Jūs atrodaties šeit

Lopkopība

Leave blank for all. Otherwise, the first selected term will be the default instead of "Any".
Leave blank for all. Otherwise, the first selected term will be the default instead of "Any".

No karstuma jāsargā arī dzīvnieki!

Karstums uz mājlopu veselību atstāj nelabvēlīgu ietekmi, tā sekas novērojamas nekavējoties – lopiem samazinās ēstgriba, pastiprinās svīšana, paaugstinās ķermeņa temperatūra, paātrinās elpošana. Tumša apmatojuma dzīvnieki karstā laikā un spožā saulē pārkarst ātrāk un līdzīgi kā cilvēki var dabūt saules dūrienu. Ilgstoša karstuma stresa ietekmē produktīvie dzīvnieki zaudē dzīvmasu, gaļas liellopiem novēro zemu dzīvmasas pieaugumu.

Atkārtoti aicinām ievērot visus noteiktos biodrošības pasākumus

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) jūnijā konstatējis pirmo mājas cūku saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) Daugavpils novada Dubnas pagastā 18 piemājas saimniecības novietnē esošajām cūkām. Iespējamais inficēšanās cēlonis piemājas saimniecībā esošo mājas cūku saslimšanai ir svaigi pļautas zāles izbarošana. Tāpēc atgādinām par visiem nepieciešamajiem biodrošības pasākumiem.

Zālēdāju projekts sāk savu otro sezonu

Sākusies LLKC Lopkopības kompetenču centra un Lopkopības nodaļas īstenotā Zālēdāju projekta otrā sezona. Pasākums izpelnījies gan speciālistu, gan lopkopju atsaucību. Tā pērn 16 fermu dienu pasākumus kopā apmeklēja 825 dalībnieki, bet šogad jau pirmās divas fermu dienas pulcējušas no 70 līdz 80 interesentu.

Par gūto pieredzi un atziņām turpmākai darbībai stāsta LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa:

Lai govis būtu laimīgas, un iegūtu vairāk kvalitatīva piena

Zālēdāju projekta demonstrējuma ietvaros 1. jūlijā  Riebiņu novada Galēnu pagasta „Gribolvā” tika rīkota fermu diena par dažādās veģetācijas fāzēs pļautas zāles skābbarības kvalitātes vērtējumu un sagatavošanas tehnoloģiju salīdzinājumu slaucamo govju saimniecībās.

Sagatavots informatīvs materiāls par slaucamo govju fermu būvniecību

LLKC Inženiertehniskajā nodaļā sagatavots informatīvs materiāls, lai piedāvātu lopkopjiem idejas, kā iespējami vienkāršāk atrisināt nelielu slaucamo govju fermu būvniecību. Izstrādātas četras dažādas projektu skices fermām ar 50 govīm un viena – 65 govīm ar slaukšanas robota izmantošanas iespēju. Turpinās darbs, lai sagatavotu arī aptuvenus izmaksu aprēķinus.

Stāsta projektu autors, LLKC Inženiertehniskās nodaļas būvinženieris, Bc. cs. ing. Kristaps Stūriška:

Gaļas liellopu audzēšanas pieredze Somijā

Piedaloties pieredzes apmaiņas braucienā, radās iespēja iepazīties ar gaļas liellopu audzēšanas nozari Somijā, „ProAgria” konsultāciju dienesta darbību, struktūru, gūt ieskatu dzīvnieku audzēšanas konsultantu servisa darbībā. Pabijām vairākās gaļas un piena lopkopības saimniecībās. Bija iespēja iepazīties ar mājražošanu, vietējo lauksaimnieku saražotās produkcijas tirdzniecību.

Viens no Eiropā pirmajiem konsultāciju dienestiem

Saimnieka izvēle – gaļas aitu šķirņu imports Latvijā

Tā kā LLKC Lopkopības kompetenču centra aitkopības darba grupā ir iesaistīti zinoši nozares profesionāļi, viņiem nākas atbildēt arī uz dažādiem lopkopju jautājumiem.

Attīstoties aitkopības nozarei, arvien vairāk lauksaimnieku, kuri nolēmuši nodarboties ar aitkopību, audzēt un nobarot jērus gaļai, ģenētisko materiālu pamatganāmpulkam (aitas un teķus) iegādājas ārzemēs. Šāda investīcija ir ievērojama. Diemžēl ir gadījumi, kad, iepērkot labus dzīvniekus, rezultāti izpaliek. Kāpēc? Uz šo jautājumu mums palīdz atbildēt  Kristaps Melnbārdis – pieredzējis zootehniķis, aitkopis.

Tā kā Latvijā sāk aizvien vairāk nostabilizēties aitkopības nozare, arvien vairāk jaunie saimnieki interesējas par specializētajām gaļas aitu šķirnēm (Texel, Sufolk, Charollai, Ile de France). Daļai lopkopju ir bijusi saskare ar vietējo piedāvājumu, kas diemžēl nav apmierinājis, vai arī daļa ir redzējuši it kā piemērotus dzīvniekus citās zemēs, un varbūt domā par to iegādi. Kas ir veicinājis šo potenciālo saimnieku interesi par specializētajām gaļas šķirnēm?

Diemžēl ilgākā laika posmā ir jāsaskaras ar zināmu vilšanos, jo rezultāti izpaliek. Šeit vairāk būtu jāmin gan saimnieka nezināšana par izvēlēto šķirni, gan arī to, ka šie dzīvnieki ir prasīgāki par vietējo populāciju.

Klasiskās kļūdas, ko mēdz pieļaut, ir neatbilstošas dzīvnieku barības devas nodrošināšana. Ar to būtu jāsaprot ēdināšana gan ganību periodā (vasara –  rudens), gan arī ziemas periodā, jo pamatu pamats kvalitatīva dzīvnieka izaudzēšanai ir sabalansēta barības bāze. Tas ir gan proteīns, gan enerģija, gan kokšķiedra. Jo, ja tas netiek nodrošināts, dzīvnieki tikai eksistē un nevar izmantot savu potenciālu vai arī saskaras ar vielmaiņas slimībām.

 

Minimāli nepieciešamās barības vielas aitu mātēm, lai dzīvnieki spētu attīstīt savu potenciālu

 

Avots: Nutrient Requirements of Sheep, Sixth Revised Edition, 1985

 

Ķermeņa svars

Sausna vienam dzīvniekam

Barības vielas dzīvniekam

Enerģija

Kopproteīns

Ca
(g)

P
(g)

Vitamin A Activity
(IU)

Vitamin E Activity
(IU)

 

(kg)

 

(kg)

 

(% no ķermeņa masas)

TDN

DE
(Mcal)

ME
(Mcal)

(kg)

(g)

50

1.0

2.0

0.55

2.4

2.0

95

2.0

1.8

2,350

15

60

1.1

1.8

0.61

2.7

2.2

104

2.3

2.1

2,820

16

70

1.2

1.7

0.66

2.9

2.4

113

2.5

2.4

3,290

18

80

1.3

1.6

0.72

3.2

2.6

122

2.7

2.8

3,760

20

90

1.4

1.5

0.78

3.4

2.8

131

2.9

3.1

4,230

21

 

Lapas