem bagātus kūtsmēslus, tā panākot vēl lielāku drošību pret iespējamo ūdens pievada aizsalšanu. Dzirdne izmantojama līdz -25 ^oC temperatūrā un var apkalpot līdz 20 govīm. Taču dzirdnes aizsalšana iespējama arī pie mazākas negatīvās temperatūras (pat pie -15 ^oC). Tas var notikt gadījumā, ja govis to tikpat kā neizmanto, t. i., nav nodrošināta pietiekoša svaigā ūdens pieplūde, kā arī tad, ja starp termoizolējošo pamatni un dzirdni ir nenoblīvētas spraugas.

Dzirdnes ar siltuma izolāciju un pludiņa tipa slēgvirsmu (4. att.) var būt izgatavotas ar vienu, divām vai četrām dzeršanas vietām, kas nodrošina attiecīgi 10–20, 20–40 vai līdz pat 80 dzīvnieku apkalpošanu. Šādām dzirdnēm ir plastmasas korpuss, kura sānu sienas (3) un augšpuse jeb vāks (5) ir pārklāti ar siltuma izolāciju. Dzirdni montē uz betonētas pamatnes (2), kura aptver zemē ieraktu cauruli (1). Pa šo cauruli paceļas zemes siltums, kas mazina dzirdnes aizsalšanas iespēju.

Ūdens pievadei izmanto zemē iedziļinātu cauruļvadu (8), kurš pievienots pie pludiņa tipa mehānisma (6). Ar tā palīdzību dzirdnē tiek nodrošināts pastāvīgs ūdens līmenis. Dzirdnes augšējā daļā ierīkotas apaļas atveres, kuras automātiski noslēdzas ar lodveida pludiņu (4). Dzīvniekiem dzerot, šis pludiņš pavirzās sānis, atbrīvojot pieeju pie ūdens. Ja gadījumā dzirdne aizsalst, dzīvnieki var ar pludiņu salauzt (ledu) un piekļūt pie ūdens. Šādas dzirdnes priekšrocība, ka to ir iespējams izmantot līdz pat -30 ^oC lielam salam, netērējot papildu enerģiju. Bet tās trūkums ir tas, ka lodveida pludiņš traucē ūdens dzeršanu, turklāt apgrūtināta ir arī dzirdnes tīrīšana.

4. attēls Dzirdne ar siltuma izolāciju un pludiņa tipa slēgvirsmu:

a – kopskats; b – darbības shēma: 1 – caurule; 2 – betonēta pamatne; 3 – sānu siena; 4 – lodveida

pludiņš; 5 – vāks; 6 – pludiņa mehānisms; 7 – zemes līmenis; 8 – ūdens pievadcaurule.

Lai mazinātu dzirdnes aizsalšanas iespējas, to nevajadzētu uzstādīt tiešā ārdurvju tuvumā, kā arī jānodrošina maksimālais apkalpojamo dzīvnieku skaits, lai dzirdne tiktu nepārtraukti izmantota un tajā regulāri ieplūstu jauna ūdens porcija.

Dzirdņu augstumam optimāli vajadzētu būt 60–90 cm no zemes. Sasniedzamais ūdens dziļums 5–8 cm. Viena ūdens dzirdne paredzēta 15–20 govīm, ar minimālo platumu 60 cm uz 20 govīm. Tām vajadzētu atrasties 15 cm attālumā no barības galdiem (Delaval informācija).

Atklātajai ūdens virsmai ir jābūt vismaz 615 cm² un tilpumam  –  115 līdz 190 litri. Katrā dzīvnieku grupā vai ganību aplokā ir jābūt vismaz 2 dzirdnēm, kas atrodas viena no otras ne tālāk kā 18 līdz 24 metrus.

Dzirdnēm ir jābūt atbilstošām, lai nodrošinātu dzīvniekiem nepieciešamo ūdens daudzumu. Ūdens caurplūdei ir jābūt 10–19 litri minūtē, un ūdens dziļumam dzirdnē –vismaz 7,5 cm. 

Govju dzirdināšanai ganībās izmanto stacionārās dzirdnes un dzirdināšanas vannas, kā arī dzirdnes, ko var pievienot pārvietojamiem ūdens rezervuāriem. Izmantojot vannas vai bļodas ganībās svarīgi atcerēties, lai tās būtu pietiekamā daudzumā, lai liellopi, kuri vēlas ūdeni vienlaikus, spētu tikt pie dzirdnes.

Kā stacionārās ganību dzirdnes izmanto dzirdināšanas vannas, kuras var pieslēgt pie ūdensvada vai piepildīt ar pievesto ūdeni[2].

Foto no LLKC arhīva[3]

5. att. Liellopu dzirdne ganībās

Īpaši ganību periodā nedrīkst aizmirst par dzirdņu kopšanu. Jāseko līdzi, lai tās vienmēr būtu tīras ar svaigu ūdeni un pieejamas.

Sagatavoja Daiga Baltiņa,

LLKC Lopkopības nodaļas speciāliste

Materiāls publicēts žurnāla “Latvijas Lopkopis”  janvāra  numurā. Žurnālu un arī LLKC izdoto “Lauku Lapu” var abonēt Latvijas Pastā.

[1]http://www.google.lv/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=1&ved=0CCsQF...