Lopkopība

Lai arī ganības un ganību zāle nodrošina lētu piena ražošanu, nedrīkstam aizmirst, ka arī, palaižot govis ganos, barības devai  jābūt sabalansētai. Pāreju no ziemas barības uz zāli veic pakāpeniski – aptuveni divas nedēļas. Šajā laikā lopi noteikti jāpiebaro. Svarīgi, lai ēdienkartē būtu pietiekami daudz šķiedrvielu normālai barības sagremošanai, bet, lai pasargātu govis no tipiskām ganību sezonas saslimšanām, īpaša uzmanība ir jāpievērš minerālvielām un to sabalansēšanai.

Žurnāla “Latvijas Lopkopis” aprīļa numurā – par piena nozari Polijā. Kā Polijas piensaimnieki saimnieko pašreizējos krīzes apstākļos un atrod tirgus savu produktu noietam.

Lai lopkopības saimniecības strādātu efektīvāk, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) šogad Latgalē un Vidzemē organizē deviņas interešu grupas lopkopībā. Pirmais no to pasākumiem par tematu “Slaucamo govju ilgmūžība, ganāmpulka apsaimniekošana” jau aizvadīts Jēkabpilī.

Piena šķirņu buļļi ir jānobaro 12–16 mēnešu laikā, lai liemeņa svars būtu 240–340 kg un vērtējums “O” vai labāks, tauku vērtējums 2 līdz 4. Ir vairāki veidi, kā šos bullēnus nobarot.

Lai melnraibie buļļi adekvāti un kvalitatīvi nobarotos, dzīvsvara pieaugumam ir jābūt virs 1 kg dienā un jāsasniedz dzīvsvars 550 kg vai liemeņa svars 300 kg. Kaujot šādus dzīvniekus ar ~545 kg dzīvsvaru, liemeņa tauku vērtējums būs nedaudz virs 3 un kvalitātes klase 50% – “R” un 50% –  “O”.

Ūdens ir nepieciešams organisma bioķīmisko un fizioloģisko procesu norisēm. Tajā labi šķīst cukuri, aminoskābes, minerālvielu joni un ūdenī šķīstošie vitamīni, tāpēc ūdens ir barības vielu absorbēšanās vide, kā arī vide vielmaiņas galaproduktu izdalīšanai no organisma. Liellopu dzirdināšanai diennaktī ir jāpatērē ievērojams ūdens daudzums. Piemēram, viena govs uz katru apēstās sausnas kilogramu patērē 4–5 litrus ūdens, to dzerot 10–20 reizes diennaktī.

Lai nodrošinātu pareizu fermas apgādi ar dzeramo ūdeni, ir jāievēro sekojošas prasības.

Daudzgadīgo zālāju atjaunošana un uzturēšana ir pats galvenais nosacījums kvalitatīvas rupjās lopbarības ieguvei. Ja saimniecībā esošās zālāju platības nenodrošina vajadzīgo rupjās lopbarības apjomu, ir jādomā par iepriekš pieļautajām kļūdām: izvēlētais maisījums neatbilst augsnes apstākļiem; zālājs ir novecojis, – tajā vairs nav vērtīgo stiebrzāļu un tauriņziežu sugu, tas vairāk līdzinās dabiskajam zālājam; zālājs nav uzturēts un apsaimniekots atbilstoši kultūraugu prasībām pēc barības vielām, vai arī izvēlētā ganību slodze ir bijusi par lielu vai mazu utt.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā Ozolniekos 5.maijā no plkst.10.00 līdz 16.00 notiks apmācības dzīvnieku pārvadātājiem un dzīvnieku savākšanas centru darbiniekiem.

LLKC Lopkopības kompetenču centrs un Lopkopības nodaļa turpina veiksmīgi uzsākto izmēģinājumu programmu. Iepazīstinām ar saimniecībām, kas līdz šim darbojušās šajā jomā, un to īpašnieku viedokli par sadarbību Zālēdāju projekta ietvaros.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības kompetenču centrs sadarbībā ar veterinārārsti Aiju Šneideri  atjaunojis un papildinājis informāciju par minerālbarību iegādes un izvēles iespējām aitām.