Konference “Grāmatvedība 2022 – no nodokļiem līdz digitalizācijai”

LLKC rīkotā konference “Grāmatvedība 2022 – no nodokļiem līdz digitalizācijai” skaidroja daudzus jautājumus, kas būs svarīgi ilgtermiņā. Piedāvājam svarīgākās no apskatītajām tēmām.

Konferences tematika nosacīti tika sadalīta trīs blokos – attālinātā tirdzniecība, jaunumi grāmatvedības un nodokļu jomā un digitalizācijas process.

Attālinātā tirdzniecība

Covid-19 krīzes apstākļos daudzi uzņēmēji izšķīrās par labu tirdzniecības uzsākšanai tīmeklī – atvēra savu interneta veikalu vai izmantoja kādu no pieejamajām tirdzniecības platformām. Ar saviem pieredzes stāstiem konferencē piedalījās divi uzņēmēji – Raimonds Biedrītis no SIA “Graudu spēks” par savu jauno projektu zemniekagrozs.lv un Austris Brutāns no SIA “Mirror3dArt”. Zemniekagrozs.lv ir pavisam jauns interneta veikals – Jelgavas apkaimes iedzīvotājiem vietējo ražotāju produkcija šajā vietnē pieejama kopš novembra.

Konferences norises laikā 2022. gada budžets vēl tika skatīts Saeimā. Līdz ar to lielākā daļa no manas prezentācijas par 2022. gadā gaidāmajām izmaiņām bija balstīta uz likumprojektiem. Tāpēc aicinu sekot līdzi tam, kāda būs pieņemto likuma grozījumu gala versija. Arī “Lauku Lapā” noteikti informēsim par visiem jaunumiem nodokļu jomā, kas nākamajā gadā stāsies spēkā!

Vairākas prezentācijas konferencē bija veltītas tieši attālinātās tirdzniecības jautājumiem. Par to, kas tirgotājam ir jāievēro, ja tirdzniecība notiek interneta veikalā, stāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāvis Dainis Platacs. Jāņem vērā, ka distances līgumā viena līgumslēdzējpuse ir saimnieciskās darbības veicējs, bet otra puse – privātpersona; līguma slēgšanā tiek izmantoti distances saziņas līdzekļi. Viens no konferences klausītāju jautājumiem bija par to, kur pārdevēji visbiežāk kļūdās saistībā ar distances līgumiem. Šeit PTAC pārstāvja atbildes par to, kas tad ir biežākie “klupšanas akmeņi” tirgotājiem:

- netiek ievēroti apsolītie piegādes termiņi,

- netiek nodrošināta informācija par pārdevēju un cita distances līguma noteikumu informācija,

- netiek nodrošinātas efektīvas saziņas iespējas – e-pasts, tālrunis,

- netiek veikta atbilstoša patērētāju sūdzību risināšana,

- netiek sniegta informācija par distances līguma noteikumiem uz pastāvīgā informācijas nesēja,

- netiek sniegta informācija par patērētāja likumīgajām atteikuma tiesībām (atteikuma tiesību izmantošanas kārtība, situācijas, kurās patērētājs nevar izmantot atteikuma tiesības, atteikuma veidlapa),

- tiek sniegta normatīvajiem aktiem neatbilstoša informācija par atteikuma tiesībām (nepamatota atsaukšanās uz atteikuma tiesību izņēmumiem, maksām, kas paredzētas par atteikuma tiesību izmantošanu – iepakojuma atvēršana, bojāšana, preces lietošana (izmēģināšana), par piegādes izmaksu ieturēšanu u. tml.),

- tiek ierobežotas patērētāja likumīgās atteikuma tiesības – tiek kavēta vai netiek atmaksāta patērētāja veiktā pirkuma maksa, netiek atmaksāta preces piegādes maksa, tiek pieprasīta kompensācija vai līdzīga maksa, ja preces iepakojums ir atvērts, ja pārdevējs vienpusēji uzskata, ka prece bojāta u. tml.

Katrā ziņā, izlemjot par preču pārdošanu attālināti, noteikti rūpīgi jāiepazīstas ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē patērētāju tiesības. Daudz noderīgas informācijas var sameklēt PTAC tīmekļvietnē www.ptac.gov.lv

Saimnieciskās darbības veicējiem ir pienākums reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā struktūrvienības – t. i., vietas, kur tiek veikta saimnieciskā darbība, jo ļoti bieži saimnieciskā darbība tiek veikta citās vietās – ne tikai reģistrētajā juridiskajā adresē. Jāņem vērā, ka arī tīmekļa vietne vai mobilā lietotne ir reģistrējama kā struktūrvienība. VID pārstāves Irinas Kupcovas prezentācijā uzzinājām, kādas struktūrvienības ir jāreģistrē.

Lauksaimniekiem svarīgi zināt, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai mežistrādē izmantojamā zeme nav jāreģistrē kā struktūrvienība. Ja uz zemes ir nošķirtas saimnieciskās vienības (piemēram, koklaukums, kokzāģētava, dārzeņu noliktava, siltumnīca) – tās ir jāreģistrē kā struktūrvienības.

Attiecībā uz tīmekļvietnēm galvenie kritēriji, kas norāda uz to, vai tīmekļvietne vai lietotne ir jāreģistrē kā struktūrvienība:

- tajā pircējs tiešsaistē var pasūtīt preci vai pakalpojumus (tehniskajā rīkā vai, izmantojot vietnē norādītos saziņas kanālus – telefonu, e-pastu, WhatsApp u. c.),

- tajā pircējs tiešsaistē var samaksāt par preci vai pakalpojumu.

Arī izbraukuma tirdzniecība ir reģistrējama kā struktūrvienība!

Pārdodot preces attālināti, allaž aktuāls jautājums ir par rēķinu un preču pavaddokumentu noformēšanu. Par šo svarīgo tematu stāstīt lūdzām Lailu Kelmeri. Katram ierakstam grāmatvedības reģistros jābūt pamatotam ar attaisnojuma dokumentu. Turklāt jāņem vērā, ka attaisnojuma dokumentiem jāietver normatīvajos aktos noteiktie obligātie rekvizīti. Attaisnojuma dokumentu sagatavošanas jautājumi nav tie vienkāršākie, jo reizēm nākas ielūkoties vairākos normatīvajos aktos, lai saprastu, kāda informācija rēķinā ir jānorāda. Viens no konferences laikā uzdotajiem jautājumiem bija par dokumentu sagatavošanu, ja preci pārdod Facebook platformā un piegādei izmanto Omniva pakalpojumus. Skaidrs ir tas, ka attaisnojuma dokumentam par piegādes darījumu ir jābūt. Lektores komentārs par šo jautājumu: “Ja pircējam tiek izsniegta preču pavadzīme-rēķins, kas noformēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un šajā dokumentā ir iekļauti normatīvajos aktos prasītie rekvizīti, kas nepieciešami nodokļa rēķinam un preču piegādes dokumentam, kā arī šajā dokumentā ir norādīts, ka piegādes veids ir “piegāde ar kurjeru vai uz Omniva pakomātu” un pārdevējam ir dokuments, kas apliecina konkrētā sūtījuma nosūtīšanu un ir atskaites informācija no Omnivas (sms vai e-pasts), ka sūtījums ir piegādāts adresātam, tad šādā gadījumā darījums būs korekti noformēts. Ja jautātājs ir juridiskā persona, tad ir pienākums šo kārtību atrunāt grāmatvedības organizācijas dokumentos.
Vēršu uzmanību uz to, ka, vispārējā gadījumā vietai, kur notiek tirdzniecība, nav ietekmes uz normatīvajos aktos noteikto attaisnojuma dokumentu, preču piegādes dokumentu un nodokļu rēķina noformēšanu. Respektīvi, darījumu pamatojošiem dokumentiem ir jābūt. Atļauts izmantot kombinētos dokumentus, piemēram, preču pavadzīmi-rēķinu.”

VSAO iemaksas

Jautājums, kas interesē daudzus nodokļa maksātājus, ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 2021. gads nesa vairākus jaunumus – tika ieviestas minimālās VSAOI, mainījās iemaksu aprēķināšanas kārtība lauksaimniekiem. Turklāt patlaban Saeimā tiek skatīti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas atkal varētu nest zināmas izmaiņas lauksaimniekiem VSAOI aprēķināšanā. Par šo aktuālo jautājumu konferencē izsmeļoši stāstīja Inguna Leibus no Latvijas Lauksaimniecības universitātes. Atgādināšu svarīgāko par minimālajām VSAOI, kas noteiktas likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.4. pantā. Ir paredzēts, ka katrai personai VSAOI ceturksnī jāveic vismaz no trim minimālajām mēnešalgām (tagad – no 1500 eiro).

Ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus  darba  ņēmēja  un pašnodarbinātā, VSAOI objektus summē. Ja iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks – darba devējs piemaksā no saviem līdzekļiem.

Darba devējs minimālās obligātās iemaksas veic proporcionāli deklarētajam obligāto iemaksu objektam (ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem) un tām kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmēja.

Minimālās VSAOI aprēķina VSAA un ar VID starpniecību informē vai nu darba devēju vai pašnodarbināto par pienākumu piemaksāt minimālās VSAOI.

2021. gadā pašnodarbinātajiem ir iespējams iesniegt VID informāciju par to, ka viņu plānotie ienākumi nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, un līdz ar to maksājamas VSAOI tikai no faktiskā ienākuma. Arī 2022. gadā plānots, ka saglabāsies iespēja iesniegt šādu apliecinājumu un maksāt VSAOI no faktiskajiem ienākumiem. Turklāt ir plānots, ka varēs iesniegt apliecinājumu kopumā par visu gadu – nevis tikai pa ceturkšņiem.

Liela daļa lauksaimnieku, kas attiecībā uz VSAOI veikšanu ir pašnodarbinātie, noteikti izjuta to, ka iemaksas pensiju apdrošināšanai jārēķina no katra mēneša ienākuma un 2021. gada 2. pusgadā vairs nebija atļauts rēķināt šīs iemaksas no gada ienākuma. Grozījumos likumā, kas pašlaik tiek skatīti Saeimā, ir paredzēts, ka arī turpmāk pašnodarbinātie lauksaimnieki no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma obligātās iemaksas 10% pensiju apdrošināšanai par gadu aprēķinās no gada brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta kopsummas un gada faktiskā ienākuma starpības. Lai šo normu lauksaimnieks varētu piemērot, Lauku atbalsta dienests līdz 1. decembrim sniegs VSAA informāciju par LAD maksājumu saņēmēju datubāzē iekļautajām fiziskajām personām, z/s, zv/s, IK un IU, kas kārtējā gadā ir saņēmuši valsts un ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Skaidrojot šo normu, I. Leibus pamatoti norādīja uz to, ka uzskaitījumā lieki ir IU jeb individuālie uzņēmumi. Jo IU īpašnieks nav pašnodarbinātā persona, bet gan darba ņēmējs. Paredzēts, ka pašnodarbinātajam lauksaimniekam iemaksas pensiju apdrošināšanai, kas būs aprēķinātas no gada ienākuma, būs jāsamaksā līdz nākamā gada 23. janvārim. Tātad – janvārī jau būs jāaprēķina visa gada ienākums, lai korekti aprēķinātu iemaksas pensiju apdrošināšanai.

I. Leibus prezentācijas noslēgumā galvenie secinājumi par minimālajām iemaksām:

1) Jāmaksā par katru darba ņēmēju (arī z/s īpašnieku – darbinieku), ja nav kāds izņēmums vai paralēlas darba attiecības;

2) Jāmaksā arī, ja darbinieks strādā uz nepilnu slodzi;

3) Proporcionāli kalendāra dienām rēķina, ja ir bezalgas atvaļinājumā, saņemta slimības lapa, pārtrauktas darba attiecības u. c. likumā noteiktajos gadījumos;

4) Pašnodarbinātajam iespēja nemaksāt, ja paralēli nav darba attiecību, tad iesniedz VID apliecinājumu un maksā no faktiskajiem ienākumiem;

Kā arī secinājumi par pensiju apdrošināšanu lauksaimniekiem:

1) 10% rēķina no gada ienākuma (mīnus objekts, par kuru samaksāts pilnā apmērā) un iegūst 12 mēnešu apdrošināšanas stāžu pensijām;

2) Citi sociālās apdrošināšanas veidi – tikai tad, ja maksā pilno VSAOI likmi no minimālās algas;

3) Līdz 2022. gada 1. februārim varēs precizēt pašnodarbinātā ziņojumu par 2021. gada 3. ceturksni (jo likuma grozījumos, kas raksta tapšanas brīdī vēl nav pieņemti un izsludināti, paredzēts, ka pensiju apdrošināšanas iemaksas lauksaimnieki atkal varēs rēķināt par gadu kopumā un nevis no katra mēneša ienākuma).

Konference notika Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros 9. novembrī tiešsaistē. Ieraksts, lektoru prezentācijas, kā arī atbildes uz jautājumiem, kuras nepaspējām sniegt konferences laikā, ir pieejamas www.laukutikls.lv.

Linda Puriņa,
LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja,
sertificēta nodokļu konsultante